Bezkontakta maksājumi un norēķini ar bankas karti ir kļuvuši par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Tie ir ātri, ērti un ļauj veikalā norēķināties dažu sekunžu laikā. Taču tieši šī ērtība var veicināt kādu paradumu, kura dēļ cilvēks sāk mazāk pamanīt, cik daudz naudas patiesībā iztērē. Šo kļūdu ar bankas karti pieļauj pārsteidzoši daudzi cilvēku — un tā var maksāt vairāk, nekā šķiet
Mazi pirkumi šķiet pārāk nenozīmīgi, lai par tiem domātu
Samaksāt dažus eiro par kafiju, uzkodu, dzērienu vai kādu citu sīkumu ar karti ir ļoti vienkārši. Tā kā nauda fiziski nepāriet no rokas rokā, pirkums var šķist mazāk “reāls” nekā gadījumā, kad izmantota skaidra nauda. Īpaši viegli šo efektu pamanīt, ja cilvēks dienas laikā veic vairākus nelielus pirkumus. Katrs no tiem atsevišķi šķiet nenozīmīgs, taču kopējā summa nedēļas vai mēneša laikā var būt pārsteidzoša. Problēma nav pati bankas karte vai bezkontakta maksājums. Būtiskākais ir tas, ka norēķinu ērtums var samazināt brīdi, kurā cilvēks apzināti izvērtē, vai pirkums viņam patiešām nepieciešams. Tāpēc īpaši svarīgi ir sekot līdzi ne tikai lielajiem, bet arī mazajiem tēriņiem.
Kļūda ir pārāk reti pārbaudīt konta izrakstu
Viena no biežākajām kļūdām ir vienkārši maksāt ar karti un mēneša beigās skatīties, cik naudas palicis kontā. Šādā veidā var būt grūti saprast, kur tieši nauda ir iztērēta. Ja konta izrakstu pārbauda tikai reizēm, nelieli ikdienas pirkumi var viegli pazust starp citiem darījumiem. Daudz noderīgāk ir regulāri pārskatīt savus izdevumus un pievērst uzmanību atkārtojošiem pirkumiem. Tas ļauj pamanīt, piemēram, ka gandrīz katru dienu tiek iegādāta kafija vai uzkoda, lai gan katrs atsevišķais maksājums šķiet niecīgs. Šāda pārskatīšana nav domāta tam, lai atteiktos no visiem mazajiem priekiem. Tās mērķis ir saprast, par ko nauda tiek tērēta un vai šie tēriņi atbilst paša prioritātēm.
Bezkontakta maksājums var padarīt pirkšanu pārāk automātisku
Jo vienkāršāks ir maksājums, jo mazāk laika atliek pārdomām. Pielikt karti terminālim vai izmantot tālruni ir tik ātri, ka pirkuma lēmums dažkārt kļūst gandrīz automātisks. Tas īpaši izpaužas situācijās, kad cilvēks ir noguris, steidzas vai atrodas veikalā bez iepriekšēja plāna. Šādos brīžos atlaides, akcijas un kārdinoši piedāvājumi var vieglāk ietekmēt izvēli. Pirms neliela pirkuma vari sev uzdot vienkāršu jautājumu: “Vai es šo būtu iegādājies, ja man būtu jāsamaksā skaidrā naudā?” Šāda neliela pauze palīdz pievērst uzmanību pašam pirkuma lēmumam. Dažkārt jau ar šo vienkāršo jautājumu pietiek, lai no spontāna pirkuma atteiktos.
Vēl viena problēma — saglabāt kartes datus internetveikalos
Iepirkšanās internetā kļūst vēl vienkāršāka, ja kartes dati jau ir saglabāti konkrētajā vietnē vai lietotnē. Tad pirkuma veikšanai dažkārt nepieciešami vien daži klikšķi. Šāda ērtība var būt noderīga, taču tā arī samazina papildu soli, kas citādi ļautu pārdomāt pirkumu. Ja bieži iepērcies internetā, vari apsvērt iespēju neglabāt kartes datus katrā vietnē un pirms pirkuma apzināti pārbaudīt groza saturu. Īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību automātiski atjaunojamiem abonementiem un izmēģinājuma piedāvājumiem, kuri pēc noteikta laika kļūst par maksas pakalpojumu. Pirms maksājuma vienmēr pārbaudi kopējo summu un to, vai neesi izvēlējies papildu pakalpojumus. Šie daži papildu soļi var palīdzēt izvairīties gan no nevēlamiem pirkumiem, gan no neparedzētiem maksājumiem.
Kā panākt, lai karte palīdz ietaupīt, nevis tērēt vairāk?
Nav nepieciešams atteikties no norēķiniem ar bankas karti. Daudz svarīgāk ir izveidot paradumu regulāri pārbaudīt savus izdevumus. Vari, piemēram, reizi nedēļā apskatīt konta darījumus un sagrupēt tos kategorijās — pārtika, transports, izklaide, pirkumi un citi tēriņi. Tas ātri parāda, kur nauda aizplūst visvairāk. Ja pamani kādu kategoriju, kur tēriņi ir lielāki, nekā vēlējies, nākamajā nedēļā vari apzināti samazināt tieši šos pirkumus. Bankas karte pati par sevi nav problēma — lielākā kļūda ir izmantot tās ērtumu, nepievēršot uzmanību kopējai tēriņu summai. Daži eiro šodien var šķist nenozīmīgi, taču desmitiem šādu maksājumu mēneša laikā jau veido pavisam citu summu.
Šo kļūdu ar bankas karti pieļauj pārsteidzoši daudzi cilvēku — un tā var maksāt vairāk, nekā šķiet
