Swedbank brīdina klientus-uzņēmējus – novērojams pieaugums krāpšanā ar viltotiem rēķiniem.
Krāpnieki sākuši viltot rēķinus, nomainot sadarbības partnera konta numuru, tādā veidā cenšoties izkrāpt līdzekļus no Latvijas uzņēmumiem. Swedbank aicina uzņēmējus un uzņēmumu grāmatvežus būt īpaši modriem, jo bieži vien krāpniekiem izdodas imitēt sadarbības partneru e-pastus un samainīt rēķinā esošos rekvizītus. Tādējādi uzņēmumu darbinieki, veicot ierastu rēķinu apmaksu, paši pārskaita naudu krāpniekiem uz citās finanšu iestādēs esošiem kontiem. Vidējā summa, ko šādā krāpšanas veidā uzņēmums var zaudēt, šogad ir nepilni 100 000 eiro.
“Sadarbības partneru attiecības un savstarpējā uzticēšanās ir ierasta lieta uzņēmumu darbībā, īpaši, ja sadarbība bijusi ilgstoša. Tomēr, ja pie uzņēmuma saziņas ar saviem partneriem tiek krāpnieki, tad viņi izmanto šo informāciju un vilto ierastos rēķinus, aizvietojot saņēmēja konta numuru un tādējādi apkrāpjot uzņēmumu. Ja kāds sadarbības partneris atsūta vēstuli, ka mainās uzņēmuma norēķinu rekvizīti, labāk divreiz pārliecināties, ka šī informācija atbilst patiesībai, nevis akli uzticēties un pazaudēt naudu. Īpaši gada beigās, kad finanšu gada noslēgšanai visi uzņēmumi cenšas apmaksāt visus gada nogales rēķinus”, saka Swedbank uzņēmumu pārvaldes vadītāja v.i. Jevgenijs Ivanovs.
Kopumā šāds krāpšanas veids ir gana sarežģīts, jo krāpniekiem nepieciešams ievākt specifisku informāciju. Šāda informācija var nonākt krāpnieku rokās, ja uzņēmumu darbinieki nepievērš gana daudz uzmanības darba informācijas drošībai vai arī ja uzņēmuma darbinieki neapdomīgi uzstāda uz saviem darba datoriem dažādas programmatūras, kas var tik ļaunprātīgi izmantotas. Tiklīdz krāpnieki piekļūst uzņēmuma un sadarbības partneru saziņai, rēķinu viltošana lielas grūtības nesagādā. Piemēram, kā arguments, kāpēc mainās norēķinu kārtība, var tikt izmantots it kā neplānots uzņēmuma audits ar lūgumu izņēmuma kārtā rēķinu apmaksāt uz citu kontu vai arī informējot , ka mainās sadarbības banka.
Lai padarītu krāpšanas mēģinājumu sarežģītāku, ieteikums ir arī ieviest t.s. “četru acu principu”. Darījumos ar rēķinu apmaksu vai naudas pārskaitījumiem, piesaistīt vēl kādu kolēģi. Tāpat šis princips noderēs, ja krāpnieki centīsies radīt emocionālo spriedzi, viltojot vadības e-pastus, kas it kā prasa steidzamības kārtā veikt netipisku naudas pārskaitījumu. Krāpnieki visbiežāk izmanto vai nu emocionālo satraukumu vai arī darbinieku neuzmanību, tāpēc vēl viena kolēģa piesaistīšana ļaus pamanīt nianses, kas var pasargāt uzņēmuma līdzekļus.
Lai izvairītos no apkrāpšanas – jāpievērš īpaša modrība, ja sadarbības partneris informē par pēkšņām izmaiņām norēķinu kārtībā vai arī ja kolēģis lūdz steidzami veikt kādu maksājumu. Ja tomēr ir nācies saskarties ar šādu krāpšanas gadījumu, aicinājums ir nekavējoties par šo gadījumu informēt banku un ar iesniegumu vērsties arī policijā. Sniegtā informācija tiek analizēta un bieži vien ļauj novērst krāpšanas riskus citiem klientiem.
