2. oktobrī mūžībā aizgājusi māksliniece Ausma Krūmiņa, informē Latvijas Mākslinieku savienība. Diemžēl piektdiena nesusi arī kādu ļoti skumju vēsti
Savā daiļradē Ausma Krūmiņa bija specializējusies akvareļglezniecībā un ainavās, klusās dabas darbos atklāja Latvijas dabas un etnogrāfisko priekšmetu skaistumu, kompozīcijās izmantojot plašu tehnisko paņēmienu klāstu.
Ausma Krūmiņa (Lūse) 1949. gadā beidza Rīgas 21.septiņgadīgo skolu un līdzās mācībām apmeklēja bij. LPSR Pionieru pils Tēlotājas mākslas studiju (tag. Rīgas pašvaldības iestāde – Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils”). Šīs studijas pedagogi bija gleznotāji Jānis Skučs (1908-1998; Pionieru pils studijas pedagogs 1944-1951), Oskars Vīndedzis (1911-2002; Pionieru pils studijas pedagogs 1947-1959) un Auseklis Baušķenieks (1910-2007; Pionieru pils studijas pedagogs 1949-1962), kas vadīja veidošanas nodarbības. Tolaik Pionieru pils direktores Helēnas Klestrupes vadībā tika veicināta mākslas studijas darbība, attīstot bērnu spējas vizuālajā mākslā un iepazīstinot ar pasaulē nozīmīgu mākslas meistaru daiļrades mantojumu.
Ausma Krūmiņa no 1949. gada mācības turpināja J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (JRRMV, tag. MIKC Jaņa Rozentāla Mākslas skola). JRRMV pasniedzēji tolaik bija: grafiķis Kārlis Bušs (1912-1987; JRRMV direktors 1948-1961), gleznotāji Ansis Stunda (1892-1976; JRRMV pedagogs no 1946), Arnolds Griķis (1908-1988; JRRMV pedagogs no 1946), Uldis Prēdelis (1920-1994; JRRMV pedagogs 1949-1950, 1966-1980), Kārlis Sūniņš (1907-1979; JRRMV, vēlāk RLMV kompozīcijas pedagogs 1944-1967), Harijs Veldre (1927-1999; JRRMV pedagogs 1951-1956, 1964-1965), Irma Jaunarāja (1907-1972; JRRMV pedagoģe 1947-1971), Oļģerts Egons Urbāns (1922-1977; JRRMV pedagogs 1949-1957) u.c.
Mācības JRRMV Ausma Krūmiņa nebeidza, jo 1952. gadā izstājās no 4. kursa. JRRMV audzēkņi tolaik bija nākamie mākslinieki: scenogrāfs Uldis Pauzers (1933-1982), gleznotāji Jāzeps Pīgoznis (1934-2014), Uldis Zemzaris (1928-2022), tēlnieks Indulis Ojārs Ranka (1934-2017), grafiķis Gunārs Krollis.
No 1956.-1959. gadam Ausma Krūmiņa strādāja par mākslinieci bij. rūpnīcā “VEF”, savukārt no 1959.-1961. gadam strādāja bij. viesnīcas “Rīga” (1954, arh. Sergejs Antonovs (1884-1956)) restorānā “Rīga”, kas tika atvērts 1957. gadā.
No 1961. gada Ausma Krūmiņa sāka darboties bij. LPSR Mākslas fonda kombināta “Māksla” (MF LMK, DMK) Noformēšanas cehā, kas atradās “Mākslinieku nama” 2. stāvā, 11. novembra krastmalā 35, Rīgā. Kombināta “Māksla” Noformēšanas cehā tolaik strādāja gleznotājs Igors Korti (1922-1986; MF no 1970, DMK galvenais mākslinieks 1977-1982) un Noformēšanas ceha brigādes vadīja mākslinieki, gleznotāji Kurts Fridrihsons (1911-1991; MF LMK, DMK no 1972), Bruno Aide (1913-1994; MF LMK, DMK 1946-1985) u.c. Ausma Krūmiņa ar mākslinieci Līviju Brigitu Pavlovsku (Mālderi) noformēja bij. PSRS TSSI mēbeļu, papīra rūpniecības, porcelāna un fajansa izstrādājumu ekspozīcijas (1962), bij. Valsts Vēstures muzeja Arheoloģijas un Etnogrāfijas nodaļu ekspozīcijas (1963-1964, tag. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs), piedalījās bij. LMS radošā nama izveidē “Saulrietos” (tag. Kārļa Skalbes memoriālais muzejs “Saulrieti”, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads) u.c.
