Ļoti iespējams, ka šobrīd lasi šo rakstu nekur citur kā vien savā nelielajā 21.gadsimta tehnoloģijas brīnumā – portatīvajā klēpjdatorā jeb laptopā. Vairums piekritīs tam, ka šī ierīcē uzlabo dzīvi teju ikvienam no mums, radot iespēju piekļūt informācijai gandrīz visur, kur pieejams bezvadu vai parastais mājas internets. Tā, protams, ir taisnība, taču arī tik parocīgajai tehnoloģijai ir savi trūkumi.
Piemēram, vai esi ievērojusi muguras, acu vai galvassāpes pēc tam, kad laiciņu biji pavadījusi pie sava laptopa? Šie un vēl citi simptomi liecina par portatīvā datora kaitīgo ietekmi uz veselību. Uzzini, kā tas izpaužas un ko darīt lietas labā!
Starojuma nesējs monitors
Zinātnieki jau pirms kāda laika pierādījuši elektromagnētiskā lauka izstarošanu no mobilajiem telefoniem, datoriem un klēpjdatoriem. Lai gan grieķu pētnieki 2013.gadā secināja, ka mobilo tālruņu starojums cilvēkam asins šūnām kaitē vairāk nekā portatīvo datoru elektromagnētiskais lauks, starpība ir neliela, tādēļ jāuzmanās no abu tehnoloģiju pārlieku ilgstošas un galvenokārt vienlaicīgas izmantošanas. Mūsdienās portatīvajiem datoriem lielākoties ir LCD monitors, kas ir daudz plānāks, drošāks un mazāk kaitīgs nekā to priekštečiem – mājas stacionārajiem datoriem ar tā dēvēto lielo kasti aizmugurē un CRT monitoru. Par spīti tam, laptopi izstaro pietiekami daudz elektromagnētiskā lauka radiācijas, negatīvi iespaidojot cilvēka imūnsistēmu un ilgstošā laika posmā pat radot vēža draudus. Starojuma simptomi var izpausties kā nogurums, stress, muskuļu sāpes un bezmiegs, savukārt sejā parādās izteiktas noguruma un novecošanas pazīmes. Atrodoties spēcīgā elektromagnētiskā lauka starojumā, var rasties leikēmijas, audzēju un asins slimību risks. Šāda ietekme rodas tikai ļoti stipra lauka apstākļos. Taču ir vērts pabrīdināt savu otru pusīti – vīriešiem ir lielāks risks saskarties ar neauglību vai reproduktīvo slimību izraisītajām sekām, ja laptops bieži atrodas klēpī – tuvu reproduktīvo orgānu zonai.
Nepareizs novietojums – ienaidnieks ķermenim
Kā var spriest pēc nosaukuma, ierīces atrašanās vieta ir skaidra. Acīmredzot tehnoloģijas izgudrotāji un dizaineri paredzējuši, ka visērtāk datoru ir turēt tieši klēpi – lai nebūtu nepieciešama cieta darbvirsma, piemēram, galds, varētu ērti iekārtoties dīvānā vai atpūtas krēslā un radītu relaksētu atmosfēru datora lietošanas brīdī. Tomēr laptopa turēšanai klēpī ir vairāk ļaunuma nekā labuma. Pirmkārt, jau pieminētais elektromagnētiskais starojums nelabvēlīgi ietekmē Tavu reproduktīvo zonu, otrkārt – acu skatiens tiek vērsts tādā leņķī, ka zods ilgstoši pieskaras kaklam, veidojot dubultzodu. Un, protams, krampji sprandas rajonā, kā arī muguras muskuļu sāpes, ilgstoši atrodoties vienā pozā. Klēpjdatora īpatnība ir tā, ka monitors atrodas ļoti tuvu klaviatūrai, tādēļ nepieciešams saliekties uz priekšu, uzmetot nelielu kupri un liecot galvu uz leju. Tas ir iemesls, kādēļ jau pēc 20 minūšu sēdēšanas pie datora, spranda liek par sevi manīt un arvien biežāk ikdienā parādās muskuļu saraušanās jeb tā sauktie „krampji”. Retākos gadījumos cieš arī pirksti un plaukstu locītavas, kas var pat uzpampt un sāpēt neērtās pozīcijas dēļ, ko rada nelielais attālums starp taustiņiem, liekot locītavām atrasties vienā un tajā pašā vietā gandrīz visu laiku. Portatīvā datora upuri var būt arī nervi un mugurkaula skriemeļi. Īpaši tas attiecas uz jauno paaudzi – cilvēkiem līdz 25 gadu vecumam. Šajā laikā kauli joprojām turpina augt, tādēļ jāpievērš uzmanība ne tikai stājai un gaitai, bet arī tam, kādā pozā un cik ilgi sēdi pie klēpjdatora. Ja mugurkauls ilgstoši ir saliekts, uz skriemeļiem un disku veidojas spiediens, pakāpeniski veidojot nevēlamu muguras deformāciju. Turklāt traumēti tiek arī nervi, uz kuriem rodas spiediens, sūtot sāpju signālus mugurai un sēžas muskuļiem. Tādēļ pievērs uzmanību savai ķermeņa pozai, lai grācija saglabātos arī pēc desmit un vairāk gadiem!
