Kā jums šķiet, kāda būs dzīve uz Zemes pēc dažiem desmitiem vai simtiem tūkstošu gadu? Pēc miljons gadiem? Jau tagad par realitāti ir kļuvušas parādības, kas reiz bija zinātniskā fantastika, un modernā pasaule pārspēj visdrosmīgākās fantāzijas.
Iespējams, arī pēc miljons gadiem cilvēki būs tādi paši. Galu galā ir sugas, piemēram, zilasiņu pakavkrabis, kas nemainās miljoniem gadu. Taču, iespējams, tehnoloģijas, kas ļauj izdzīvot pavisam nepiemērotās vietās, mazinās vajadzību attīstīties. Varbūt iespēja ietekmēt DNS ļaus vecākiem modelēt topošos bērnus. Vai mēs tā darīsim? Tas ir atkarīgs no nākotnē pieņemtajiem lēmumiem par to, kā izmantot mums pieejamās tehnoloģijas.
Savukārt „National Geographic” ir apkopojis versijas par to, kā Zeme un cilvēki varētu attīstīties tuvākajos miljards gados.
Pēc astoņiem līdz desmit tūkstošiem gadu
Atcerieties t.s. tūkstošgades (Y2K) problēmu? 10000.gadā datorsistēmas saskarsies ar Y10K problēmu. Patlaban gads tiek ievadīts ar četrām zīmēm, bet 10000.gadā tas vairs nebūs iespējams un ierīces „uzkārsies”. Ja turpināsies esošās globalizācijas tendences, tad ģenētiski noteiktās atšķirības, piemēram, ādas un matu krāsa būs vienmērīgi izplatītas visā pasaulē. Proti, reģionālās atšķirības starp cilvēkiem būs izzudušas.
Pēc 20 000 – 50 000 gadu
Vairs nebūs atpazīstama neviena modernā valoda. Varētu būt saglabājies tikai katrs simtais vārds no tiem, kurus lietojam šodien. Arī planēta izskatīsies citāda. Piemēram, Niagāras ūdenskritums būs pārvērties gigantiskā ezerā. Balstoties uz aktuālajām klimata pārmaiņu tendencēm, var progrnozēt, ka pēc aptuveni 50 000 gadu sāksies kārtējais ledus laikmets. Cilvēki būs iemācījušies uzkrāt enerģiju, pārvaldīt klimatu un spēs ar to sadzīvot.
Pēc 100 000 – 500 000 gadu
Visas zvaigznes un zvaigznāji, kas redzami no Zemes, izskatīsies pilnīgi citādi. Ja cilvēki būs nokļuvuši līdz Marsam, tad beidzot tas būs kolonizēts un piemērots dzīvošanai. Taču Zemei, iespējams, draudēs sadursme ar asteroīdu, kura diametrs būs viens kilometrs. Ja to neizdosies aizkavēt, tad kataklizma varētu padarīt dzīvi uz planētas neiespējamu.
Pēc miljons gadiem
Iespējams, Zeme piedzīvos milzīgu supervulkāna izvirdumu, kas atmosfērā izmetīs 3 200 km3 pelnu. Tas varētu būt līdzīgs Toba vulkāna izvirdumam pirms 75 000 gadu, kas gandrīz iznīcināja cilvēci. Saules sistēmai tuvā zvaigzne Betelgeize būs pārvērtusies supernovā un būs redzama uz Zemes pat gaišā dienas laikā.
Eksperti lēš, ka tehnoloģijas būs jaudīgākas nekā mūsu prāti un, iespējams, spēs pastāvēt arī ārpus mūsu kontroles. Būs radušās bioniskas būtnes – dzīvi superdatori. Tad būs jādefinē, kas ir cilvēks tehnoloģiju dominantā pasaulē. „Mēs jau tagad varam secināt, ka robeža starp bioloģiskām būtnēm un mākslīgo intelektu sāk izplūst. Iespējams, nākotnē būs hibrīdsugas, kas apvienos dabīgo un mākslīgo,” skaidro Ņujorkas Kolumbijas universitātes teorētiskais fiziķis Braiens Grīns. Viņš ir viens no ekspertiem, kas par futūristisko nākotni spriež dokumentālajā seriālā „Pēc miljons gadiem”.
Pēc diviem miljoniem gadu
Ja cilvēki būs kolonizējuši vairākas planētas, tad viņi, visticamāk, būs pārtapuši vairākās sugās, kas katra piemērojusies dzīvei tās dabiskajā vidē. Uz dažādām planētām mītošie var arī nebūt informēti par citām cilvēku sugām. Tas nav nekas pārsteidzošs, ja ņem vērā, cik ļoti tālu cilvēki kā suga ir aizgājuši no saviem senčiem Āfrikā. Iespējams, Zeme būs tikai niecīga daļa no kosmiskās impērijas un būs kļuvusi par dabas parku. Uz Zemes turpināsies erozijas procesi, un, Lielais Kanjons būs pārvērties par plašu ieleju.
Pēc 50 – 250 miljoniem gadu
Vispirms Āfrika sadursies ar Eirāziju un Vidusjūras vietā radīsies jaunas kalnu grēdas, kas varētu būs augstākas nekā Everests. Pēc tam tektonisko kustību rezultātā kontinenti uz Zemes pakāpeniski apvienosies vienā superkontinentā. Šodien gan nav īsti skaidrs, kā tas varētu notikt, vien var pieļaut, ka Ziemeļamerika, kuru no Āzijas šodien šķir Beringa jūras šaurums, noteikti sadursies ar Eirāziju.
Pēc 500-600 miljoniem gadu
Zemi varētu sasniegt nāvējoši gamma stari, kuru izcelsmes avots būtu 6500 gaismas gadu attālumā. Saule kļūst aizvien spožāka. Ja tās spožums palielināsies par 10%, tad vidējā temperatūra uz Zemes palielināsies līdz 47 grādiem pēc Celsija. Šādas izmaiņas dramatiski mainīs arī atmosfēru: būs vairāk ūdens tvaiku, mainīsies ogļskābās gāzes daudzums. Nebūs iespējama fotosintēze, 99% tagadējo augu uz Zemes nespēs izdzīvot.
Pēc miljards gadiem
Iespējams, vairs nepastāvēs pasaule un tuvējais Visums tādā formā, kā mēs to pazīstam šodien. Šajā laikā Saule būs apriņķojusi Piena ceļu četras reizes. Pat, ja cilvēki kā suga būs sevi iznīcinājuši, Zeme turpinās eksistēt – ar mums vai bez mums.
