Visbiežāk dažādi televīzijas raidījumi demonstrē, kā izdzīvot savvaļā, bet retāk tiek runāts par to, kā rīkoties, ja savvaļa ienāk pilsētā? Proti, kā Rīgā – mežacūku veidā.
Iedvesmojoties no raidījumu cikla “Skarbā izdzīvošana: Aļaska”, kur tā dalībniekiem jāstājas pretī plēsoņām – lāčiem, bizoniem, milzīgiem ērgļiem un mežacūkām – un aptaujājot Latvijas dabas ekspertus, kanāls “National Geographic” apkopojis teikumus, ko darīt, ja gadījumā savā ceļā satiec mežacūku.
„Mežacūkas ir dzīvnieki ar grūti paredzamu agresivitātes līmeni, vienu brīdi tās mierīgi raugās jūsu virzienā, bet tad – pēkšņi metas virsū. Pilsētvidē adaptējusies mežacūka var kļūt neprognozējama. To uzbrukumi var beigties ar smagiem miesas bojājumiem,” brīdina Līgatnes dabas taku vadītāja, bioloģe Inta Lange.
Lieciet par sevi manīt
Satiekot savvaļas dzīvniekus pilsētā, jāievēro tie paši principi, kas mežā. Ja ieraugāt mežacūkas, lieciet tām par sevi manīt. Nekas nevar būt bīstamāk, ja dzīvnieka tuvumā parādieties pēkšņi. Mežacūka var nobīties un uzbrukt.
Eksperti iesaka, ejot radīt nelielu troksni, klusi dungot vai maigi sist plaukstas. Mežacūkas, tāpat kā citi savvaļas dzīvnieki, pašas cenšas izvairīties no kontakta ar cilvēkiem. Tāpēc, jūtot cilvēku tuvumā, visticamāk, dzīvnieks atkāpsies. “Atcerieties, mežacūkām nepatīk straujas kustības, tāpēc esiet ļoti uzmanīgi,” piekodina Lange.
Netuvojieties
Svarīgākais: ieraugot acu priekšā mežacūku vai vēl sliktāk – mežacūku baru, nekādā gadījumā nespert soli tuvāk tām. Mežacūkas, jūtoties apdraudētas, var doties tiešā uzbrukumā. Īpaši bīstami ir tuvoties sivēnmātēm ar sivēniem. No mežacūkām visbīstamākās ir tieši sivēnmātes, sevišķi ar mazuļiem. Kuiļi parasti ir tie, kas izvēlas bēgt, nevis doties uzbrukumā.
Metiet pēc iespējas lielāku līkumu
Ieraugot priekšā mežacūkas, centieties tās apiet ar līkumu – drošā attālumā. Ejiet tām apkārt tā, lai starp jums būtu lielāks atstatums. Galvenais – neejiet mežacūkām pārāk tuvu un „nenogrieziet” atkāpšanās ceļu, jo tādējādi tām tiks atņemta iespēja mierīgi aiziet un jūs provocēsiet tās uz uzbrukumu aizstāvoties.
Atkāpieties lēnām
Ja mežacūka jūs ir pamanījusi un virzās jūsu virzienā, nekādā gadījumā nebēdziet. Asas, straujas kustības izbiedēs dzīvnieku un tas var uzbrukt. Mežacūkas ir ātrākas skrējējas nekā cilvēks, tāpēc, ja vien nepakāpsieties kaut kur augstāk, dzīvnieks ātri jūs panāks.
“Vispareizāk šajā situācijā būtu lēnām, uzmanīgi spert soļus atpakaļ, tā radībai parādot, ka nevēlāt neko ļaunu un neuzsāksiet cīņu,” skaidro Lange.
Neatvairieties ar nūju vai citu priekšmetu
Ja mežacūka jau nonākusi jums pavisam tuvu, nekādā gadījumā ne ar ko nebakstiet to. Centieni aizbaidīt mežacūku ar nūju vai kādu citu ieroci, situāciju var dramatiski mainīt. Uzbrukuma laikā dzīvniekam ieslēdzas pašaizsardzības instinkts, tas kļūst dusmīgs, izdalās adrenalīns, kā rezultātā zūd sāpju sajūta un mežacūka metas virsū savam upurim. Jo vairāk centīsieties nodarīt pāri savvaļas dzīvniekam, jo sparīgāk tas jums uzbruks.
