Kad sarunājies ar sievieti, kura ir stāvoklī, atceries par viņas hormonu svārstībām un emocionalitāti, tāpēc šīs lietas jautāt vai apspriest labāk nemēģini.
Nesaki viņai “Vai! Cik tu esi kļuvusi liela!” Grūtniece pati to zina, ka viņas vēdera aug un kā gan nē, tajā taču aug cilvēks. Tā vietā labāk pasaki kādu komplimentu, piemēram, par to, ka viņa izskatās skaista vai, ka viņai piestāv grūtniecība. Nepārforsē, taču par izmēriem labāk nerunā.
Nejautā arī jautāt, cik viņa ir pieņēmusies svarā, ja vien pati neesi grūtniece un nevēlies apmainīties pieredzē. Kāda tev starpība, cik viņa kilogramus pieņēmusies? Tas ir loģiski, ka grūtniecības laikā rodas kilogrami, jo sievietes ķermenī ir augļūdeņi, aug mazais cilvēciņš, kurši piedzimstot vidēji svērs 3,5 kg.
Filmās redzams, ka sievietes nereti sevi pēdējos gaidību mēnešos salīdzina ar vaļiem vai citiem lieliem dzīvniekiem. Jā, pašas viņas to var darīt, taču tev labāk šādus salīdzinājumus neizdarīt. Arī joka pēc nē. Jo ir sievietes, kuras par to tiešām pasmiesies, bet ir tādas, kuras arī šajā laikā pārdzīvo par klāt nākušajiem kilogramiem, un tāpēc šīs runas ir īpaši aizskarošas.
“Tu izskaties gatava!” Tas ir apmēram tāpat kā pateikt sievietei: “Tu izskaties tik nogurusi! Tu izskaties bāla un neveselīga!” stāsta aktrise un dziedātāja Džesika Simpsone. “Diez vai sieviete kādreiz ir gatava dzemdībām, jo viņa no tām dabiski baidās. Turklāt, mans vēders otrajā grūtniecībā bija jau ap piekto mēnesi tāds, ka šķita – tūlīt jādodas dzemdēt. Un ticiet, tas ārprātīgi kaitina, ja katrs trešais satiktais mani “uzmundrina” pasakot, ka es jau izskatos gatava. Kādēļ vispār kādam manā klātbūtnē ir jākomentē mana grūtniecība, mans izskats? ” atceras Simpsone.
“Tu tikai atpūties/ izbrauc brīvdienās/ palasi kaut ko, kamēr vēl vari.” Un, kas šīs par muļķīgām frāzēm? Šķiet, to var pateikt tikai cilvēki, kuriem pašiem bērnu nav, vai varbūt jau ir izauguši, un viņi neatceras, ka ienākot ģimenē bērnam, dzīve neapstājas. Jā, sākumā, kamēr bērns mazs, viņš prasīs vairāk rūpju, īpaši, ja tas ir pirmais bērniņš, paies laiks līdz pilnībā saradīsiet, pielāgosieties viens otram. Bet vai tas nozīmē, ka neko citu vairs pasākt nav iespējams? Nē! Tādēļ nedod šādus padomus un noteikti nemudini, ka viņai tagad jāēd par diviem – tas nav nedz ētiski, nedz arī veselīgi, jo tā nav jādara, par to brīdina arī ārsti.
Jautājums: “Vai šis bērns bija plānots?” var ievest izmisumā. Pirmkārt, ja godīgi, vai tev tiešām tas ir jāzina? Un, kāda tam nozīme, tava ziņkārība? Tā ir ģimenes lieta un šāda veida jautājumi ir diezgan neērti. Neviena sevi cienoša un rūpīga ģimenes sieviete nepateiks: “Nē, viņš pilnīgi neplānoti un nelaikā pieteicās, es vispār negribēju, pat nezinu ko iesākt,” vai varbūt tieši to tu gaidīji, uzdodot šādu jautājumu?
“Tev noteikti jābaro bērns ar krūti vismaz gadu!” Nav nepieciešams grūtniecei dot papildus spiedienu par to, ko darīt ar bērnu pēc viņa piedzimšanas. Visus nepieciešamos padomus viņa saņems no sava ginekologa, vecmātes, vai arī, ja patiesi vēlēsies dzirdēt tavu padomu, pajautās to tev pati. Turklāt, ja tev pašai bērnu nemaz nav, diezin vai vispār tev būtu tiesības par kaut ko mācīt topošo māmiņu.
Šos varētu nosaukt par tādiem kā galvenajiem pieturas punktiem, kā neievirzīt sarunu nevēlamā gultnē. Vislabāk ļaut sievietei pašai runāt par savu grūtniecību, un bez uzaicinājuma neuzbāzties ar saviem padomiem, kā arī pārāk neaizrauties ar dažādiem jautājumiem.
Ja arī tu esi grūtniece, varbūt vari padalīties ar lietām, kas tevi īpaši kaitina sarunās ar apkārtējiem?
