“Neēd ogļhidrātus.” “Dzer tieši divus litrus ūdens dienā.” “Pēc sešiem vakarā ēst nedrīkst.” Par veselīgu uzturu joprojām cirkulē desmitiem šķietami vienkāršu noteikumu, taču daudzi no tiem ir pārāk vispārināti vai vienkārši neatbilst tam, ko zinām par uzturu šodien. 7 “veselīga uztura” mīti, kuriem daudzi joprojām tic: vai tiešām ogļhidrāti ir ienaidnieks?
Veselīgs uzturs bieži tiek pasniegts kā sarežģīta sistēma ar garu aizliegumu sarakstu.
Nedrīkst ēst maizi. Nedrīkst ēst pēc noteikta pulksteņa. Jāizdzer tieši noteikts daudzums ūdens. Augļi esot “par saldu”. Brokastis esot obligātas. Tauki esot slikti.
Problēma ir tā, ka uzturs nav vienādojums, kurā viena sastāvdaļa automātiski kļūst par “sliktu” vai “labu”. Nozīme ir kopējam uzturam, porcijām, fiziskajām aktivitātēm, veselības stāvoklim un arī konkrētā cilvēka vajadzībām.
Aplūkosim dažus no populārākajiem mītiem.
1. Mīts: ogļhidrāti ir ienaidnieks
Ogļhidrāti bieži kļūst par pirmo uzturvielu, no kuras cilvēki cenšas atteikties, kad vēlas ēst veselīgāk vai samazināt svaru.
Taču ogļhidrāti paši par sevi nav “slikti”. Tie ir nozīmīgs enerģijas avots organismam.
Atšķirība ir tajā, kādus ogļhidrātus izvēlamies un kādā daudzumā tos lietojam.
Pilngraudu produkti, pākšaugi, dārzeņi un augļi nodrošina ne tikai ogļhidrātus, bet arī šķiedrvielas, vitamīnus un minerālvielas. Savukārt ļoti pārstrādāti produkti ar lielu pievienotā cukura daudzumu uzturā var dot daudz enerģijas, bet salīdzinoši maz vērtīgu uzturvielu.
Tātad problēma nav pats ogļhidrāts. Svarīga ir kopējā pārtikas kvalitāte.
2. Mīts: visiem dienā jāizdzer tieši divi litri ūdens
Skaitlis “2 litri” ir kļuvis par vienu no populārākajiem veselīga dzīvesveida noteikumiem.
Taču cilvēkiem nav viena universāla ūdens daudzuma, kas būtu piemērots pilnīgi visiem.
Nepieciešamība pēc šķidruma atšķiras atkarībā no ķermeņa izmēra, fiziskās aktivitātes, laikapstākļiem, uztura un citiem faktoriem. Turklāt šķidrums tiek uzņemts ne tikai ar ūdeni, bet arī ar pārtiku un citiem dzērieniem.
Tāpēc nav nepieciešams piespiedu kārtā dzert tieši divus litrus tikai tāpēc, ka tā rakstīts kādā populārā veselības padomā.
Labs orientieris ikdienā ir arī slāpes un urīna krāsa, lai gan noteiktās situācijās, piemēram, intensīvas slodzes laikā vai slimības gadījumā, šķidruma vajadzības var mainīties.
3. Mīts: pēc pulksten 18.00 ēst nedrīkst
Šis noteikums ir pārsteidzoši noturīgs.
Taču pats pulkstenis nav tas, kas automātiski nosaka, vai ēdiens kļūs par “sliktu”.
Daudz lielāka nozīme ir kopējam enerģijas patēriņam un uzņemtajam pārtikas daudzumam. Cilvēkam, kurš strādā līdz vēlam vakaram vai dodas gulēt pusnaktī, nav obligāti jābeidz ēst sešos vakarā.
Protams, ļoti smagas maltītes tieši pirms gulētiešanas dažiem cilvēkiem var radīt diskomfortu vai ietekmēt miegu. Taču tas ir pavisam kas cits nekā apgalvojums, ka ēšana pēc pulksten 18.00 pati par sevi izraisa svara pieaugumu.
