Sārtais un sulīgais arbūzs, visticamāk, ir arī tavas vasaras īpašais gardums! Tomēr tas ne tikai lieliski veldzē un atsvaidzina, bet arī nodrošina organismu ar vērtīgām uzturvielām, novēršot daudzu veselības problēmu attīstīšanās risku. Uzzini par to vairāk!
KAS IR ARBŪZS?
Arbūzs (Citrullus lanatus) ir ķirbju dzimtas arbūzu ģints viengadīgs kultūraugs. Tā stublājs, tāpat kā citiem ķirbju dzimtas augiem ir kāpelējošs. Arbūzs ir ziedaugs, kas zied ar dzelteniem ziediem, kas ražo īpaša veida augļus — ogu kam ir bieza miza un ļoti mīksts, sulīgs vidus. Šādi augļu veidi ir raksturīgi ķirbju dzimtai.
Arbūzi tiek pieskaitīti pie meloņu tipa, jo tiem, tāpat kā melonēm, ir gluda ārējā miza – zaļā, dzeltenā un dažkārt baltā krāsā un sulīga, salda vidusdaļa, kas parasti ir rozā, dzeltenā, sarkanā, bet dažreiz oranžā vai zaļā krāsā, ja auglis nav nogatavojies ar melnām sēkliņām.
VĒSTURE
Par arbūza dzimteni tiek uzskatīta Āfrika, kur tie arī mūsdienās aug savvaļā. Eiropā šī oga parādījās samērā vēlu — mūsu ēras pirmajos gadsimtos, kad to sāka lietot romieši.
Ir vēsturiski pierādījumi, ka tos audzēja arī Senajā Ēģiptē.
Arbūzi tika lietoti svaigi un sālīti, no tiem gatavoja sukādes un vārīja arbūza medu.
Ķīnieši, visticamāk, šo ogu ieguva no eiropiešiem, jo tās tika audzētas Ķīnā un bija pazīstamas kā Rietumu melones.
Tomēr šo siltumprasīgo augu nav viegli kultivēt visur. Līdz ar to Anglijā arbūzi parādījās tikai 1629. gadā un tos audzēja lecektīs jeb segtās zemē iedziļinātās vai virszemes būvēs, kurām ir noņemami stikla vai cita caurspīdīga materiāla logi.
Krievijā arbūzus līdz pat 17. gadsimta otrajai pusei ieveda no ārzemēm. Tos reti ēda svaigus, biežāk gatavoja savādu gardumu — arbūzu sagrieza ļoti plānās šķēlītēs un uz diennakti lika dzeramās sodas šķīdumā, bet pēc tam no tiem vārīja sīrupu ar pipariem un garšvielām. Pirmie arbūzi šajā valstī tika iesēti tās dienvidos pēc cara rīkojuma 1660. gada 11. novembrī, turklāt tika norādīts, ka, tikko jocīgie dārzeņi nogatavosies, nekavējoties tos jānogādā Maskavā.
Pētera I laikā arbūzus pārstāja ievest no ārzemēm. Tos bieži pasniedza desertā pils asambleju laikā, tomēr visbiežāk nevis svaigus, bet mērcētus cukura sīrupā. Tikai 19. gadsimtā arbūzs kļuva tautai pieejams. Bijušajā Padomju Savienībā tos audzē Krievijas un Ukrainas dienvidos, Moldovā, Aizkaukāzā, Kazahstānā un Vidusāzijā.
Arbūzus bez sēklām attīstīja japāņu zinātnieki 1939. gadā. Tomēr tie kļuva daudz pieprasītāki vien 21. gadsimtā. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs 2014. gadā no kopējā arbūzu pārdošanas apjoma, 85 % bija šīs ogas bez sēklām.
INTERESANTI FAKTI
Ir vairāk nekā 1200 arbūzu šķirņu. To vidējais svars ir no 1 kg līdz vairāk nekā 90 kilogramiem;
Pašreizējais pasaules rekords par smagāko arbūzu pieder Carolina Cross šķirnes ogai, kas svēra 159 kilogramus;
Ēst ar sēklām vai bez? Lielākā daļa cilvēku neēd arbūzu sēklas vai arī izvēlas tās šķirnes ogas, kurās to nemaz nav. Tomēr speciālisti uzsver, ka šīs sēklas ir bagāts olbaltumvielu avots un tajās ir labvēlīgas dabas uzturvielas, kas palīdz saglabāt ķermeni veselu.
Ķīnā un Japānā arbūzs ir populāra dāvana, ko pasniedz nama saimniekam.
Daudzi speciālisti arbūzu uzskata par dārzeni, jo tas pieder ķirbju klasei un tiek pielīdzināts gurķim.
