Klāt Ziemassvētki! Atsauksim atmiņā šo svētku pamatbūtību…
KAS IR ZIEMASSVĒTKI?
Tie ir ikgadēji svētki, kuros tiek svinēti ziemas saulgrieži un Jēzus Kristus dzimšana. Ik gadu šos svētkus atzīmē no 24. decembra – Ziemassvētku vakara līdz 26. decembrim – otrajiem Ziemassvētkiem.
Kristietībā ir pieņemts, ka Jēzus Kristus ir dzimis 25. decembrī, taču daļā pareizticīgo baznīcu šo datumu aprēķina pēc Jūlija kalendāra, tāpēc šie svētki tiek atzīmēti janvāra sākumā.
ZIEMAS SAULGRIEŽI
Ziemas saulgrieži jeb solstīcija ir laika moments, kad Saulei ir vismazākā deklinācija. Tos dēvē arī par saulstāvjiem, jo pirms un pēc saulgriežiem Saule vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs horizonta. Ziemas saulgrieži, kas patiesībā ir 21. vai 22. decembrī ir astronomiskās ziemas sākums, brīdis, kad ir visīsākā diena un visgarākā nakts, tas ir laiks, kad saules ceļš debesu lokā kļūst arvien īsāks, gads noslēdzas ar bagātīgajiem Ziemassvētkiem, svinot gaismas uzvaru pār tumsu!
JĒZUS KRISTUS PIEDZIMŠANA
Jēzus Kristus (dzimis 7. – 2. gadā p.m.ē., miris 26. – 36. gadā), zināms arī kā Jēzus no Nācaretes, Jēzus Nācarietis, Pestītājs un Dieva dēls ir centrālā figūra kristietībā un lielākā daļa kristiešu baznīcas viņu pielūdz kā Dieva dēlu un Dieva vārda un gribas iemiesojumu un tieši viņa piedzimšana daudziem ir Ziemassvētku centrālais notikums.
Stāsti par Jēzus Kristus piedzimšanu atrodami Mateja un Lūkas evaņģēlijos un abos šīs ziņas atšķiras.
Saskaņā ar Mateja evaņģēliju, Jēzus vecāki Marija un Jāzeps dzīvoja Bētlemē. Marija negaidīti kļuva grūta, bet viņas vīrs – Jāzeps nolēma viņu pamest. Taču pēc šī lēmuma viņam sapnī parādījās eņģelis, kas paziņoja, ka viņa sieva gaida bērnu no Svētā Gara, pravietojot, ka viņa dēls būs Mesija. To uzzināja Jūdejas ķēniņš Hērods Lielais un nosūtīja Austrumu gudros uz Jeruzalemi, lai tie apskata jaundzimušo jūdu karali, jo bija nolēmis viņu nogalināt. Trīs gudrie jeb ķēniņi, vadoties pēc zvaigznēm, nonāca Bētlemē un uzmeklēja bērnu.
Foto:Puzzles-games.eu
Jāzepam atkārtoti sapnī parādījās eņģelis, brīdinot par valdnieka plāniem un ģimene aizbēga uz Ēģipti, kur uzturējās līdz pat Hēroda nāvei. Pēc viņa aiziešanas aizsaulē, Jāzeps atkal sapnī ieraudzīja šo tēlu, kurš paziņoja, ka ir pienācis laiks viņiem atgriezties, vīrs paklausīja un ar ģimeni atgriezās nevis Bētlemē, bet Nācaretē, Galilejā.
Savukārt, Lūkas evaņģēlijā Jāzeps un Marija dzīvoja Galilejas pilsētā Nācaretē. Šajā Kristietības mācībā stāsts par Jēzu ir saistīts ar Jāni Kristītāju, tajā ir norādīts, ka Jēzus māte Marija un Jāņa Kristītāja māte Elizabete bija radinieces.
Lūkas evaņģēlijā Marijai par Jēzus piedzimšanu sapnī paziņoja eņģelis Gabriēls. Romas imperators Oktaviāns bija licis veikt tautas skaitīšanu, kur katram iedzīvotājam bija jāreģistrē sava dzimšanas vieta, tādēļ Jāzeps ar Mariju devās uz Bētlemi. Tieši šajā laikā piedzima Jēzus Kristus.
ZIEMASSVĒTKU EGLĪTES PIRMSĀKUMI…
Foto:Hanoigrapevine.com
Pastāv pretrunīgas ziņas par Ziemassvētku eglītes ieviešanas un rotāšanās pirmsākumiem. Viena no leģendām vēsta par kādu Anglijas mūku 7. gadsimtā, kurš devās uz Tīringu, Vāczemē vēstīt Dieva vārdu. Tur viņš izmantojos eglītes trīsstūra formu, skaidrojot Svētās Trīsvienības – Dieva Tēva, Dieva Dēla un Dieva Svētā Gara ideju, tā šis koks simboliski kļuva par daudzu pielūgsmes objektu. Kā liecina dažādas liecības, sākotnēji ar to rotājot mājokli, karināja ar galotni uz leju.
Arī Franku hronikās, kas datētas ar 13. gs., aprakstīts zaļš koks ar degošām svecēm.
Ir ziņas, ka Ziemassvētku būtiskais simbols pirmo reizi rotāts tieši Rīgā – 1510. gadā, tas novietots Rātslaukumā, un eglīti izrotājuši Melngalvju brālības biedri. To rotājušas papīra puķes.
Savukārt, kāds cits informācijas avots vēsta, ka mūsdienu eglīšu rotāšanas tradīcija ap 1600. gadu aizsākās Francijas teritorijā Elzasā, to rotājušas degošas sveces un krāsaina papīra rotājumi, kā arī āboli un cepumi.
Pēc daudzu domām būtiskā Ziemassvētku simbola rotāšanas tradīcijas aizsākusies tieši Vācijā, ap 1850. gadu, no kurienes izplatījusies citās Rietumeiropas valstīs, gan svētdienas skolās, gan vēlāk – brīvticīgo protestantu mājās. Savukārt, pareizticīgā un Romas katoļu baznīca līdz pat Otram pasaules karam šo tradīciju uzskatīja par nepieņemamu – pagānisku!
Tomēr jau pirms Kristus dzimšanas pie svētajiem kokiem tika dedzināta uguns un veikti rituāli, kurus baznīca aizliedza 45. gadā p.m.ē.
Arī svecīšu iedegšanas pirmsākumi saskatāmi laikā, kad valdīja pagānisms un ap Ziemassvētkiem priesteri uzstādīja stabus ar zariem sānos, kuros dedzināta uguns.
Foto:Imagesweb.org
ZIEMASSVĒTKI MŪSDIENĀS
Šie svētki mūsdienās mijas no baznīcas apmeklējuma, lai godinātu Jēzus Kristus piedzimšanu, līdz pat patērētājsabiedrības kultam, kad daudziem būtiskākais ir pasniegt un saņemt dāvanas.
Atbilde uz jautājumu, kas mums ir šie svētki, katram pašam ir jārod sevī. Vai šajā laikā cenšamies nomest savus gada laikā uzkrātos sārņus, iededzot sveces mirdzumu sevī jeb akcentējamies uz materiālajām vērtībām!
Pirms iededz sveci egles zarā,
Dedz svētku liesmu sirdī savā,
Ar piedošanu, sapratni,
Ar mīlestības dzirksteli
Un tici – tas ir Tavā varā
Nest gaismu, kā to sveces dara….
BrīvBrīdis.lv novēl ikvienam no jums – gaišus un mierpilnus šos Ziemassvētkus!
