Kā temperaments var ietekmēt veselību?

Cilvēki ir ļoti dažādi – katram no mums ir savas raksturīgās personības iezīmes, mēs katrs uz lietām reaģējam citādāk un katrs citādāk pielāgojamies apkārtējai videi. Būtiska mūsu dzīves daļa ir tieši temperamenta vadīta. Kas ir temperaments un kā tas ietekmē mūsu ikdienu un labsajūtu, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, izglītības un skolu psiholoģe, psiholoģijas doktore Ilze Damberga un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Kas ir temperaments?

Temperaments ir mūsu nervu sistēmas darbības veids, kas saistīts ar iedzimtību. Tās ir cilvēka individuālās atšķirības, uz kuru pamata vēlāk veidojas rakstura iezīmes. Temperamenta iezīmes visspilgtāk redzamas zīdaiņiem un bērniem agrā vecumā, laikā, kad vēl nav izveidojušās personības iezīmes un kamēr nav bijusi tik liela vides ietekme. Dzīves laikā šīs iezīmes uzslāņojas un vairāk tik izteikti nav redzamas, stāsta I. Damberga.

9 temperamenta iezīmes

Temperamentam raksturīgas deviņas dažādas iezīmes, kuru izteiktības pakāpe katram var atšķirties.

1. Aktivitātes līmenis norāda, cik cilvēks ir mierīgs vai aktīvs, skatoties pēc nervu sistēmas būtības. Ir cilvēki, kuri pēc savas dabas ir rāmāki, mierīgāki, bet ir cilvēki, kas ir nemitīgā kustībā, vienmēr darbīgi un aktīvi.

1. Regularitāte vairāk attiecas uz bioloģiskām funkcijām, piemēram, ir cilvēki, kuriem ļoti ātri izveidojas noteikts dienas ritms. Jau zīdaiņa vecumā var vērot, ka dažiem bērniem gulēšanas ritms, ēšana, pat vēdera izeja notiek “kā pēc pulksteņa”, savukārt citiem bērniem šāds bioloģisko funkciju ritms nav raksturīgs.
2. Kā reaģē uz jaunām lietām? Ir cilvēki, kuri uz jebkuru jaunu situāciju reaģē ar lielu stresu, noraidošā manierē. To izteikti var novērot, kad, piemēram, bērnam tiek piedāvāts jauns ēdiens, taču viņš atsakās to pamēģināt, noraidot šo piedāvājumu. Pretēji šim, ir cilvēki, kuri uz jaunām lietām reaģē viegli un labprāt tās izmēģina, būdami elastīgi.
3. Pielāgošanās. Šī iezīme ir cieši saistīta ar reakciju uz jaunām lietām, jo ir cilvēki, kas ļoti ātri pielāgojas izmaiņām un jaunām situācijām, savukārt citiem tas var prasīt ilgāku laiku, piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā ir cilvēki, kuri ļoti ātri pielāgojas esošajai situācijai, taču ir citi, kuriem pielāgošanās jaunajai situācijai ir lēna un smaga.
4. Sensorais jutīgums. Ir cilvēki, kas ir fiziski jutīgi, piemēram, asi reaģējot uz dažāda auduma drēbēm, izvēloties tikai ādu mazāk kairinošus audumus. Tie cilvēki, kuriem ir augsts sensorais jutīgums, asi reaģē arī uz skaņu, gaismu un citu cilvēku klātbūtni. Līdz ar to, ja kādu iemeslu dēļ rodas sensorais pārsātinājums, šie cilvēki ir biežāk pakļauti saslimšanām, jo nervu sistēma kļūst ļoti uzņēmīga un jutīga. Ir cilvēki, kuriem sensorais jutīgums ir mazāk izteikts. Piemēram, bērni, kas ir aktīvi fiziskās rotaļās, kurās dominē grūstīšanās, kas vecākiem var šķist kā kaušanās, jūtas labi un viņus tāds kontakts absolūti nebiedē.
5. Reakcijas intensitāte var izpausties dažādos veidos. Ir cilvēki, kas vāji vai mēreni reaģē uz lietām, taču ir cilvēki, kuriem reakcija veidojas ļoti spēcīgi – bieži apraudas, dusmojas, nespēdami kontrolēt savas emocijas.
6. Noskaņojums. Ir cilvēki, kuriem vairāk dominē negatīvs noskaņojums – pirmās emocijas, kas rodas, parasti ir dusmas vai noliegums, neapmierinātība. Taču ir cilvēki, kuriem noskaņojums jau kopš dzimšanas brīža ir vairāk vērsts uz pozitīvām emocijām.
7. Uzmanības noturība saistīta ar spēju koncentrēties, fokusēties. Cilvēki, kuriem uzmanības noturība ir izteikta, spēj labi darboties, neskatoties uz to, ka apkārt ir troksnis vai traucēkļi. Savukārt cilvēkiem ar zemu uzmanības noturību jebkurš, pat neliels ārējs kairinājums var būt par traucēkli darbā.
8. Neatlaidība. Šis jēdziens nozīmē to, cik ilgi cilvēks var turpināt vienu un to pašu lietu bez pārtraukuma, neraugoties uz šķēršļiem. Ir cilvēki, kuri uzsākot kādu lietu, ilgstoši to turpina, iedziļinoties tajā līdz pat sīkumiem, vai arī konsekventi iet uz savu mērķi, neskatoties uz apkārt esošajiem šķēršļiem. Citi savukārt nav tik neatlaidīgi, viņi ātri zaudē interesi un  motivāciju.

