Jaunajā gadā autovadītājus sagaida vairākas būtiskas izmaiņas regulējumā — jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai. Ko nozīmē šīs izmaiņas un kas būtu jāņem vērā autovadītājiem, skaidro lielākā pašmāju degvielas tirgotāja “Virši” Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs.
Jaunajā gadā jārēķinās ar degvielas cenu pieaugumu
Saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu — no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.
“Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi “Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu”, kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem,” skaidro “Virši” Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs.
Dīzeļdegvielai jaunas prasības obligātā biopiejaukuma daudzumam stāsies spēkā nākamā gada 1. aprīlī, taču izmaiņas cenās dīzeļauto īpašnieki jutīs jau no gada sākumā – akcīzes nodokļa un PVN ietekmē cena dīzeļdegvielai palielināsies par aptuveni 5 centiem litrā. “Ņemot vērā, ka biodegvielas cena biržās vēsturiski ir bijusi augstāka par fosilās degvielas cenu, mūsu aprēķins liecina, ka aprīlī dīzeļdegvielas cena pieaugs vēl par 1 centu,” prognozē eksperts.
Dubultosies bioetanola daudzums 95. markas benzīnā
Kā solis pretī valsts klimata mērķu sasniegšanai un atjaunojamo resursu aktīvākai izmantošanai, 2020. gadā Latvijā stāsies spēkā paaugstinātas prasības biokomponentes saturam gan benzīnā, gan dīzeļdegvielā.
Patlaban biokomponentes — bioetanola — piejaukums 95. markas benzīnam noteikts
5 % apjomā no kopējā tilpuma (E5), taču jau 1. janvārī visās Latvijas DUS tirgoto 95. markas benzīnu būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola tilpumkoncentrāciju (E10).
Tas veicinās aktīvāku atjaunojamo resursu izmantošanu transporta nozarē. Taču, ņemot vērā bioetanola ķīmiskās īpašības, autovadītāji varētu pamanīt nelielu degvielas patēriņa pieaugumu vidēji 3-5 % robežās. Tāpat svarīgi uzsvērt, ka E10 standarta degvielu nevar izmantot pilnīgi visos auto modeļos.
“Autovadītājiem būtu jāpārliecinās par sava spēkrata piemērotību E10 degvielai. Tas vairāk attiecās uz 20+ gadu vecajiem auto modeļiem, kuru dzinēji bieži vien nav radīti lielāka bioetanola “sagremošanai”. Šādos gadījumos ieteicams izmantot 98. markas benzīnu, kurā etanola saturs ir ierobežots līdz 5 % no kopējā tilpuma”, skaidro Arnis Andrianovs.
E5 un E10 marķējums jau šobrīd uzpildes stacijās ir pieejamas gan uz degvielas pistolēm, gan sūķniem. Patlaban E10 standarta benzīns ir ieviests vairākās ES valstīs, t.sk. Igaunijā 2019. gada vasarā. Lietuva, tāpat kā Latvija, gatavojas to ieviest no 2020. gada.
Latvijā tiks ieviests B7 standarts vasaras periodam
Kā jau minēts iepriekš, jaunas prasības obligātā biokomponentes piejaukuma daudzumam dīzeļdegvielai stāsies spēkā nākamā gada 1. aprīlī, kad esošo 4,5 % vietā degvielas tirgotājiem būs jānodrošina 6,8 % biodīzeļdegvielas piejaukums.
“Šī prasība būs spēkā tikai bezsala periodā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim, tāpēc autovadītājiem nav jāuztraucas par degvielas sistēmu aizsalšanu ziemā,” mierina eksperts.
Ir pieņemts apzīmēt biodīzeļdegvielu un tās maisījumus ar burtu B un ciparu, kas norāda biodīzeļdegvielas procentuālo daudzumu maisījumā. Šajā gadījumā Latvijā tiks ieviests B7 standarts, kas vairākus gadus ir spēkā arī citās ES valstīs.
Dīzeļa automašīnu gadījumā vadītājiem nav jāuztraucas, vai viņu transportlīdzeklis ir piemērots ekoloģiskākiem degvielas parametriem – B7 degviela var būt izmantota visos auto modeļos ar dīzeļdzinēju.
Alternatīvās degvielas nākotnes perspektīvas
Autovadītājiem jārēķinās, ka pārskatāmā nākotnē prasības atjaunojamo resursu izmantošanai degvielai nekur nepazudīs, bet tikai pieaugs. Tāpat aizvien lielākā uzmanība tiek pievērsta alternatīvo degvielas veidu attīstībai.
“No savas puses redzam lielas perspektīvas alternatīvo degvielas veidu attīstībā un arī paši aktīvi strādājam šajā virzienā, šogad ieviešot Latvijā CNG jeb saspiesto dabasgāzi. Līdz šim mūsu valstī šajā segmentā nedarbojās neviens tirgotājs, lai gan CNG auto ir ekonomisks, drošs un videi draudzīgāks transports,” stāsta “Virši” eksperts.
CNG degvielas būtiskākās priekšrocības ir jau iepriekš pieminētais ekoloģiskums un ekonomiskums. “Jāsaka, ka CNG gadījumā CO2 izmešu daudzums ir līdz 30% mazāks nekā dīzeļdegvielai vai benzīnam, savukārt citu kaitīgo izmešu apjoms – līdz pat 90% zemāks. Ja runājam par ekonomiskumu, jāmin, ka pat pie plānota akcīzes nodokļa, kas Latvijā dabasgāzes transportam nākamgad būs viens no augstākajiem Eiropā, izmaksu ekonomija šī degvielas veida lietotājiem varētu sasniegt vismaz 30%, salīdzinot ar dīzeļdegvielu un benzīnu,” atklāj Arnis Andrianovs.
