Lai arī Latvijā strādājošie fotoradari ir verificēti, to fiksēto pārkāpumu soda protokolu sagatavošanai ir iesaistīti gan CSDD, gan Valsts policijas darbinieki, un šo administratīvo pārkāpumu formēšana un tālāk soda izpilde prasa nesamērīgi daudz darba, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Pārkāpumi ceļu satiksmē veido 90 procentus no visiem administratīvajiem naudas sodiem. Un Valsts kontrole aprēķinājusi, ka pēc Administratīvās atbildības likuma stāšanās spēkā Valsts policijas darba apjoms palielinājies piecas reizes, taču labprātīgi nomaksāto naudas sodu īpatsvars nav kļuvis lielāks. Fotoradaru sodu iekasēšana prasa nesamērīgi daudz darba
Tikai ar stacionārajiem fotoradariem vien pērn fiksēti 233 656 ātruma pārkāpumi. Lai arī radari ir CSDD pārziņā, lēmumu par katru sodu gatavo Valsts policija. Par tikai stacionāro fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem pērn izrakstīti sodi gandrīz 8,9 miljonu eiro apmērā. Ja agrāk satiksmes noteikumu pārkāpēji sodu varēja nomaksāt līdz nākamajam CSDD apmeklējumam, bet ne vēlāk kā gada laikā, tad, kopš spēkā ir jaunais administratīvās atbildības likums, sods jāsamaksā mēneša laikā. Ja to neizdara, jārēķinās ar lietas nodošanu tiesu izpildītājiem.
“Cilvēkam ir jāzina, lai varētu samaksāt, nevis cilvēkam pieklauvē tiesu izpildītājs pēc viena mēneša. Te ir daudz problēmu!” – Saeimas komisijā, kurā diskutē par revīziju saistībā ar sodu izpildi, sašutis ir deputāts Andrejs Ceļapīters. Arī viņam gadījies palaist garām paziņojumu par sodu, un uzzināt to tikai no tiesu izpildītāja.
90 procenti no visiem uzliktajiem administratīvajiem sodiem ir tieši par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Lai sagatavotu un apstrādātu lēmumus, kā arī laikus nodotu nesamaksātos sodus piespiedu izpildei, Valsts policija jau 2022. gadā šiem darbiem papildus iesaistījusi 23 cilvēkus.
Valsts policijas Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja priekšniece Mārīte Ziemele skaidro: “Mums Valsts policijā nav neviens darbinieks vai amatpersona, kuras pienākumos ietilpst tikai un vienīgi šī soda piedziņa. Tātad, tas, kas attiecas tehniskiem līdzekļiem – mums ir atsevišķa struktūrvienība, kura šo saņemto informāciju apstrādā, pieņem lēmumus, attiecīgi kontrolē izpildi. Un nodod arī piedziņai tad. (..) Ja iet apjoms uz to, ka nav nodoti – attiecīgi cilvēki tiek pārvirzīti mazliet, lai iekļautos termiņā un pēc iespējas ātrāk nodotu. Ja šāda uzkrājuma noslodzes nav, tad ir loģiski, ka šie darbinieki pilda savus tiešos pienākumus.”
Pēc likuma maiņas labprātīgi samaksāto sodu apjoms nav būtiski uzlabojies, un tāpat ir ap 75 procentiem. Tikai darba vairāk, jo nemaksātājam jāizsūta brīdinājums, pēc tam lieta jāgatavo nodošanai tiesu izpildītājam. Ja sodītais vēl neprecīzi noformējis maksājumu, arī to nākas meklēt manuāli un gadā tādu ir ap 40 tūkstošiem.
Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka saka: “Jo, tiklīdz maksājuma mērķi nenorāda šo precīzo lēmuma numuru, tā viņš var tikt neatpazīts sistēmā. Un tāpēc tā lieta nereti nonāk izpildē, kaut gan tas ir tas, ko cilvēks saka – es taču esmu samaksājis. Protams, to jautājumu atrisina, pārbaudot maksājumu, sazinoties iestādei ar viņu. Ja tik tiešām atrod, ka ir neatpazītais maksājums, piesaista šai lietai. Jautājums ir atrisināts, bet tas, protams, atkal prasa resursu gan tiesu izpildītāju, gan iestādes pusē. Un, protams, arī pārdzīvojums pašam cilvēkam.”
Tiesu izpildītāji atzīst, ka satiksmes noteikumu pārkāpēji visbiežāk sodu samaksā jau pie pirmā atgādinājuma. Lai neradītu sev liekas problēmas un izmaksas, vislabāk būtu pārliecināties par deklarētās adreses atbilstību faktiskajai dzīvesvietai, vai vēl labāk – reģistrēt e-adresi, kurā ienāktu visi paziņojumu no valsts puses.