Temperamenta tipi

Izpētot, kuras temperamenta iezīmes visvairāk izpaužas, iespējams noteikt, kurš temperamenta tips jums piemīt. Cilvēki, kuriem ir ļoti intensīvas reakcijas, noraidoša reakcija uz jaunām lietām un situācijām, bieži dominē negatīvs noskaņojums un ir grūti pielāgoties, tiek iedalīti grūtā temperamenta tipā. Pēc pētījumiem grūts temperaments piemīt tikai 10% cilvēku. 40% cilvēku piemīt viegls temperaments. Šiem cilvēkiem bieži ir pozitīvs noskaņojums, viņi ātri pielāgojas, bieži uzsāk jaunas lietas un atbilstoši reaģē dažādās situācijās. Šis temperamenta tips izteikti novērojams bērnībā, jo vecākiem šāda temperamenta tipa bērnus nav grūtību audzināt. Lēni iesilstošais tips piemīt 5-15% cilvēku. Šiem cilvēkiem raksturīgs zems aktivitātes līmenis. Viņi parasti ir introverti, kas visu vēro no malas. Kautrīgums viņiem neļauj iepazīties ar jauniem cilvēkiem, tāpēc uzsvars tiek likts uz šauru paziņu un draugu loku. 35-40% cilvēku tomēr iedalās nenoteiktajā jeb jauktajā tipā, jo viņiem raksturīgās iezīmes nevar iedalīt iepriekš nosauktajās.

Kā temperaments var ietekmēt veselību?

Psiholoģe I. Damberga skaidro, ka temperamenta iezīmes var būt saistītas ar mūsu veselību un labsajūtu. Ir cilvēki, kas mēģina būt vidē, kura viņu temperamenta iezīmēm absolūti nav piemērota, līdz ar to tas viņus noved pie dažādām grūtībām un pat veselības problēmām. Ja cilvēks labi jūtas savā vidē un tā ir saskaņota ar temperamenta tipu, tad arī veselības problēmu būs mazāk.

Pētījumi rāda, ka tādas grūtā temperamenta tipa iezīmes kā, piemēram, vāja pielāgošanās, dominējošas negatīvas emocijas, ir saistītas ar biežākām elpceļu saslimšanām, smagāku hronisko slimības gaitu, lēnāku atveseļošanās procesu u. tml. Pastāvīgi izjūtot stresu, nespēju pielāgoties, izjūtot negatīvu noskaņojumu un noraidot jaunas lietas, cilvēks novājina savu psihi un organismu, kā rezultātā rodas slikta pašsajūta un citas fiziskās saslimšanas. Psiholoģe I. Damberga iesaka ņemt vērā savas temperamenta iezīmes. Ieteicams sākt ar dzīvesveida pielāgošanu, lai nenāktos sevi nostādīt nepatīkamās un savam temperamenta tipam nepiemērotās situācijās.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa skaidro – nervu sistēmas darbība ietekmē to, kā jūtamies gan fiziski, gan garīgi. Tādēļ, tāpat kā rūpējamies par savu ķermeni, imunitāti vai sirds veselību, ir jāatceras arī par nervu sistēmas veselību. B grupas vitamīni būs tie, kas palīdzēs stiprināt nervu sistēmu. Fiziskas un garīgas pārslodzes gadījumā noderēs magnija preparāti. Ieteicams ir magniju lietot kopā ar B grupas vitamīniem, jo B grupas vitamīni palīdz magnijam labāk uzsūkties organismā. Tāpat svarīgas ir Omega-3 taukskābes, kas piedalās smadzeņu šūnu veidošanās procesos, kā arī tām piemīt antioksidanta un pretiekaisuma darbība. Vitamīns E ir ļoti labs antioksidants, kas palīdz smadzeņu šūnām tikt galā ar oksidatīvo stresu. Savukārt B grupas vitamīni palīdz ražot enerģiju šūnu attīstībai un samazina risku saslimt ar demenci. 

Arī ārstniecisko augu preparāti var būt labs palīgs nervu sistēmas stiprināšanai un relaksēšanai spriedzes gadījumos. Tā, piemēram, asinszāle, kas palīdz daudzu saslimšanu gadījumos, ir lietojama arī vieglas depresijas ārstēšanai. Savukārt emocionālas spriedzes gadījumā pasiflora, piparmētra un baldriāns nomierinās prātu, kā arī palīdzēs labāk iemigt.