4. Mīts: brokastis obligāti jāēd katru dienu
Brokastis var būt lieliska ēdienreize, taču apgalvojums, ka ikvienam cilvēkam tās obligāti jāēd, ir pārāk kategorisks.
Dažiem cilvēkiem no rīta ir liela apetīte un brokastis palīdz justies enerģiskāk. Citi no rīta nejūtas izsalkuši un pirmo maltīti izvēlas vēlāk.
Svarīgāk par konkrēto pulksteni ir tas, lai kopumā uzturs būtu daudzveidīgs un nodrošinātu organismam nepieciešamās uzturvielas.
5. Mīts: augļos ir pārāk daudz cukura, tāpēc tos vajadzētu ierobežot
Augļi satur dabīgos cukurus, taču tas nenozīmē, ka tie kļūst par neveselīgu produktu.
Veseli augļi satur arī šķiedrvielas, vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas. Tāpēc auglis nav uzturvērtības ziņā tas pats, kas saldums vai dzēriens ar pievienotu cukuru.
Protams, arī augļu daudzumam uzturā jābūt samērīgam, taču vairumam cilvēku nav nepieciešams izvairīties no augļiem tikai to dabīgā cukura dēļ.
6. Mīts: visi tauki ir neveselīgi
Arī tauki bieži tiek nepelnīti ievietoti vienā “slikto produktu” kategorijā.
Patiesībā tauki ir nepieciešami normālai organisma darbībai. Tie palīdz uzņemt noteiktus vitamīnus un ir svarīga šūnu un hormonu sistēmas sastāvdaļa.
Atšķiras tauku veidi un to avoti.
Uzturā biežāk priekšroka tiek dota nepiesātināto tauku avotiem, piemēram, riekstiem, sēklām, zivīm un augu eļļām, savukārt piesātināto tauku daudzumu ieteicams kontrolēt.
Tāpēc “bez taukiem” nenozīmē “veselīgi”.
7. Mīts: veselīgs uzturs nozīmē atteikties no visa, kas garšo labi
Varbūt visbīstamākais mīts ir priekšstats, ka veselīgs uzturs nozīmē pastāvīgu sevis ierobežošanu.
Ja uztura plāns ir tik stingrs, ka cilvēks tajā nevar iekļaut nevienu sev tīkamu produktu, ilgtermiņā to var būt ļoti grūti ievērot.
Veselīgs uzturs nav tikai par atsevišķu produktu izvēli. Nozīme ir kopējam uztura modelim un līdzsvaram.
Tas nozīmē, ka arī iecienītam desertam, picai vai citam mazāk uzturvielām bagātam ēdienam reizēm var būt vieta daudzveidīgā uzturā.
Tātad — kam īsti ticēt?
Uztura padomu ir tik daudz, ka reizēm ir grūti saprast, kur beidzas fakti un sākas interneta mīti.
Labs princips ir piesardzīgi izturēties pret jebkuru apgalvojumu, kas sola vienu vienkāršu noteikumu visiem cilvēkiem: “nekad neēd pēc sešiem”, “izslēdz visus ogļhidrātus”, “dzer tieši divus litrus” vai “šis produkts dedzina taukus”.
Veselīgs uzturs nav viena maģiska produkta vai aizlieguma jautājums.
Daudz svarīgāka ir kopējā aina — daudzveidīgs uzturs, pietiekams šķiedrvielu daudzums, dārzeņi un augļi, kvalitatīvi olbaltumvielu un tauku avoti, atbilstošs enerģijas daudzums un uztura paradumi, kurus iespējams ievērot ilgtermiņā.
Un, ja internetā atkal ieraugi kādu “vienīgo pareizo” uztura noteikumu, pirms tam to pieņemt par patiesību, vērts pajautāt: vai tas tiešām attiecas uz visiem?
7 “veselīga uztura” mīti, kuriem daudzi joprojām tic: vai tiešām ogļhidrāti ir ienaidnieks?