Sarkano acu gadsimts?
Ikviens skolotājs saviem audzēkņiem ļoti bieži piekodina nesēdēt pie datora ilgāk par stundu un atpūtināt acis ik pēc 20 minūtēm. Šis padoms tiešām ir vietā, runājot par klēpjdatora ekrāna izraisītajām redzes problēmām. Diemžēl pieauguši cilvēki, kuru darba diena paiet ofisā, biroja telpā vai citā tehnoloģijas izmantojošā vietā, bieži par to piemirst – darbs un termiņi taču ir svarīgāki nekā ilgtermiņa sekas uz veselību. Nelielais attālums starp acīm un monitoru jau pēc pusstundas izraisa noguruma sajūtu acīs un vēlmi tās atpūtināt. Tas ir signāls, ko dod Tavs organisms – pietiek skatīties datora ekrānā! Ja šādas pauzītes neievērosi, acu baltumi galu galā sāks asarot, sūrstēt un kļūs sarkani sausuma dēļ, jo, sēžot pie datora, mēs gluži vienkārši aizmirstam pavisam dabisku nodarbi, proti, acu mirkšķināšanu. Gaisma, kas tiek izstarota no laptopa ekrāna, ilgākā laika periodā rada redzes problēmas. Tā kā datorā visu redzam ļoti tuvu, neievērojot pietiekamu distanci, priekšmetus tālumā saskatīt ir grūtāk – tā ir pirmā tālredzības pazīme un vēsts, ka Tev laikus jādodas pie acu ārsta.
Ietekme zināma – kā rīkoties?
Lai gan portatīvajam datoram pielāgot stacionārā datora ergonomiskos pamatprincipus ir sarežģītāk, jāatceras tikai daži ieteikumi, lai rūpētos par savu veselību:
1) Izvairies no laptopa turēšanas klēpī. Ja tomēr citas iespējas novietojumam nav, nedari to ilgstoši, līdz jūti karstumu uz kājām – tas var būt bīstami Taviem pēcnācējiem.
2) Izmanto atsevišķu tastatūru. Parastās klaviatūras ir daudz ērtākas. Taustiņi uz tām atrodas tālāk viens no otra, liekot taviem pirkstiem un plaukstām aktīvāk kustēties. Ideālā variantā elkoņiem jāatrodas 90 grādu leņķī, kad izmanto datoru. Der padomāt arī par kādu paliktnīti, lai plaukstas locītava paliktu nemainīgā, stabilā un taisnā leņķi visu laiku.
3) Novieto datoru acu augstumā. Arī šeit noderētu atsevišķā klaviatūra, lai klēpjdatoru novietotu mazliet augstāk nekā parasti. Reizēm pietiek vienīgi ar dažām biezām grāmatām, ko palikt zem laptopa, paceļot to acu augstumā. Tādējādi pleciem un kaklam nebūs piepūles. Atceries arī par taisnu muguru, jo tas neradīs nevēlamo spiedienu un muguras nerviem.
4) Atpūtini acis, cik bieži iespējams, un mirkšķini tās! Šķiet nenopietni, taču ir patiesi. Ilgi rakstot pie datora, novērs acis no ekrāna uz brīdi, paskaties ārā pa logu, pārmij vārdus ar kolēģi vai vienkārši aizver plakstus uz mirkli. Redze būs pateicīga.
Rūpējies par sevi arī tehnoloģiju laikmetā!
