Nevienam taču nebūtu nekas iebilstams atrast apslēptus dārgumus, vai ne? Iedomājies, tu nejauši atrodi dārgumu lādi… Senos laikos pirāti tos regulāri slēpa gan uz sauszemes, gan ūdens dzelmē. Cilvēki tos meklējuši un meklē vēl aizvien. Arī tu vēl vari pagūt atrast daudzus no tiem.
Zelts Guatavitas ezera viducī
Pāris gadsimtus senā vēsturē šis ezers bija Kolumbijas iedzīvotāju svētvieta. Tajā laikā ik gadu cilts vadonis apkaisīja sevi ar zelta putekļiem, kāpa uz kuģa un gremdēja ūdens dzelmē zeltu un dārgakmeņus, dēvējot to par upuri saviem dieviem. Pirmais mēģinājums šīs bagātības iegūt notika 1545. gadā, kad kāds spāņu vadonis Hernans de Kuesada lika veselam pulkam strādnieku šķiras ļaužu izsūknēt ezera ūdeni. Cilvēki strādāja trīs mēnešus un viņiem izdevās pazemināt ūdens līmeni aptuveni par aptuveni 30 metriem. Rezultātā tika iegūti aptuveni 18 kilogrami zelta. Aptuveni četrdesmit gadus vēlāk kāds cits spāņu bagātnieks nolēma izspridzināt milzu caurumu klintī, lai ezera ūdens iztecētu, rezultātā noslīka vairāki simti tuvējā ciemata iedzīvotāju. 1911. gadā amerikāņiem izdevās nosusināt ezeru, un arī tad neko atrast neizdevās, jo gultnē esošie dubļi momentā sacietēja, padarot neiespējamu jebkādu zelta atrašanu, jo dubļu kārta bija ļoti bieza un cieta. Mūsdienās tur atkal ir reāls, dziļš ezers un nav ziņu par to, ka kāds jebkad būtu atradis vairāk dārgumu un, visticamāk, tā gultne ir klāta ar visai dārgu pamatu. Tiesa, Kolumbijas valdība ir ar likumu liegusi jebkāda veida meklējumus šajā vietā.
Foresta Fenna apslēptie dārgumi
Šis cilvēks neuzrakstīja testamentu, neatstāja savu mantu nevienam konkrētam cilvēkam, bet apslēpa to. Tādējādi to var iegūt ikviens. Kad Fennam bija deviņi gadi, netālu no savas mājas Teksasā viņš atrada bultas uzgali, kas lika viņam sajust, cik aizraujoša ir dārgumu meklēšanas pasaule. 1960. Gadā vīrietis kļuva par gaisa spēku pilotu un regulāri lidoja ar savu lidmašīnu uz dažādām vietām, lai meklētu apslēptus dārgumus un artefaktus. Pēc pārdesmit gadiem Fennam tika diagnosticēts nieru vēzis un ārsti apgalvoja, ka viņš vairs dzīvos tikai dažus gadus. Saņemot šīs nepatīkamās vēstis, Fenns nolēma arī savus dārgumus apslēpt, lai reiz kāds tos varētu atrast. Viņš paslēpa zeltu, rotaslietas un dažādus vērtīgus artefaktus aptuveni 3 miljonu dolāru vērtībā.
Kapteiņa Kida dārgumi
Ir vairākas versijas par to, kas patiesībā bija kapteinis Kids – viena versija vēsta, ka viņš bijis likumam paklausīgs jūras laupītājs, otra, ka tieši pretēji – viņš bijis nežēlīgs pirāts. Katrā ziņā, lai kura no versijām arī būtu patiesa, viņš tika notiesāts par slepkavību un saņēma nāvessodu. Lai mēģinātu to aizkavēt, viņš stāstījis, ka zina vietas, kur apslēpti dārgumi, ka var atklāt, kur dārgumus apracis viņš pats, taču arī tas neatturēja no soda izpildes. Vēlāk izrādījās, ka kapteinis stāstījis patiesību par dārgumiem. Eksistē gan dārgumi dažādās pasaules malās (gan ASV, gan Vjetnamā, vēl citur), gan arī kartes, kas norāda uz to atrašanos vietu. Ir arī leģendas, kas apvij dažas no dārgumu meklēšanas vietām.
Bagātības Little Bighorn rajonā
Vēl 19. gadsimta sākumā daudzi amerikāņi cerēja atrast zeltu un pat veselām nometnēm devās to meklēt. Daži šo un to atrada Klusā okeāna reģionā, vēl citi kļuva stāvus bagāti, atrodot zeltu Montanā. Kad Vidusamerikā zeltu neviens vairs atrast nespēja, meklējumi pārcēlās aizvien vairāk uz rietumiem. Vadoties pēc dažādu vēsturnieku un ekspertu secinājumiem, Kapteinis Grants Māršs ar savu tvaikoni devās uz rietumiem pa Bighornas upi, lai palīdzētu ģenerālim Kasteram cīņā pret indiāņiem. Kad kapteinis Māršs padzirdēja, ka ģenerālis cietis sakāvi, līdz ar to viņam būtu jāuzņem uz klāja ievainotie karaspēka vīri, vienīgais, kas viņam nāca prātā, lai pasargātu kuģi no nogrimšanas, bija apslēpt zelta stieņus (aptuveni 375 000 dolāru vērtībā) šīs upes krastos.
San Miguel dārgumi
1712. gadā Spānija bija kļuvusi par vienu no bagātākajām dārgumu flotēm. Līdz 1715. gadam viņi bija uzkrājuši 11 kuģus, kas bija pilni ar zeltu, sudrabu, pērlēm un citām dārglietām, kuru kopējā vērtība varētu būt aptuveni 2 miljardi dolāru. Plāns bija nogādāt šos kuģus tālāk no Kubas uz sauszemi tieši pirms viesuļvētru sezonas. Kāpēc šādā laikā? Jo tika uzskatīts, ka šajā bīstamajā laikā nekuģos pirāti. Taču tā izrādījās baisa kļūda. Sešas dienas pēc kuģu startēšanas, tie iekļuva milzīgā vētras zonā un visi kā viens nogrima. Dzīvību zaudēja tūkstošiem jūrnieku un visa bagātība nu atradās ūdens dzelmē. Septiņi no šiem kuģiem tika atrasti netālu no Floridas krastiem, taču atgūta tika vien pavisam neliela daļa no visiem dārgumiem. Viens no kuģiem, kas vēl tiek meklēts ir “San Miguel”, kas tiek uzskatīts par visvērtīgāko no visiem, jo uz tā atrodoties lielākā daļa visu dārgumu.
