Jēkabpils pusē pēc piedzīvotas ilgstošas vajāšanas galu galā nežēlīgi noslepkavotā sieviete jau pirms vairākiem mēnešiem bija atzinusi, ka no policijas gaidīt palīdzību neesot vērts, jo tā esot bezspēcīga pret viņas bijušo dzīvesbiedru, tagad par slepkavību meklēšanā izsludināto Leonu Rusiņu. Šos vārdus viņa rakstīja saistībā ar vairākiem ķengu profiliem sociālajos tīklos, kuros sievieti visādos veidos apvainoja Rusiņš, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Tas notika periodā, kad viņam bija jāsēž uz apsūdzēto sola tiesā pat divos kriminālprocesos par nošķiršanas nolēmumu nepildīšanu. Rusiņa tiesāšana gan nevedās, jo kopš pagājušā gada decembra viņš beidza apmeklēt tiesas sēdes, un policija viņu tā arī nespēja atrast.
Par nežēlīgo slepkavību, pirms kuras uz nomaļā lauku ceļa notika arī Rusiņa un viņa bijušās dzīvesbiedres vadīto automašīnu sadursme, nozieguma vietā liecina vien stikla lauskas, bremzēšanas pēdas, un, iespējams, arī auskars, ko ceļmalā atrada “de facto” operators. Tomēr slepkavības priekšvēsture liek vaicāt: kāpēc Rusiņš kopš pagājušā rudens bija uz brīvām kājām?
Pirmo kriminālprocesu pret Rusiņu par to, ka viņš ir pārkāpis tiesas nolēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, proti, liegumu tuvoties un komunicēt ar bijušo dzīvesbiedri, policija uzsāka pirms pusotra gada, 2021. gada septembrī, un tas apvienots ar vēl vienu kriminālprocesu par šo pašu pantu. Novembrī lieta nodota prokuratūrai, kur Rusiņam celta apsūdzība, un decembrī lieta nonāca Zemgales rajona tiesā Jēkabpilī.
Pirmā tiesas sēde reāli notika tikai pirms gada, 2022. gada aprīlī; nākamā, spriežot pēc portāla “manas.tiesas.lv” – tikai novembrī. Pērn decembra vidū tiesai jau nācās pieņemt lēmumu par Rusiņa piespiedu atvešanu. Arī šogad 8. februārī Rusiņš uz tiesas sēdi atvests netika, tāpēc tiesa kā drošības līdzekli viņam piemēroja apcietinājumu, izsludināja viņu meklēšanā un apturēja tiesvedību līdz viņa atrašanai.
“Ņemot vērā minēto, tiesa ir veikusi visas procesuālās darbības, lai nodrošinātu tiesvedībā esošo krimināllietu izskatīšanu, diemžēl Valsts policija nav veikusi nepieciešamās procesuālās darbības,” par tiesvedībā esošajām Rusiņa lietām “de facto” e-pastā atrakstīja Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja Līga Ašmane.
Tomēr “de facto” pārliecinājās, ka Rusiņa meklēšanu tiesa varēja rosināt arī ātrāk, jo vēl citā kriminālprocesā – arī par viņam uzlikto liegumu, kas sargāja sievieti, nepildīšanu – Rusiņš jau janvārī neieradās divreiz. Tomēr tiesa tikai turpināja pieņemt lēmumus par piespiedu atvešanu. Turklāt tādu pat lēmumu tiesa pieņēma arī šo pirmdien, 17. aprīlī, kad nu jau pēc nupat notikušās slepkavības bēguļojošajam Rusiņam bija ieplānota kārtējā tiesas sēde. No tiesas priekšsēdētājas Ašmanes vēstules nekļūst skaidrs, kāda jēga bija šai tiesas sēdei, ja cita tiesnese jau bija izsludinājusi Rusiņa meklēšanu.
