Trešdaļa jeb 34 % valsts iedzīvotāju veic regulāras ieteicamās veselības pārbaudes, liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Turklāt sievietes pret veselības pārbaudēm izturas divtik apzinīgāk nekā vīrieši.
Aptaujas dati rāda, ka sieviešu vidū kopumā 43 % aptaujātās atzina, ka regulāri veic visas ārsta ieteiktās veselības pārbaudes, bet vīriešu vidū – tikai ceturtdaļa jeb teju divreiz mazāk (24 %).
Vērtējot aptaujāto atbildes pēc respondentu vecuma, secināms, ka profilaktiskās veselības pārbaudes regulāri visbiežāk veic seniori (55 – 74 gadu vecumā) – to vidū pie ārsta uz diagnostiku regulāri dodas 41 % aptaujāto. Tikmēr pret veselības pārbaudēm visvieglprātīgāk attiecas jaunieši 18 – 24 gadu vecumā, kuru vidū veselības stāvokli regulāri vēta vien 23 %.
Savukārt, ja apskata atbildes pēc apdzīvotības, secināms, ka pie ārstiem uz pārbaudēm visbiežāk dodas rīdzinieki (39 %), bet visretāk – lauku apvidos dzīvojošie (27 %). Tas varētu būt saistāms ar mediķu un medicīnas iestāžu pieejamību.
Ģimenes ārsts Alberto Sadu, komentējot datus, norāda, ka tie ir reprezentatīvi. “Tā tik tiešām praksē varētu būt – pacienti ārstu meklē tikai tad, kad kaut kas sāp, satrauc. Kungus bieži uz pārbaudēm doties paskubina dāmas. Savukārt jaunieši paši ārstu neapmeklē vispār, līdz konkrētam vecumam vecāki atved. Paši visbiežāk ierodas tikai tad, ja tas ietekmē citas intereses, nu, piemēram, autovadītāja apliecības iegūšana,” pieredzē dalās mediķis.
Ārsts skaidro, ka ikvienam uz vispārēju veselības stāvokļa pārbaudi vajadzētu pie ģimenes ārsta ierasties vismaz reizi gadā, lai speciālists var sekot līdzi svaram, garumam, nosūtīt uz asins ainas analīzēm, uzklausīt pacienta sūdzības, ja tādas ir. Ja pēc šīs pārbaudes nepieciešama detalizētāka diagnostika, pacientam tiek izrakstīts nosūtījums uz tālākām pārbaudēm. “Ar vispārēju veselības stāvokļa pārbaudi reizi gadā pietiek, lai saglabātu labu veselību, protams, pie nosacījuma, ka pie ārsta neliek doties kādas traumas vai citas saslimstības. Turklāt jāpatur prātā, ka ne visām veselības problēmām ir tādi simptomi, ko paši varam atpazīt, tādēļ ir tik svarīga diagnostika,” pauž A. Sadu.
Speciālists ar nožēlu atzīst, ka cilvēki kopumā neizturas pietiekami atbildīgi pret savu veselību, ko rāda arī dati. Bieži pacientiem apmeklēt ārstu traucē arī bailes no diagnozes. “Cilvēki nenāk, jo domā, ka uzreiz viņiem vis kaut ko atradīs. Vēl daļa dzīvo pēc pārliecības, ka, ja nesāp, ārstu apmeklēt nevajag. Abas šīs filozofijas nav īsti pareizas – labāk tomēr pārbaudīties to vienu reizi gadā un pārliecināties, ka viss kārtībā, vai arī sākt terapiju, ja tāda nepieciešama,” ar ieteikumu dalās ģimenes ārsts.