Japāņu lauksaimnieki jau 40 gadus audzē arbūzus četrstūra veidā, panākot to – dēstot speciālās kastēs. Šādas ogas cena ir ~ 90 EUR. Izrādās, ka sākotnējā ideja šādu arbūzu audzēšanai bija fakts, ka tos būs vieglāk un ērtāk uzglabāt ledusskapī. Tāpat tiek audzēti arbūzi sirds un piramīdu formā, kā arī cilvēka sejas veidolā.
ARBŪZA UZTURVĒRTĪBA
~ 100 g satur:
- 91% ūdens;
- 30 kilokalorijas;
- 1 mg nātrija;
- 112 mg kālija;
- 7 mg kalcija;
- 10 mg magnija;
- 0,038 mg mangāna;
- 11 mg fosfora;
- 0,1 mg cinka;
- Kopējais ogļhidrātu daudzums 8 g;
- 0,4 g šķiedrvielu;
- 6 g cukura;
- 0,6 g proteīna;
- Tikai 0,2 g tauku;
- 4532 µg likopēna;
- 11 % no dienā ieteicamā A un 13 % C vitamīna apjoma, 2 % no diennakts ieteicamā magnija, 1 % no dzelzs daudzuma, kā arī citas vērtīgas vielas.
TRIKI, KĀ IZVĒLĒTIES GATAVU ARBŪZU!
- Raugi, lai ogai nav plaisu vai kādu ieplīsumu.
- Labi nogatavojies arbūzs nokrakšķēs, ja to saspiedīsi no abām pusēm ar rokām.
- Gatavs arbūzs izdos dobju skaņu, ja pieklauvēsi tam.
- Par arbūza gatavību liecina arī izžuvusi, sausa astīte, ja ogas kātiņš ir atstāts.
IEMESLI, KĀPĒC TEV IR JĀNOBAUDA ARBŪZS
PALĪDZ UZTURĒT VESELU SIRDS UN ASINSVADU SISTĒMU: Regulāra arbūzu ieklaušana uzturā palīdz uzlabot sirds funkcijas. Šī oga satur lielu daudzumu būtiska antioksidanta, ko sauc par likopēnu, kas palīdz uzturēt sirdi ilgāk jaunu, kā arī izvairīties no brīvo radikāļu nodarītā kaitējuma. Bez likopēna arbūzā ir augsts kālija līmenis, kas samazina sirdslēkmes attīstības risku, pazemina holesterīnu, kā arī būtiski uzlabo asinsriti un regulē sirdsdarbību.
SPĒCINA KAULUS: Jau pieminētais likopēns, kas atrodams arī tomātos, ir atzīts kā būtisks veselu kaulu veicinātājs. Šis spēcīgais antioksidants samazina kaulu šūnu aktivitāti, kas tiek saistīta ar osteoporozes attīstību. Un šajā ogā esošais augstais kālija līmenis palīdz uzturēt organismā kalciju, kas saglabā kaulus un locītavas veselīgas un spēcīgas.
UZLABO IMŪNSISTĒMU UN PAĀTRINA BRŪČU DZĪŠANU: Arbūzā ir daudz C vitamīna, kas stiprina imūnsistēmu un aizsargā organismu no brīvajiem radikāļiem un oksidatīvā stresa. Šim vitamīnam ir svarīga loma arī brūču sadzīšanā, jo enzīmiem, kas iesaistīti kolagēna ražošanā, nepieciešams tieši tas. Tāpēc, ja kāda brūce nedzīst kā vajadzētu, palielini C vitamīnu saturošu produktu uzņemšanu – piemēram, baudi biežāk arbūzus un citrusaugļus.
EFEKTĪVS PALĪGS SVARA ZAUDĒŠANĀ: Arbūzs satur ~ 90% ūdens un tajā ir ļoti maz kaloriju, kas šo ogu padara par lielisku produktu cilvēkiem, kuri vēlas zaudēt liekos kilogramus. Tomēr tā zemais kaloriju daudzums nav vienīgais iemesls, kāpēc regulāri jālieto arbūzi, lai zaudētu svaru! Proti – citrulīns, kas atrodams arī arbūzos tiek pārvērsts arginīnā, kas ir aminoskābe, kurai piemīt tauku sadedzināšanas efekts. Turklāt citrulīns uzlabo tieši vēdera tauku apjoma samazināšanu. Šī viela paaugstina hormonu jūtīguma lipāzi (ferments, kas sašķeļ taukus) par 150 %, kas veicina tauku mobilizāciju un izmantošanu.
PRETIEKAISUMA ĪPAŠĪBAS: Arbūzs ir bagāts ar bioloģiski aktīvām vielām – flavonoīdiem, karotinoīdiem un triterpenoīdiem. Ir atklāts, ka īpaši likopēns sniedz labus rezultātus, samazinot iekaisumu un neitralizējot brīvos radikāļus. Tomēr pārliecinies, ka izvēlies gatavu arbūzu, jo tam piemīt daudz lielāks pretiekaisuma efekts.
