Pārsteidzoši! Tik bīstamas vielas satur mūsu ikdienas kosmētika

Autors: Signija Augunaite speciāli BrīvBrīdis.lv

Mūsu laikos pasaule ir vieta, kur tehnoloģijas, atklājumi un zinātnieku brīnumi savijas ar laicīgām pamatvērtībām, piešķirot tiem pavisam citu nozīmi. Tas spilgti attiecināms arī uz plaši lietoto kosmētikas preču sortimentu. Reklāmās skandinātie, izaicinošie saukļi, aicinot iegādāties kārtējo sejas krēmu vai matu masku, var būt ne tikai maldinoši, bet arī bīstami veselībai, saturot cilvēka organismam kaitīgas ķīmiskas vielas un savienojumus. Kam būtu jāpievērš uzmanība, pirms iegādāties kāroto brīnumlīdzekli?

Paskaties, ko vēsta sīkie burtiņi kosmētikas līdzekļa tūbiņas vai trauciņa otrā pusē! Ražotājs ir teju pārliecināts, ka Tevi sastāvdaļas interesēs tikpat maz kā vecmāmiņu bērnu multfilmas, tādēļ necenšas izcelt ne kaitīgās, ne veselībai neitrālās vielas. Tomēr tur slēpjas viss, kas Tev būtu jāzina, pirms preci ieliec groziņā.

Parabēni. Iespējams, šis ir viszināmākais vārds sieviešu leksikā, runājot par kosmētikai kaitīgajām vielām. Parabēni ir sintētiski naftas pārstrādes produkti, kas kosmētikā tiek izmantoti jau vairāk nekā sešdesmit gadus. Sākotnēji tika uzskatīts, ka parabēns ir kā viltus estrogēns organismā – hormons, kas atbild par sievišķību un no tās izrietošajiem fiziskajiem procesiem, sākot ar veselīgu matu izskatu un beidzot ar plaukstošu libido. Turklāt tas novērš ķīmiskā skaistumprodukta bojāšanos, apturot mikrobu savairošanos, tāpēc līdzekļa derīguma termiņš ir tik ilgs. Tomēr pirms desmit gadiem britu pētnieki atklāja parabēnu ļauno pusi, proti, to klātbūtni ļaundabīgo krūts vēžu audzējos. Parabēni organismā uzsūcas caur ādu un atrodami lielākajā daļā kosmētikas preču – sejas un ķermeņa krēmos, losjonos, smaržās, dezodorantos, mazgāšanās līdzekļos un grima sastāvā, tādēļ vienīgais veids, kā no tiem izvairīties, ir rūpīga iepazīšanās ar līdzekļa ingredientiem uz iepakojuma. Vairāki ražotāji uz iepakojuma norāda „paraben free” vai „no paraben”, taču tā ne vienmēr ir simtprocentīga patiesība. Ja atrodi sastāvā tādus vielu nosakumus kā ethylparaben, butylparaben, methylparaben un propylparaben, apsver, vai tiešām vēlies riskēt ar savu veselību, pērkot šo produktu.

Formaldehīds. Savienojumā ar ūdeni zināms kā formalīns vai metanāls, formaldehīds ir spirta oksidēšanās reakcijās iegūta kaitīga gāze, ko plaši izmanto gan celtniecības materiālos, gan saimniecības precēs. Vielai ir sava vieta arī kosmētikas plauktiņā – to lielākoties satur šķīdinātāji, nagu lakas, acu ēnas un matu kopšanas līdzekļi. Formaldehīds neļauj sākties pūšanas procesiem, tādēļ to izmanto modernajās iebalzamēšanas metodēs kopš tā atklāšanas 19.gadsimtā. Kur slēpjas tā kaitnieciskā ietekme? Starptautiskā Vēža Pētījumu aģentūra (IARC) atzinusi formaldehīdu par cilvēkam kancerogēnu jeb vēzi izraisošu vielu, kā arī ādai kairinošu un nepavisam labvēlīgu imunitātei.

