Latvija! Mūsu tēvu zeme, mūsu dzimtene! Ikkatrs no mums to sajūt citādi, taču nenoliedzami sirdī lolo siltas jūtas un cieņu pret savu zemi. Novembris Latvijā ir īpašs mēnesis. Šis ir laiks, lai ielūkotos savā sirdī un sajustu to, ko mums nozīmē Latvija, piederība tai, kāpēc esam piedzimuši un uzauguši tieši šeit, nevis kur citur!
Mēs, latvieši, esam šeit dzimuši un auguši, tātad tieši šeit ielikti, lai veidotu savu sociālo un sabiedrisko dzīvi. Mēs esam stipra tauta! Tam pamatā ir mūsu bagātā, taču sarežģītā vēsture, kas stiprinājusi mūs, apliecinot latviešu nelokāmo raksturu un uzņēmību cīņā pret pakļāvējiem. Esam maza tauta, taču mūsu spars un gribasspēks padara mūs varenus. Ne velti latvieši valsts vārdu nesuši tālu plašajā pasaulē. Latvija izlolojusi izcilus mūziķus, komponistus, māksliniekus, sportistus, mediķus un zinātniekus, kā arī citu jomu pārstāvjus – pierādot, ka mūsu ir maz, taču ar mums pasaulē ir jārēķinās!
Latviešu tautas bagātība ir mūsu kultūrvēsturiskie novadi, ar savām atšķirīgajām valodas izloksnēm, tradīcijām un tautastērpiem. Mūsu senās dziedāšanas tradīcijas, apvienojoties – Vispārīgajos latviešu Dziesmu un Deju svētkos ir unikāla tradīcija visas pasaules mērogā.
Latvija ir tik dažāda: Kurzemes meži, jūrmalas zvejniekciemi un Baltijas jūras stāvkrasti, Zemgales kultūrvēsturiskie un dabas objekti, Vidzemes – senās, ainaviski gleznainās pilsētas un Latvijas augstākā virsotne, Latgales – zilo ezeru valdzinājums… Pirms dodies apskatīt pasaules plašumus, iepazīsti savu dzimto zemi un tās skaistumu!
Tēvzeme mūs priecē ar sniegotām ziemām, dabas atdzimšanu – pavasaros, pilnām puķu pļavām, saules pielietajās vasarās un raibām dabas gleznām auglīgajos rudeņos. Latvijas dabas krāšņums ir neatkārtojams! Mūsu valsts ir ļoti zaļa, meži ir mūsu bagātība!
Neaizmirsīsim, ka Latvija ir mājvieta mūsu nākamajām paaudzēm, tāpēc cienīsim, sargāsim un godāsim visu, ko tā sniedz, neaizmirstot, kas esam un, kam ticam. Mums, latviešiem, jābūt vienotiem, jāiestājas par savu valsti, savām mājām un jācīnās par brīvību, kā to reiz darīja mūsu senči.
Lai cik labi arī neklātos ārzemēs, tur mēs esam tikai iebraucēji, svešinieki starp pamatiedzīvotājiem, kā koki, kas izrauti no savas dabīgās augšanas vides. Šeit, Latvijā, mēs esam savējie – plecu pie pleca ar sev līdzīgajiem. Neviens cits tik labi nesapratīs mūsu bēdas un sāpes, neviens cits tā nepriecāsies par mūsu priekiem un panākumiem!
LASĪTĀJU VIEDOKLIS:
Maija: „Es patiesi mīlu Latviju! Tā ir mana dzimtene, manas mājas. Aptuveni 2 gadus biju spiesta būt prom – svešumā, un šis bija moku pilns laiks. Katru sekundi es ilgojos pēc dzimtenes, domās pārstaigāju un ilgās gandrīz noglaudīju dzimtās Kuldīgas ieliņas. Man bija iespēja palikt ārzemēs, tomēr atteicos, jā, iespējams, no labāk atalgota darba, sociāli nodrošinātākas nākotnes… Atgriezos Latvijā, jo vēlos, lai mani bērni nāk pasaulē šeit, kur paaudžu paaudzēs vijas manu senču saknes.”
Ingūna: „Mūsu valsts himna, vēsturiskie simboli un tradīcijas, Laimas konfektes, melnā rupjmaize un Rīgas Melnais balzams, dzintara krelles un sudraba saktiņas, kā arī citas Latvijā ražotas lietas ir mūsu lepnums!”
Alise: „Mēs esam ļoti dažādi, īpaši šāda atšķirība jūtama lauku un pilsētas vidē, tomēr mūs visus vieno piederība Latvijai! Mēs, latvieši, neskaitāmas reizes esam pierādījuši, ka spējam būt vienoti kopīgiem darbiem, paveicot nozīmīgas lietas savas zemes un iedzīvotāju labā, piemēram, labestības diena, lielā talka, referendumi…”
Sveiciens Lāčplēša dienā! Kādas ir Tavas īpašās Latvijas sajūtas?