Iestādēm vairāk darba arī tādēļ, ka paziņojumi par sodu, kas pārsniedz 70 eiro, jānosūta arī uz ārzemēm, ja pārkāpējs bijis no kādas Eiropas Savienības valsts. 2021. gadā uz citām dalībvalstīm nosūtīti 735 nolēmumi, 2022. gadā – 1579, bet 2023. gadā jau 2629.
No 27 iestādēm, neskaitot pašvaldības, kam ir tiesības piemērot sodus, desmit pateikušas, ka jaunā kārtība prasa vairāk laika un resursu. “Es domāju, tas ir saistīts ar to, kā iestāde spēj pārorganizēt savus resursus un kā viņi var nodrošināt tās funkcijas izpildi. Piemēram, Valsts vides dienests mums teica, ka viņi vispār nenodod uz ārvalstīm šos uzliktos sodus, jo viņiem nav līdzekļu, lai nodrošinātu tulkošanas izmaksas. Tās situācijas iestādēs ir ļoti atšķirīgas,” saka Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme. Piemēram, Militārā policija nemaz neesot zinājusi, ka naudas sodus var nodot izpildei ārzemēs.
Pavisam ik gadus piemēro ap pusmiljonu administratīvo naudas sodu, ap 36 miljonu eiro kopsummā. Trešdaļa nonāk līdz tiesu izpildītājiem. Dažas iestādes administratīvā sodu spēj nodot izpildei pāris nedēļās, bet ir kam tas prasa pat pusgadu.
Valsts kontrole ierosinājusi laikus nenomaksāto sodu nodošanu piedziņai centralizēt jeb atstāt vienas iestādes rokās. “Ja es to daru vienreiz gadā vai trīs reizes gadā, un tas ir viens no daudziem citiem maniem pienākumiem, tad skaidrs, ka to izdarīt grūtāk. Mēs uz šo skatāmies, ja būtu šīs funkcijas centralizācija, mēs to darām vienuviet, uzkrājam kompetences vienuviet, un tas ir pamatā, ar ko mēs nodarbojamies. Tad to varētu darīt daudz produktīvāk, daudz efektīvāk,” saka Jaunzeme.
Šobrīd dažādās iestādēs pie naudas sodu izpildes uzraudzīšanas, līdztekus citiem darba pienākumiem, strādā pusotrs tūkstotis cilvēku. Reāli tās ir 73 pilnas slodzes, bet, ja ar to nodarbotos viena iestāde, pietiktu pat ar 39 cilvēkiem, aprēķinājusi Valsts kontrole, un iesaka šo funkciju apvienot VID paspārnē, kas šobrīd efektīvi iekasē pašas uzliktos sodus.
“Pret to nevienai no valsts iestādēm nav pretrunu, ka tā ir valsts izdevumu samazināšana, ja mēs šo funkciju centralizētu vienas iestādes rokās, Bet es ceru, ka tas nebūs Valsts ieņēmumu dienests. (..) Valsts ieņēmumu dienests virzās uz to, ka mēs būsim efektīva, maza, kompakta nodokļu un muitas administrācija, ja mēs runājam, ka Valsts ieņēmumu dienestam būtu jāadministrē, pieņemsim, Valsts policijas pieņemtie sodi, kuri netiek laikus samaksāti – tā būtu kārtējā neraksturīgā funkcija,” saka VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) uzskata, ka policija ir pārslogota ar funkcijām, ko varētu automatizēt, vai veikt citi. Viņš rosina, lai, piemēram, CSDD paziņojumu pārkāpējam varētu nosūtīt bez policijas iesaistes. “CSDD attiecīgā sistēma ģenerē šo pārkāpumu, tad ir vēl sistēma, kur attiecīgi tiek pārsūtīts policijai, kur policija pieslēdzas tai sistēmai. Viņi šajā sistēmā katru verificē un sūta atpakaļ uz CSDD un CSDD, tad sūta [pārkāpējam]. Man jautājums, priekš kam, nu priekš kam?!” saka Kozlovskis.
Šobrīd Tieslietu ministrija gatavo grozījumus, lai uzlabotu Administratīvās atbildības likumu, tostarp, panākot pēc iespējas mazāk cilvēku iesaisti sodu piemērošanā. “Lielāks akcents, par ko tiek runāts šajos grozījumos, ir saistīts ar automatizētajiem lēmumiem. Proti, runa ir par fotoradariem un par citādā veidā tehniski konstatētajiem pārkāpumiem, to apstrādi, mazinot faktiski cilvēka resursu lomu un iesaisti šajā procesā,” saka Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.
Aizvien gan nav ieviesti arī likumā jau paredzētie IT risinājumi. Nav savienota administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma ar Izpildu lietu reģistru, kas ļautu efektīvi apmainīties ar datiem.
