6 tipiskas kļūdas, kas uzturēšanos saulē padara nedrošu

Saulaino vasaras dienu Latvijas klimatiskajā joslā nemaz nav daudz – maz ticams, ka cilvēki būtu gatavi pilnībā atturēties no sauļošanās savas ādas un veselības labā. Tāpēc vērts atgādināt, kā uzturēties saulē droši, negūt apdegumus un zināt, kad āda no saules jāsargā īpaši – par to atgādina “Veselības centrs 4” Dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe Lana Mieze un Apotheka Beauty kosmētiķe Ieva Strautkalne.

UVA, UVB, SPF. Kas par tiem jāzina, ja mīli sauļoties?

“Droša uzturēšanās saulē nav iedomājama bez aizsarglīdzekļiem, kas satur aizsargfiltrus, mazinot sau­les apdeguma risku,” norāda “Veselības centra 4” Dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe Lana Mieze. Līdzekļos, kas ir nopērkami, lai sargātu ādu no apdegšanas saulē, ir iestrādāts kāds no divu veidu aizsarg­filtriem – vai nu organiskais, kas absorbē ultravioletos starus un pārveido tos par nenozīmīgu siltuma daudzumu, vai arī neorganis­kais jeb minerālais, kas spēj atstarot un izkliedēt ultravioleto gaismu. Atrodoties ārā, ādu sasniedz divu vidu starojums – ultravioletie A (UVA) un B (UVB) stari. UVB stari ir ievērojami spēcīgāki nekā UVA stari, jo iedarbojas uz epidermas šūnām – keratinocītiem un melanocītiem jeb pigmenta šūnām. “Saules aizsardzības faktors jeb SPF ir pasaules standarts, kas nosaka aizsarglīdzekļa efektivi­tāti pret UVB starojumu, ja tiek uzklāts pietiekamā daudzumā – 2 mg uz cm². SPF parāda ultravioleto staru daļu, kas netiek līdz ādai. Pie­mēram, SPF 15 aiztur 93 % no UVB starojuma, SPF 30 – 97 % un SPF 50 – 98 %,” skaidro dermatoloģe Lana Mieze.

Mūsdienās pieejamie saules aizsarglīdzekļi ir ļoti kvalitatīvi, spēj mazināt saules apdeguma risku, palēnināt ādas novecošanās procesus, tie ir ūdens un sviedru izturīgi. Atliek vien pašam padomāt, vai atvaļinājuma atslābumā nepieļaujam kādu no sešām tipiskām kļūdām, kas uzturēšanos saulē padara nedrošu:

1.kļūda: Uzreiz pēc peldes atkārtoti neuzklāj saules aizsargkrēmu

Izņēmums ir tad, ja lieto aizsarglīdzekli, uz kura ir rakstīts “ūdensizturīgs” vai “ļoti ūdensizturīgs”. Tas nozīmē, ka SPF tiek nodrošināts arī pēc 40 vai 80 minūšu ilgas atrašanās ūdenī vai intensīvas svīšanas.

2.kļūda: SPF vērtība ir nepietiekama

Izvēloties SPF vērtību, būtu jāņem vērā gadalaiks, ģeogrāfiskais novietojums, vecums, dabiskā ādas krāsa, ādas stāvoklis. “Latvijā dzīvojošiem rekomendē izvēlēties vismaz aizsargkrēmu ar SPF 30, bet dienas laikā to atjaunot. Bērniem jāuzklāj aizsargkrēms ar vismaz SPF 50. Šobrīd ir pieejami arī saules aizsardzības krēmi ar SPF 100, kas, kā rāda mūsu novērojami, kļūst arvien pieprasītāki, jo sevišķi sezonas sākumā, kad āda vēl nav pieradusi pie saules. Arvien vairāk sieviešu, rūpējoties par sejas ādu, izvēlas saules aizsargkrēmus ar toni, kas vienlaikus gan mazina saules apdeguma riskus, gan arīdzan ļauj iegūt iedeguma efektu,” stāsta Apotheka Beauty kosmētiķe Ieva Strautkalne. Protams, izvēloties atbilstošu SPF, jāņem vērā, vai āda ir pieradusi pie saules. Tumšākas ādas īpašnieki varētu sākt arī ar aizsarglīdzekli, kam ir SPF 20-30. Kad pigments sācis veidoties, pakāpeniski var pāriet uz zemākas pakāpes SPF.

3.kļūda: Neuzklāj pietiekamu daudzumu aizsarglīdzekļa

Lai sasniegtu pilnīgu uz produkta eti­ķetes norādīto SPF vērtību, pieaugušam cilvēkam uz ķer­meņa jāuzklāj vismaz 6–9 tējkarotes sauļošanās aizsargkrēma jeb 30–45 ml.