PALĪDZ PASARGĀT NO ĻAUNDABĪGU AUDZĒJU ATTĪSTĪBAS RISKA: Spēcīgais karotinoīds likopēns ir saistīts ar prostatas, krūts, plaušu, dzemdes un resnās zarnas vēža attīstības samazināšanas risku. Tāpat arbūzā esošie flavonoīdi un triterpenoīdi ir pierādīti kā potenciāli pretaudzēju savienojumi.
PADARA ORGANISMU SĀRMAINU: Mūsdienās ikdienas uzturā nereti ir pārāk daudz skābu pārtikas produktu – gaļa, piena produkti, ceptas preces un ātrās ēdināšanas produkti, kas tiek saistīti ar ķermeņa svara pieaugumu un paaugstinātu tādu slimību attīstības risku kā vēzis, diabēts, Alcheimera slimība un sirds un asinsvadu saslimšanas. Svaigs arbūzs ir ļoti sārmains un palīdz organismam neitralizēt šīs kaitīgās un bojājošās skābes.
PALĪDZ UZTURĒT VESELUS MUSKUĻUS UN NERVUS: Arbūzs ir labs kālija un citrulīna avots, lai nodrošinātu, ka muskuļi un nervi darbojas pareizi. Tas kontrolē muskuļu saraušanos un palīdz izvairīties no to sāpēm pēc smagiem treniņiem. Mūsu organisms pārvērš citrulīnu arginīnā, kas palīdz relaksēt asinsvadus un uzlabo asinscirkulāciju. Savukārt bagātīgais dažādo B grupas vitamīnu saturs arbūzā labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu.
UZLABO REDZI: Arbūza iekļaušana uzturā sniegs labumu arī tavai acu veselībai – pateicoties augsta līmeņa antioksidantiem, piemēram, beta karotīnam, C vitamīnam, luteīnam un zeaksantīnam, kas ir šīs ogas sastāvā. Šīs vērtīgās vielas palīdz aizsargāt acis no ar vecuma izmaiņām saistītu problēmu attīstīšanos, piemēram, nakts akluma – slimības, kas paredz redzes pasliktināšanos krēslā un naktī, tāpat pazemina makulas deģenerācijas risku jeb izmaiņas acs tīklenes centrālajā punktā, kā arī glaukomas attīstību – hronisku, progresējošu acu slimību, kas, savlaikus neārstēta, rada neatgriezenisku aklumu.
PALĪGS ĀDAS UN MATU SKAISTUMAM: Arbūzs satur lielu daudzumu beta – karotīna, kas tiek pārvērsts par vitamīnu A, kas kā zināms – ir nozīmīgs ādas sebuma ražošanā, kas mitrina, ieeļļo ādas virskārtu, palīdz saglabāt tās elastību, neļauj ādai izžūt, plaisāt, kā arī to aizsargā no mikrobiem un sēnītēm. Tāpat tas ir neatsverams šūnu augšanas procesā, lai saglabātu ādu un matus veselīgus un hidratētus.
DABISKI PALIELINA DZIMUMTIEKSMI: Arbūzs darbojas kā dabiskā Viagra – palielina libido un uzlabo asinsriti. Saskaņā ar Teksasas A & M Universitātē veikta pētījuma rezultātiem, citrulīns, kas ir arbūzos palīdz atvieglot asinsvadus tāpat kā tas notiek, kad vīrieši lieto Viagra.
PALĪDZ UZTURĒT ŪDENS DAUDZUMU ORGANISMĀ: Šajā ogā ir apmēram 90% ūdens, un tas ir pilns ar lietderīgiem elektrolītiem. Tāpēc, ēdot arbūzus katru dienu, var palīdzēt novērst dehidratāciju, jo īpaši karstajos vasaras mēnešos.
PADARA ASĀKU PRĀTU UN UZLABO GARASTĀVOKLI: Arbūzi satur daudz B6 vitamīna, kas ir nepieciešams, lai ražotu vairākas ķīmiskas vielas mūsu smadzenēs, kas ir atbildīgas par omu un uzvedību – serotonīnu, dopamīnu, norepinefrīnu un Gamma-aminovidīnskābi. Šo vielu nesabalansētība var izraisīt garastāvokļa svārstības, trauksmi, depresiju un pat Parkinsona slimību. Saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā veselības institūta datiem, zems B6 līmenis var būt nozīmīgs arī īslaicīgās atmiņas samazināšanā, padarot arbūzu par lielisku uzkodu, piemēram, studentiem.
Baudīsim šo veselības bumbu biežāk!
