Viena no populārākajām rudens meža veltēm, kam tiek piedēvēts plašs veselīgo īpašību loks, ir dzērvenes. Šobrīd tās nogatavojas un ir plaši pieejamas. Vai tām patiesi piemīt neskaitāmas vērtīgas īpašības un kādos gadījumos no dzērveņu un to preparātu lietošanas tomēr būtu jāatsakās? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
No seniem laikiem rudenī krājumus ziemai papildina purva dzērvenes, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Tās tiek uzglabātas ziemai teju vai katrā ģimenē un lietotas rudens un ziemas saaukstēšanās profilaksei. Ko tad īsti slēpj mazā brīnumoga, kurai tiek piedēvētas teju vai brīnumainas īpašības – sviedrējoša, urīndzenošana, ogas lieto pie urīnceļu infekcijām, pretvīrusu, antibakteriālas īpašības, pret paaugstinātu asinsspiedienu un citām kaitēm?
Svaigās dzērveņu ogās vidēji ir 90% ūdens, ogļhidrāti, šķiedrvielas – pektīni, celuloze, hemiceluloze. Vidēji 100 gramos dzērveņu ir 46 kcal, 12,2 grami ogļhidrātu, 0,4 grami olbaltumvielu, 0,13 grami tauku un 4,6 grami šķiedrvielas. Skābās garšas dēļ uzturā lieto dzērveņu sulu vai sīrupu, taču jāņem vērā, ka šādā produktā nebūs šķiedrvielu un C vitamīna daudzums gatavošanas laikā būs mazinājies.
Dzērvenes mūsu veselībai
Dzērvenes nogatavojas augustā, septembrī, bet tās ievāc līdz vēlam rudeni. Tagad dzērvenes tiek arī plaši kultivētas, skaidro BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Dzērvenes satur organiskās skābes, pektīnvielas, flavonoīdus, šķiedrvielas, vitamīnus – C, B1, B2, PP, E vitamīnu, karotinoīdus, minerālvielas – kāliju, nātriju, kalciju, fosforu, dzelzi, varu, mangānu. 100 grami ogu satur tikai 10-15mg C vitamīna, kas ir krietni mazāk nekā upenēs vai smiltsērkšķos. Dzērvenes satur arī benzoskābi, kas ir dabisks konservants, kuram piemīt antiseptiska un pretiekaisuma iedarbība. Šīs rudens ogas lieto saaukstēšanās gadījumā, kā organismu stiprinošu līdzekli, kā arī kā sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanu profilaktisku līdzekli. Tās rada nelabvēlīgu vidi baktēriju attīstībai, neļauj baktērijām piestiprināties pie urīnceļu sieniņām, tāpēc tās noder arī urīnizvadsistēmas veselībai. Taču jāņem vērā, ka vienas pašas dzērvenes vai to sula nebūs ārstniecības līdzeklis, kas var izārstēt urīnceļu infekciju. Šādu infekciju gadījumā ārstēšanai jālieto ārsta nozīmētās antibiotikas. Dzērveņu preparātus var lietot papildus vai lai novērstu saslimšanu. Uztura bagātinātājos kapsulu veidā aktīvās vielas būs koncentrētākā veidā un būs noderīgākas urīnceļu veselībai un vienlaikus noderēs arī kā imunitāti stiprinošs līdzeklis. Dzērvenes izmanto kopā ar ārstniecības augu ekstraktiem, piemēram, ar dzeltenās zeltgalvītes, bērzu lapu un ķirbju ekstraktu. Dzērvenes izmanto arī kariesa profilaksei.
Dzērvenes lieto gan svaigas, gan žāvē vai saldē, gan pārstrādā sulā vai citos izstrādājumos un plaši izmanto kulinārijā. No žāvētām dzērvenēm var gatavot tēju, no svaigām ogām gatavo dzērienus. Dzērveņu ogu ekstraktu, kaltētu dzērveņu ogu pulveri, dzērveņu sulu, tās koncentrātu plaši izmanto uztura bagātinātājos bērniem un pieaugušajiem – vitamīnu līdzekļos, imūnsistēmas darbības veicināšanai, urīnceļiem, kopā ar probiotiķiem sievietes veselībai, arī to garšas un krāsas uzlabošanai.
Pateicoties to spējai stimulēt ādas dabiskos atjaunošanās procesus, dzērvenes plaši izmanto arī skaistumkopšanā – sejai, arī lūpām, ķermenim un matiem dažādos kosmētiskajos līdzekļos, piemēram, skrubjos, dušas želejās, ziepēs, vannas putās, sejas, roku un ķermeņa krēmos, lūpu balzāmos, kosmētiskajās sejas un matu maskās.
Kā ogas saglabāt ziemai?
Lai dzērvenes veiksmīgi uzglabātu arī ziemas laikā, uztura speciāliste L. Sondore iesaka vairākas metodes.
- Tīras, sausas ogas saber sausā burkā, aizvāko un liek pagrabā.
- Tīras ogas aplej ar ūdeni, aizvāko un liek pagrabā.
- Ogas samaļ un pilda burkās. Aizvāko un uzglabā ledusskapī.
- Ogas samaļ ar medu vai ķiplokiem – proporcijas te jāņem katram pašam pēc savas garšas – pilda burkās un uzglabā ledusskapī.
- Ogas ieber saldēšanai paredzētos maisiņos un liek saldētavā.
Neaizmirstiet par piesardzību!
Klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver, ka, lietojot uzturā dzērvenes, kā arī lietojot dažādus dzērvenes saturošus preparātus, ir jāatceras par piesardzību! Dzērvenes neiesaka, ja ir paaugstināts kuņģa skābes saturs, jo tās stimulē kuņģa skābes izdalīšanos. Tāpat pārmērīgs dzērveņu patēriņš var kairināt kuņģi un izsaukt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
Ņemiet vērā, ka dzērveņu sula vai citi to produkti var pastiprināt antikoagulanta varfarīna darbību, tāpēc jāizvairās no to vienlaicīgas lietošanas.
Veselīgās dzērveņu receptes
Ja dzērveņu lietošanai jums nav kontrindikāciju un tās nerada gremošanas problēmas, uztura speciāliste L. Sondore šajā rudenī iesaka izmēģināt kādu interesantu dzērveņu recepti.
Imunitātes “zapte”’un piedeva gaļas un zivs ēdieniem – divi vienā. Pagatavošana: glāzei ogu pievieno 2 ķiploka daiviņas, 1 lielu ēdamkaroti medus un visu samaļ. Medu var pievienot pēc savas gaumes. Šo “zapti” ēd pa karotei vakaros. Šāda mērce būs arī laba piedeva medījuma gaļai, zivs ēdieniem, kartupeļu pankūkām un asinsdesām. Tai pēc garšas var pievienot drupinātus melnos piparus, čili, cepeškrāsnī sautētus vidēji saldus ābolus – tas mērci padarīs maigāku.
Rudzu maizes kārtojuma alternatīvā versija. Nepieciešamās sastāvdaļas: dzērvenes, maltas ar medu, karsēta rudzu rīvmaize ar kanēli, jogurts bez piedevām, saldētas ogas – upenes, smiltsērkšķi, dzērvenes, brūklenes, medus. Pagatavošana: deserta trauciņā kārto rudzu rīvmaizi, maltās dzērvenes, jogurtu, medu un ogas. Pēc izvēles rīvmaizi var samitrināt ar dzērveņu sīrupu. Sastāvdaļu daudzums ir atkarīgs no katra ēdāja individuālajām vēlmēm – saldāks, skābāks, vairāk jogurta vai rīvmaizes.
Veselīgu dzērveņu laiku!