Minētā lieta, kurā apvienotas astoņas nošķiršanas nolēmuma nepildīšanas epizodes, tiesā nonāca pērn septembrī – jāatgādina, ka pirmās sēdes tika nozīmētās vien uz janvāri. Gandrīz vienlaikus ar šīs lietas nonākšanu Zemgales rajona tiesā septembrī Rusiņš iznāca no Rīgas centrālcietuma, izcietis viņam vēl citā procesā tiesas piespriestās 25 īslaicīgās aizturēšanas dienas.
Fragmenti no šī vienīgā spēkā stājušās Rusiņu notiesājošā tiesas sprieduma šobrīd skan kā ļauns joks: “Tiesa pievienojas prokurores izteiktajam viedoklim par soda veidu – īslaicīgu brīvības atņemšanu. Taču tiesa nepiekrīt prokurores viedoklim par soda mēru. Tā kā uz sprieduma pasludināšanu kriminālprocess, kurā apsūdzētais tiek apsūdzēts par trim analogiem noziedzīgiem nodarījumiem, atrodas pirmstiesas kriminālprocesā, tad nav tiesiska pamata to ņemt vērā pie soda noteikšanas šajā lietā. Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā personību, konkrētā noziedzīgā nodarījuma raksturu un to, ka nav atbildību pastiprinošo apstākļu, atzīst, ka sodu var noteikt zemāku par vidējo apmēru. Tiesa atzīst, ka šāds soda mērs būs samērīgs, lai apsūdzēto atturētu un pasargātu sabiedrību no jauniem likumpārkāpumiem.”
Taču jau nākamajā šī paša sprieduma rindkopā, kur tiesa argumentē to, kāpēc kā drošības līdzeklis saglabājams apcietinājums, Rusiņš raksturots šādi: “Tiesa ņem vērā, ka konkrētajā lietā kā viens no apcietinājuma piemērošanas pamatiem bija tas, ka apsūdzētais tikai piecas dienas pēc atbrīvošanas no apcietinājuma izdarīja jaunu kriminālpārkāpumu, par ko tiek sodīts ar šo spriedumu. Tas liecina par apsūdzētā nihilismu, zemo tiesisko apziņu.”
Konkrētajā lietā Rusiņš tika notiesāts par to, ka 2022. gada augustā pārkāpa liegumu tuvoties bijušās dzīvesbiedres mājai un uzturēt ar viņu fizisku vai vizuālu saskari. Viņš bija pienācis pie mājas un sauca dēlu, bet, kad bērna māte no balkona to sāka filmēt, palecoties mēģināja satvert viņu aiz rokas un aiz kājas. Viņa izsauca policiju, kas ieradās un Rusiņu aizturēja.
Neilgi pēc iznākšanas no cietuma Rusiņš sāka sociālajos tīklos veidot vairākus sava bērna māti nomelnojošus profilus, rakstot tur dažādas rupjības un pārmetumus, kas bija veltīti ne vien sievietei, bet arī viņas radiem, paziņām un kolēģiem. “de facto” atrada vismaz padsmit šādu profilu, kuru autors, visticamāk, bijis Rusiņš. Komentāros pie Latvijas Televīzijas sižeta par slepkavību kāda mirušās sievietes paziņa publicējusi savstarpējo saraksti, kas notikusi janvārī un kurā apspriesti šie virtuālie uzbrukumi.
“Tas viss, kas tur rakstīts, ir izdomājums un neatbilst patiesībai. Diemžēl Jēkabpils policija pret viņu ir bezspēcīga. Bet viņam mērķis ir mani iznīcināt, un visi līdzekļi labi. Tagad uzdarbojas “Facebook”. (..) Policijā ir n-tie ziņojumi par viņu, un ne tikai no manis. Es nezinu, kāpēc nekas netiek darīts, lai viņu apturētu. Esmu sapratusi, ka no policijas palīdzību nav ko gaidīt,” rakstīja Rusiņa vajātā sieviete.