4.kļūda: Visa ģimene lieto vienu krēmu pret saules stariem

Katrai ādai ir savas īpašības un vajadzības. “Mūsdienās visām šīm prasībām ir pieejami arī atbilstoši saules aizsarglīdzekļi – ir produkti, kas domāti ādai ar tendenci uz hiperpigmentāciju, ādai ar rozāciju, jutīgai ādai, kā arī līdzekļi, kas satur aktīvās vielas, lai palēninātu ārējās vides radītu paātrinātu novecošanos. Jo jutīgāka ir āda, jo lielāka uzmanība tai jāpievērš, uzturoties saulē, un ieteicams izvēlēties saules aizsargkrēmus ar pēc iespējas lielāku SPF vērtību,” saka Apotheka Beauty kosmētiķe Ieva Strautkalne. Pērkot aizsarglīdzekli pret sauli, vēlams ņemt vērā ādas tipu: jutīgai un taukainai ādai piemērotāks būs pieniņš, losjons, bet sausai ādai – mitrinošs vai barojošs krēms ar SPF, savukārt normālai un kombinēta tipa ādai – fluīds, pieniņš vai gels.

5.kļūda: Uzsmērē aizsargkrēmu tikai tad, kad pludmalē jau izklāts dvielis

Teiciens: “Labāk vēlāk, nekā nekad” tiešā veidā neattieksies uz saules aizsargkrēmu lietošanu, jo to būtu ieteicams ādai uzklāt 15 līdz 30 minūtes pirms iziešanas tiešos saules staros, lai pasargātu ādu no apdegumiem. Atkārtoti aizsarglīdzekli ādai jāuzsmērē reizi divās stundās, kā arī pēc katras peldes.

6.kļūda: Lieto aizsargkrēmu, kam beidzies derīguma termiņš

Parasti saules aizsargkrēma derīguma termiņš ir 6–9 mēneši, sprejiem un aerosoliem tas var būt 12 mēneši kopš atvēršanas brīža. Ja krēms sākts lietot pērn vasaras sākumā, visticamāk tā derīguma termiņš jau būs beidzies un tas vairs nepasargās no apdegumiem. Saules aizsargkrēmu nedrīkst uzglabāt tiešos saules staros, nebūtu vēlams arī ledusskapī vai vannasistabā, kur ir mitrs gaiss. Vislabāk to uzglabāt istabas temperatūrā.

Situācijas, kad ādai vajadzīga īpaša aizsardzība pret sauli:

1. Saule + pigmentācija

Nevienmērīgs ādas tonis, pigmentācijas plankumi var veidoties arī pēc pārmērīgas sauļošanās. “Saules gaisma vispirms izraisa melanīna sintēzi un tad veidojas vienmērīgs iedegums, bet, ja sauļošanās kļūst pārmērīga, šis process tiek izjaukts un glīta iedeguma vietā var veidoties pigmenta plankumi,” skaidro dermatoloģe Lana Mieze. Tiesa, pigmentācijas veidošanos izraisa ne tikai UV stari, bet arī iekaisums (akne), hormonālas svārstības, atsevišķu medikamentu lietošana (nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, anti-psihotiskie medikamenti), traumas, apdegumi, brūces un ģenētika. Lai no tā izvairītos, ārste iesaka lietot saules aizsarglīdzekļus, antioksidantus, netraumēt ādu, nespaidīt pūtītes, ādas iekaisuma mazināšanai lietot atbilstošu terapiju. “Ja tomēr radusies pigmentācija, kamēr tā ir virspusēja, to var likidēt ar azelaīnskābi, kojskābi, tiamidolu, arbutīnu saturošiem līdzekļiem, bet dziļāku pigmentāciju var novērst ar lāzerprocedūrām.”

2. Saule + tetovējumi

Kamēr tetovējums ir gluži svaigs un vēl nav sadzijis, tas noteikti jāpasargā no saules. Šajā brīdī sauļošanās var ne tikai ātri radīt apdegumu, bet kavēt tetovējuma pareizu sadzīšanu, kā rezultātā tetovējuma attēls un krāsas tiek izkropļotas, sliktākajā gadījumā pastāv arī infekcijas veidošanās risks. Arī pilnībā sadzijušus tetovējumus nav ieteicams pakļaut tiešiem saules stariem bez jebkādas aizsardzības – ilgākā laika periodā zīmējums izbalēs, zaudēs gludās līnijas un košās krāsas.

3. Saule + dzimumzīmes

Lielākoties dzimumzīmes rodas dzīves laikā uz tām ķermeņa daļām, kas vairāk pakļautas tiešiem saules stariem, tāpēc to skaits dzīves laikā var palielināties, it īpaši pēc ilgstošas sauļošanās vai gūtiem apdegumiem. Šīm dzimumzīmītēm jāpievērš lielāka uzmanība, lai nepalaistu garām situāciju, kad kāda no tām sāk pārvērsties par ļaundabīgu ādas veidojumu. Otra veida dzimumzīmes ir tās, ar kurām piedzimstam, vairumā gadījumu tās ir labdabīgas. Tikai retos gadījumos, kad mazulis pie­dzimst ar milzīgu pigmenta veidojumu, dzīves laikā var būt lielāks risks, ka ģenētikas un pārmē­rīgas saules mijiedarbībā sākas ļaundabīgs process. Tāpat lielāks ļaundabīgu ādas veidojumu risks ir tiem, kuri bērnībā līdz 18 gadu vecumam guvuši saules apdegumus. Tādēļ vismaz reizi mūžā katram ieteicams pārbaudīt pie spe­ciālista savu ādas veidojumu stāvokli, uzsver dermatoloģe Lana Mieze.