Smaržas. Angliskajā variantā „fragrance”, smaržas ir jēdziens, zem kura var būt jebkas, ko ražotājs lieto īpašā aromāta radīšanai. Tādā veidā tiek sargāts firmas noslēpums, kas ļauj precei atšķirties no citām un pievilināt savu patērētāju loku. Smaržas tiek pievienotas šampūniem, mazgāšanās līdzekļiem, dezodorantiem, matu lakām un, protams, atrodamas arī smaržu pudelītēs. Āķis slēpjas tajā, ka pircējam nav iespējams noskaidrot, kādas vielas īsti satur konkrētajam produktam pievienotās smaržas. Dažas no tām ir alergēni un kairinātāji, izraisot alerģiskas reakcijas organismā, kā arī radot elpceļu slimības. Smaržas ir starp pieciem visbiežāk sastopamajiem alergēniem. Savukārt ftalāti (phthalates) jeb ķīmiskie mīkstinātāji, ko pievieno smaržu noturībai un citu produktu, piemēram, plastmasas, elastībai, atstāj nelabvēlīgu ietekmi pat uz reproduktīvo sistēmu.

Foto:Iscentu.com

Sintētiskās krāsas. Lai piešķirtu izteiksmīgu krāsu kosmētikas produktam, ražotājs nereti izmanto spēlēšanos ar sintētiskajām krāsām – ķīmiskām vielām, ko saražot ir daudz lētāk nekā dabīgo krāsu gadījumā. Pazīstamākās no tām ir tā sauktās FD&C (food & drug cosmetics) krāsas, kas iegūtas no akmeņogļu darvas un petrolejas. Nesenākie pētījumi vēsta par sintētisko krāsu kancerogēno dabu un ādas kairināšanu, turklāt tiek uzskatīts, ka sievietēm, kas matus krāso ne mazāk kā reizi mēnesī, vairāk kā divas reizes palielinās risks saslimt ar urīnpūšļa vēzi. Citas krāsvielas sintētiski tiek iegūtas no hroma oksīda un alumīnija pulvera, izraisot kairināšanas risku.

Toluols. Ikviens atpazīst aso, nepatīkamo smaku, kas parādās, ķepinot matos balinātāju, matu krāsu vai klājot nagu lakas kārtu. Vainīgais ir toluols – ogļūdeņradis, kas tiek iegūts no jēlnaftas un ir viegli uzliesmojošs. Toluols ir ļoti toksisks ieelpojot un īpaši kaitīgs grūtniecēm, traucējot augļa attīstībai. Zemās koncentrācijās viela rada nogurumu un vājuma pazīmes, taču, saskaroties ar toluolu ikdienā, apdraudēta tiek nervu sistēma, elpceļi, imunitāte, kā arī rodas redzes un dzirdes bojājumi. Lai izvairītos no bīstamās vielas, pievērs uzmanību tādām sastāvdaļām kā toluol, benzene, phenylmethane un methylbenzene.

Silikoni. Par silikoniem vēl nesen tika diskutēts tikpat ļoti kā par parabēniem. Lai gan silikoni tiek atzīti par cilvēkam nekaitīgiem, vides aktīvisti norāda uz to kaitīgumu dabai, proti, silikoni nesadalās un pastāv risks, ka ūdens dzīvnieki tos var absorbēt, kaitējot dabai. Silikonu sastāvdaļa silīcijs atrodama zemes garozā, galvenokārt smiltīs. Iespējams tādēļ cilvēka organisms vairumā gadījumu silikonu neatgrūž, un tas tiek uzskatīts par efektīvu līdzekli gludiem, spīdīgiem, matiem, noturīgam grimam un dezodorantam, kas ātri nožūst. Tomēr vairāki ražotāji izvēlas alternatīvu silikona savienojumiem, tādēļ atrodami iepakojumi ar uzrakstiem „silicon free” jeb „bez silikona”.

Vai turpmāk būsi vērīgāka, izvēloties nekaitīgus brīnumlīdzekļus savam un citu skaistumam? Lai izdodas!