Jēkabpilī tagad atrodas Austrumzemgales policijas iecirknis, kura vadītājs Rolands Bērziņš uzskata, ka viss darīts pēc labākās sirdsapziņas. Intervijai viņš nepiekrīt, bet to sniedz Zemgales reģiona policijas pārvaldes priekšnieks Lauris Arājs, kuram par vajātās sievietes viedokli atliek vien nopūsties: “Protams, tā mēs varam runāt, bet kādi mums ir instrumenti? Es jums teicu, tad, kad viņam bija piemērots šis drošības līdzeklis. Mums ir limits – mēs nevaram vairāk par divdesmit dienām dabūt, saprotiet? Ir konkrēts pants, ir paredzēta attiecīgi īslaicīgā brīvības atņemšana, kas ir maksimāli trīs mēneši. (..) Par šo te uzmācīgo viņa rīcību ir attiecīgi paredzēts pants, kurā, jā, mēs sākam administratīvā pārkāpuma procesu. Jā, mēs viņu saucam pie atbildības. Nu tas ir tas risinājums, šeit tas ir jānošķir. Protams, ka var pieļaut, ka jebkuram radīsies kaut kāda cita veida tieksmes. Bet, es saku, viņš bija meklēšanā un darbinieki veica šos pasākumus.”
Gan Arājs, gan Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs atgādina, ka Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka ierosinātajā dienesta pārbaudē plānots gan vērtēt to, vai policija pienācīgi izdarīja savu darbu, gan meklēt sistēmiskus risinājumus. “Šajā gadījumā mēs redzam, ka ir bijusi nihilistiska attieksme, šis recidīvs pret likumdošanā paredzēto lēmumu nepildīšanu. Un mēs no savas puses rosināsim vērtēt to, ka šī rīcība šobrīd normatīvajos aktos paredzētā nav pietiekama šajos individuālajos gadījumos, kuros nepietiek vien pabiedēt ar Krimināllikumā paredzēto atbildību vai jau uzsākt procesu, bet, ja tas atkārtojas, protams, šis ir konkrēts gadījums, kur cilvēkiem būtu jāsaņem bargāks sods,” pauž Trofimovs.
Tikmēr Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs gan ir apņēmies izvērtēt arī to, vai Rusiņa daudzie likumpārkāpumi netika izmeklēti pārāk sadrumstaloti, nesaskatot kopainu: “Te es arī redzu to lielāko problēmu uz vietas – jāskata nevis konkrēts kriminālprocess, bet tā situācija kopumā. Un es pieļauju, ja savulaik šīs izmeklēšanas iestādes vadība saietu kopā ar prokuratūru un padomātu, kā tad rīkoties tādā situācijā, kas ir ļoti netipiska, es pieļauju, ka varbūt būtu arī savādāks rezultāts. Es nevaru pateikt, vai tas cilvēks būtu labojies, bet katrā ziņā vismaz būtu, kā jūs pareizi teicāt, šie procesi, kas nodoti tiesai 2021. gadā un otrs 2022. gadā, jau iztiesāti – ar brīvības atņemšanu ,visdrīzāk.”
Bičušs arī piekrīt, ka lietas par pagaidu aizsardzības lēmuma pārkāpšanu būtu izskatāmas nevilcinoties, jo tās savā būtībā ir vienkāršas. Tas, ka šogad vēl joprojām nebija sprieduma par 2021. gadā ignorētu nošķiršanas lēmumu, neliecina par efektivitāti, uzskata virsprokurors.
Jāpiebilst, ka pēc traģēdijas iestādes jau paguvušas vainot cita citu. Piemēram, tiesa norāda, ka policija nav atradusi Rusiņu, savukārt policija pauž neizpratni, kāpēc Rusiņš netika notiesāts laikā, kad viņa atrašanās vieta bija zināma, piemēram, viņš atradās apcietinājumā.
