Vācijas valdība pirmo reizi oficiāli paziņojusi, ka Krievija, visticamāk, ir saistīta ar drona uzbrukuma plānošanu Leipcigas/Halles lidostā. Uz drona atrastās sprāgstvielas varēja izraisīt katastrofu, bet Berlīne tagad sola virkni jaunu pasākumu pret Maskavu. Vācija beidzot nosauc vainīgo drona uzbrukumā lidostai: Berlīne sola stingru atbildi Krievijai
Dronam bija pievienota sprāgstviela
Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints un ārlietu ministrs Johans Vādefūls Berlīnē paziņoja, ka izmeklēšanā iegūtā informācija liecina par Krievijas valsts iesaisti uzbrukuma sagatavošanā.
Varasiestādes uzskata, ka Krievijas puse varēja nodrošināt uzbrukumam nepieciešamās zināšanas un aprīkojumu, savukārt tā īstenošanai tika piesaistīti cilvēki, kurus ministri raksturoja kā zemāka līmeņa aģentus.
Incidents notika naktī no 4. uz 5. augustu Leipcigas/Halles lidostā. Drošības zonā tika atrasts drons ar aptuveni 600 gramiem sprāgstvielu. Tas atradās netālu no Ukrainas kravas lidmašīnām, kas tiek izmantotas ieroču pārvadāšanai uz Ukrainu.
Spridzekļa detonators nenostrādāja, tādējādi, iespējams, novēršot daudz smagākas sekas.
Uzbrukums varēja beigties ar katastrofu
Vācijas amatpersonas norāda, ka gadījumā, ja sprāgstviela būtu detonējusi, sekas varēja būt katastrofālas.
14. augustā lidostas teritorijas malā tika atrastas arī militārās sprāgstvielas heksogēna jeb RDX pēdas, kā arī vēl viens drons. Sākotnēji izmeklētāji pieļāva, ka uzbrukumā varētu būt izmantoti divi droni, taču vēlāk šī versija tika apšaubīta.
Neskatoties uz to, izmeklētāji turpina pārbaudīt, vai atrastie priekšmeti un sprāgstvielu pēdas ir saistīti ar vienu un to pašu operāciju.
Berlīne: “Mēs neesam karā, bet esam hibrīdkara mērķis”
Vācijas ārlietu ministrs paziņoja, ka notikušais nav uzskatāms par izolētu incidentu.
Pēc viņa teiktā, Krievijas rīcība esot daļa no plašākiem centieniem destabilizēt Eiropas valstis, izmantojot dezinformāciju, draudus, sabotāžu un citas hibrīdkara metodes.
“Mēs neesam karā, bet mēs esam ikdienas hibrīdkara mērķis,” sacīja Vādefūls.
Viņš uzsvēra, ka Vācijas atbilde būšot samērīga, taču vienlaikus stingra.
Krievijas vēstnieks izsaukts uz Vācijas Ārlietu ministriju
Kamēr ministri Berlīnē informēja sabiedrību par izmeklēšanas rezultātiem, Krievijas vēstnieks tika izsaukts uz Vācijas Ārlietu ministriju, lai viņam darītu zināmas gaidāmās sekas.
Berlīne plāno slēgt Krievijas konsulātu Bonnā. Tāpat paredzētas izmaiņas attiecībā uz tā dēvēto Krievu namu Berlīnē — plašu kultūras un zinātnes institūciju, par kuru Vācijā jau iepriekš izskanējušas apsūdzības saistībā ar Krievijas izlūkdienestu aktivitātēm.
Vācija arī plāno pastiprināt kontroli pār Krievijas tā dēvēto “ēnu floti” — kuģiem, kas tiek izmantoti Krievijas naftas un citu preču pārvadāšanai, apejot starptautiskās sankcijas.
Tiks pastiprināta arī Krievijas pilsoņu kontrole
Vādefūls paziņoja, ka Vācija gatavo arī jaunus personu sankciju sarakstus un stingrāku Krievijas pilsoņu ieceļošanas kontroli.
Vienlaikus Berlīne atbalsta Eiropas Komisijas gatavoto 22. sankciju paketi, kas paredzētu ierobežojumus vēl aptuveni 1600 ar Krieviju saistītiem uzņēmumiem un organizācijām.
Vācija vēlas arī ciešāk sadarboties ar citām Eiropas valstīm, lai ierobežotu Krievijas darbības Baltijas un Ziemeļjūrā.
Krievija sola atbildēt
Maskava Vācijas apsūdzības noraidīšanai nav piekritusi.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova paziņojusi, ka Krievija reaģēs uz Berlīnes “pret Krieviju vērsto rīcību”, vēstīja Krievijas ziņu aģentūra Interfax.
Līdz ar to jau tā sarežģītās attiecības starp abām valstīm kļuvušas vēl saspringtākas.
NATO un Eiropas Savienība nostājas Vācijas pusē
Vācija pagaidām neplāno izmantot NATO līguma 4. pantu, kas paredz konsultācijas gadījumos, kad kāda dalībvalsts uzskata, ka tās drošība ir apdraudēta.
Tomēr Berlīne informējusi savus NATO un Eiropas Savienības partnerus par izmeklēšanas rezultātiem un plānotajiem pasākumiem.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pauduši pilnīgu solidaritāti ar Vāciju.
Rute norādījis, ka Berlīne esot iesniegusi skaidrus pierādījumus par Maskavas lomu notikušajā hibrīdajā uzbrukumā.
Izmeklētāji meklē saistību ar citiem incidentiem Eiropā
Vācijas medijs Bild, atsaucoties uz izlūkdienestu avotiem, vēsta, ka izmeklētāji saskata iespējamas saiknes starp Leipcigas incidentu un citiem dronu, sprāgstvielu un ieroču gadījumiem Vācijā un citās Eiropas valstīs.
Līdzīgas epizodes tiekot pētītas arī Rumānijā, Itālijā, Polijā, Bulgārijā un Lielbritānijā.
Izmeklētāji dažādās valstīs, iespējams, strādā paralēli, lai noskaidrotu, vai atsevišķie incidenti ir daļa no plašākas koordinētas operācijas.
Tikmēr Vācijas valdība uzsver, ka Leipcigas lidostas incidents ir nopietns atgādinājums par jauna veida drošības draudiem Eiropā — uzbrukumiem, kas neizskatās pēc tradicionāla kara, taču var radīt ļoti reālas un smagas sekas.
Vācija beidzot nosauc vainīgo drona uzbrukumā lidostai: Berlīne sola stingru atbildi Krievijai
