Ja tev nepatīk sarunāties pa telefonu un daudz labprātāk izvēlies rakstīt īsziņas, tas ne vienmēr nozīmē, ka esi kautrīgs vai antisociāls. Vēlme izvairīties no telefona zvaniem var būt saistīta ar to, kā cilvēks apstrādā informāciju, pārvalda savu laiku un jūtas sociālās situācijās. Taču viens ieradums pats par sevi nevar precīzi raksturot cilvēka personību — nozīme ir arī tam, kāpēc zvani tev rada nepatiku. Nepatīk runāt pa telefonu? Psihologi skaidro, ko tas var liecināt par tavu personību
Tu dod priekšroku iespējai pārdomāt atbildi
Rakstiska saziņa dod iespēju nesteidzīgi izlasīt otra cilvēka teikto un tikai pēc tam sagatavot atbildi. Telefona sarunā šādas pauzes ir daudz mazākas, un atbildes bieži jāsniedz uzreiz. Cilvēkiem, kuriem patīk vispirms sakārtot savas domas, tas var šķist neērti. Īsziņā iespējams pārdomāt formulējumu, izlabot kļūdas un precīzāk pateikt to, ko vēlies. Tas var būt īpaši patīkami situācijās, kur sarunas tēma ir sarežģīta vai emocionāli nozīmīga. Tāpēc nepatika pret telefona zvaniem ne vienmēr nozīmē nevēlēšanos komunicēt. Dažkārt cilvēks vienkārši dod priekšroku saziņas veidam, kas ļauj saglabāt lielāku kontroli pār sarunas tempu.
Tev var būt svarīga sava personīgā telpa
Telefona zvans pieprasa uzmanību konkrētajā brīdī. Kad telefons sāk zvanīt, cilvēkam ir jānovēršas no tā, ko viņš pašlaik dara, un jāpievēršas sarunai. Ja tev nepatīk šāda negaidīta uzmanības pārslēgšana, iespējams, tev ir svarīgi pašam kontrolēt savu laiku. Īsziņas ļauj izvēlēties, kad atbildēt un cik daudz laika veltīt sarunai. Tas var būt īpaši svarīgi cilvēkiem ar aizņemtu dienas ritmu. Vēlme pēc šādas kontroles pati par sevi nav nekas negatīvs. Tā var vienkārši liecināt, ka cilvēkam ir svarīga paredzamība un iespēja pašam organizēt savu laiku.
Tev var nepatikt negaidītas sarunas
Daudzi cilvēki neiebilst pret telefona sarunām, ja tās ir iepriekš sarunātas, taču jūtas neērti, kad zvans pienāk negaidīti. Pēkšņs zvans var radīt sajūtu, ka uzreiz jābūt gatavam sarunai, lai gan tajā brīdī prāts atrodas pavisam citur. Ja tev šāda situācija nepatīk, iespējams, tev vienkārši patīk iepriekš zināt, kam un kāpēc jāvelta uzmanība. Tas ir līdzīgi kā ar negaidītu ciemiņu — ne jau pats cilvēks ir problēma, bet gan pēkšņā nepieciešamība mainīt savus plānus. Tāpēc daudzi izvēlas neatbildēt un pēc tam uzrakstīt ziņu, lai noskaidrotu sarunas iemeslu. Šāda uzvedība var būt saistīta ar vēlmi pēc lielākas paredzamības, nevis ar nevēlēšanos uzturēt kontaktu.
Tu vari būt jutīgāks pret sarunas niansēm
Telefona sarunā nav redzama otra cilvēka sejas izteiksme, ķermeņa valoda vai reakcija uz teikto. Dažiem cilvēkiem tas rada papildu grūtības, jo viņi pieraduši uztvert arī neverbālus signālus. Rakstot ziņu, sarunas temps ir lēnāks un cilvēkam ir vairāk laika pārdomāt otra teikto. Ja tev ir svarīgas nianses un konteksts, telefona saruna var šķist mazāk ērta nekā saziņa klātienē vai rakstiski. Tas nenozīmē, ka tev trūkst sociālo prasmju. Gluži pretēji — iespējams, tu vienkārši daudz uzmanības pievērs tam, ko otrs cilvēks saka un kā viņš uzvedas. Dažkārt tieši šī uzmanība padara telefona sarunas nogurdinošākas.
Dažkārt iemesls ir pavisam praktisks
Ne katrai nepatikai pret telefona zvaniem ir dziļa psiholoģiska nozīme. Iespējams, tev vienkārši nepatīk ilgstoši runāt, telefona skaņa traucē koncentrēties vai zvani bieži pārtrauc darbu. Varbūt ikdienā esi pieradis pie īsziņām un citiem saziņas veidiem, tāpēc zvans šķiet nevajadzīgs. Arī iepriekšēja negatīva pieredze ar telefona sarunām var ietekmēt attieksmi pret zvaniem. Tāpēc no viena ieraduma nevajadzētu izdarīt secinājumu par visu cilvēka personību. Ja tev nepatīk runāt pa telefonu, tas visbiežāk vienkārši nozīmē, ka esi atradis sev ērtāku saziņas veidu — un tas pats par sevi neko sliktu par tevi nepasaka.
Nepatīk runāt pa telefonu? Psihologi skaidro, ko tas var liecināt par tavu personību