Ausma Krūmiņa izstādēs piedalījās no 1962. gada. Mākslinieces darbi bijuši eksponēti izstādēs: 5. Republikāniskā Jauno Mākslinieku izstāde (1962, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, VMM, tag. LNMM, piedalījās: Pauls Duškins (1928-1996), Edvīns Andersons (1929-1996), Gunārs Krollis, Jānis Riekstiņš (1928-1982), Rihards Skrubis (1928-1995), Aleksandrs Junkers (1899-1976)), LOSR-45 veltītā izstāde (1962, VMM), LPSR 25. gadadienai veltītā izstāde (1965, VMM), I Vispārīgā latviešu mākslas izstāde (1990, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, LNMM), Baltijas valstu akvareļu triennāle (1997, bij. izstāžu zāle “Latvija”, LNMM, kuratore Vizma Kuka, piedalījās: Jānis Spalviņš, Ieva Spalviņa, Paulis Liepa, Dainis Gudovskis u.c.), izstāde “Mākslas meistari pavasarim” (2001, Dailes teātris) u.c. Ausmas Krūmiņas darbi bija iekļauti PSRS MF mākslas darbu izstāžu-pārdošanas kolekcijās, kuras tika eksponētas Rumānijā, bij. Dienvidslāvijā, bij. Čehoslovākijā (1966), Austrijā (1975) u.c.
Māksliniece rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Ausmas Krūmiņas akvareļu un Modesta Trepša ādas plastikas darbu izstāde” (1971, bij. MF salons “Māksla”, bij. Padomju bulvāris 20, Rīga), “Ausma Krūmiņa akvareļi” (1976, Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts, tag. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca), “Pavasaris” (1977, bij. Republikāniskais Zinību nams), “Pārvērtību saskaņa” (1979, bij. grāmatnīca “Mākslas grāmata”, Rīga) “Ausmas Krūmiņas akvareļi” (1985, “Mākslinieku nams”), “Ausmas Krūmiņas akvareļu izstāde” (1986, bij. Latviešu sarkano strēlnieku muzejs, direktors Vilnis Stinkulis (1933-1998)), “Ausmas Krūmiņas akvareļu izstāde” (1987, bij. kolhoza “Ezerciems” veikala izstāžu zāle, Rīga), “Ausmas Krūmiņas izstāde” (1988, Toronto Latviešu centra galerija, Kanāda), “Ausma Krūmiņa. Skata un dvēseles priekam” (2000, LZA), “Vidzemes ceļos” (2007, LZA) u.c.
Māksliniece bija vizuālās mākslas plenēru pedagoģe Latvijas skolu skolēnu vasaras nometnēs “Varavīksne”, “Gauja-79” (1978, 1979, 1981). Līdzās Ausmai Krūmiņai nometnes pedagogi un vadītāji bija mākslinieki: Vizma Krieviņa, Māra Linkaite (1945-2016), Ojārs Bērziņš, Jānis Anmanis, Vilis Vizulis (1952-2017).
Ausma Krūmiņa veidojusi savas daiļrades apkopojumu izdevumā “Ausma Krūmiņa. Akvareļi Latvijai” (2024). Albumā publicētie akvareļi tapuši Vecpiebalgā, kur māksliniece radoši strādājusi.
Ausma Krūmiņa bija Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedres kandidāte no 1966. gada ar gleznotāja Igora Korti, gleznotāja, mākslas zinātnieka Roma Bēma (1927-1993), grafiķa Gunāra Kroļļa rekomendācijām, MF kombināta “Māksla” direktora, tēlnieka Meijera Furmana (1921-1973) izsniegtu raksturojumu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja vietnieka, gleznotāja Henrija Klēbaha (1928-1998) ieteikumu, LMS valdes sekretāra, mākslas zinātnieka Miķeļa Ivanova (1927-1991) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 7/17. LMS biedre Ausma Krūmiņa bija no 1969. gada un tika uzņemta ar mākslas zinātnieka, gleznotāja Roma Bēma, gleznotāju Jāņa Skuča, Kārļa Sūniņa (1907-1979) rekomendācijām, LMS Gleznotāju sekcijas Akvarelistu apakšsekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Eduarda Jurķeļa (1910-1978) parakstītu ieteikumu, LMS Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāja, gleznotāja Induļa Zariņa (1929-1997) izsniegtu ieteikumu un LMS valdes priekšsēdētāja p.i., tēlnieka Ļeva Bukovska (1910-1984) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja pozitīvs LMS valdes balsojums 28/3.
Ausmas Krūmiņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā, citos muzejos un privātkolekcijās.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību gleznotājas Ausmas Krūmiņas tuviniekiem un kolēģiem.
Atvadīšanās no mākslinieces Ausmas Krūmiņas notiks 7. oktobrī plkst. 11.00, Dzērbenes Veco kapu kapličā, Dzērbenes pagastā, Cēsu novadā.
