Lai gan vairums cilvēku aizvien dzīvo daudzdzīvokļu mājās, popularitāti gadu no gada saglabā arī vēlme uzbūvēt savu privātmāju. Šobrīd katrs desmitais hipotekārais kredīts tiek izsniegts tieši privātmājas būvniecībai, liecina Luminor dati. Tomēr kredīts mājas būvniecībai ir nedaudz sarežģītāks process par kredītu dzīvokļa iegādei – izmaksas lielākoties nav fiksētas un pilnībā paredzamas, tomēr vairums pozīciju ir iespējams plānot un provizoriski noteikt izmaksu apjomu. To, kas ir dārgākais mājas būvniecības procesā un ko nevajadzētu piemirst iekļaut izmaksās, skaidro Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs. Kas patiesībā ir dārgākās pozīcijas privātmājas būvniecībā?
Privātmājas būvniecība vidēji izmaksā 200 000 eiro
Sākot plānot mājas būvniecību un tam nepieciešamā finansējuma meklējumus, svarīgi jau laikus apzināties, ka privātmāju uzbūvēt nav lēti. Standarta māju būvniecībā vidējās izmaksas ir aptuveni 1400-1700 eiro par kvadrātmetru, un vidējais kredīta apjoms mājas būvniecībai ir ap 200 000 eiro (aprēķinot uz vidējo mājas izmēru 135 m2). Kopējo izmaksu apmērs būs atkarīgs gan no izvēlētā būvnieka un mājas lieluma, gan arī no izvēlētajiem materiāliem. Lai gan kvalitatīvi un energoefektīvi materiāli noteikti palielinās kopējās izmaksas, tomēr, ja vēlaties mājā dzīvot ilgāku laiku, tie sniegs augstāku komfortu un atmaksāsies ilgtermiņā.
Dārgākais privātmājas būvniecībā – pamati, karkass un jumts
Izpētot mājas būvniecības izmaksu pozīcijas, visbiežāk lielāko daļu sastāda tieši mājas veidols. “Pamati, jumts un sienas sastāda līdz 50% no mājas kopējām izmaksām, un pārējais atlikušo daļu – logi, fasādes apdare, iekšējās un ārējās komunikācijas, iekšējā apdare, iekļaujot santehniku, iespējams iebūvējamās mēbeles, teritorijas labiekārtojums un citi ekstras, piemēram, saules paneļi, automātiskie teritorijas vārti, automātiskie garāžas vārti, teritorijas videonovērošana un/vai apsardzes sensori teritorijā, automātiskā apūdeņošana, vai pat “gudrās mājas” elementi, kur iespējamais izmaksu pieaugums ir ļoti plašs. Diezgan bieži tieši pamatu izbūvei ir nepieciešamas papildus izmaksas, jo, uzsākot būvdarbus un redzot patiesos apstākļus, ir jāveic papildus darbi, lai pamatu konstrukcija būtu atbilstoša un kvalitatīva.
Tāpat jāatceras, ka ne vienmēr internetā atrodamā informācija par būvniecības izmaksām atbilst pašreizējām tirgus cenām un klienta vēlmēm. Būvniecības uzņēmumi mēdz reklamēt zemākas izmaksas, neiekļaujot tādas pozīcijas kā teritorijas labiekārtojums vai santehnikas iekārtas, tāpēc katras mājas būvniecības reālais izmaksu apjoms noskaidrojams tikai pēc individuāla projekta izstrādes un materiālu izvēles. Parasti uzsākot būvniecību, kad klienti padziļināti sāk interesēties par būvniecības materiāliem un to kvalitāti, bieži tiek izvēlēti kvalitatīvāki un līdz ar to arī dārgāki materiāli, kas sākotnējā tāmē nav bijuši paredzēti. Tāpēc rekomendējam iekļaut tāmē neparedzētus izdevumus līdz 10% apjomā no kopējās tāmes.
Kādas izmaksas gadās aizmirst iekļaut aprēķinā?
Mājas būvniecības tāmē ir virkne pozīciju, no kurām dažas cilvēki mēdz piemirst vai neieplānot, sākotnēji rēķinot mājas kopējās izmaksas. Viena no tām var būt pat zemes iegāde, kuras izmaksas var ievērojami svārstīties no 20 līdz 150 eiro par zemes gabala kvadrātmetru. Svarīgi ir ne tikai zemi iegādāties, bet arī pārliecināties par tās atļauto lietošanu, kas noteikta konkrētās pašvaldības teritorijas plānojumā. Privātmāju drīkst celt tikai uz apbūvei paredzētiem zemes gabaliem, tāpēc, ja norādītais mērķis ir cits, pirms būvniecības uzsākšanas zemes īpašniekam ir jāierosina zemes izmantošanas mērķa maiņa.
Tāpat svarīgi ir pārliecināties par zemes gabalam pieejamām komunikācijām, piemēram, elektrību, ūdeni (un tā kvalitāti) un kanalizāciju. Zeme bez komunikācijām var maksāt pat desmit reižu mazāk nekā ar komunikācijām, jo to ierīkošanas izmaksas ir samērā augstas. Tāpat jāņem vērā, ka, lai atbilstu finansēšanas prasībām, apbūves zemei jānodrošina vismaz elektrības pieslēgums un piebraucamais ceļš. Par iespējām komunikācijas ierīkot var uzzināt pašvaldībā vai sazinoties ar konkrēto pakalpojumu nodrošinātājiem, piemēram, Latvenergo, Latvijas gāze un citiem.
