Rietumāfrikas mežos zinātnieki novērojuši savādu šimpanžu uzvedību — dzīvnieki atgriežas pie konkrētiem kokiem, paņem akmeni un met to pret stumbru vai saknēm. Dažviet pie šiem kokiem gadu gaitā pat izveidojušās akmeņu kaudzes. Jaunākie pētījumi liecina, ka šai dīvainajai uzvedībai, iespējams, ir daudz konkrētāks iemesls, nekā sākotnēji domāts. Šimpanzes vairāk nekā desmit gadus met akmeņus pret vieniem un tiem pašiem kokiem. Zinātnieki beidzot mēģina saprast, kāpēc
Kāpēc viņi izvēlas tieši šos kokus?
Šī neparastā uzvedība pirmo reizi tika sistemātiski pamanīta 2011. gadā Gvinejā. Pētnieki pie dažiem kokiem atrada ne tikai savdabīgas nodiluma pēdas, bet arī sakrājušos akmeņus.
Kad šajās vietās tika uzstādītas kameras, kļuva skaidrs, kas notiek. Šimpanzes ierodas pie konkrētiem kokiem, paņem akmeni un to met pret stumbru, sit pret koku vai iemet dobuma iekšpusē. Dažos gadījumos dzīvnieks pirms tam arī skaļi sauc un sit ar rokām vai kājām pret koku.
Pārsteidzošākais — šī nav vienkārši nejauša spēle ar akmeņiem.
Šimpanzes atgriežas pie tiem pašiem kokiem
Pētnieki atklāja, ka dzīvnieki atkārtoti izmanto vienus un tos pašus akmeņus un atgriežas pie konkrētām vietām.
No 64 ar kamerām fiksētajiem akmeņu mešanas gadījumiem 57 reizēs šimpanze akmeni paņēma tieši no kaudzes pie koka. Tas nozīmē, ka akmeņi tur neatrodas nejauši — tie laika gaitā uzkrājas šīs uzvedības rezultātā.
Dažās vietās koku dobumos vai starp saknēm tika atrasti desmitiem akmeņu. Atsevišķi akmeņi svēra pat vairākus kilogramus.
Sākumā zinātniekiem bija aizdomas par “rituālu”
Šī uzvedība ir tik neparasta, ka zinātnieki sākotnēji pieļāva iespēju, ka tā varētu būt sava veida šimpanžu rituāla forma.
Īpaši interesants bija fakts, ka akmeņi uzkrājās konkrētās vietās un dzīvnieki pie tām atkārtoti atgriezās. Tas nedaudz atgādināja cilvēku veidotas akmeņu krāvumu vietas, kurām dažādās kultūrās var būt simboliska vai rituāla nozīme.
Tomēr vēlāk parādījās cita, daudz praktiskāka teorija.
Izrādās, svarīga varētu būt skaņa
2019. gadā pētnieki pārbaudīja, kā atšķiras skaņa, kas rodas, metot akmeni pret dažādiem kokiem.
Izrādījās, ka šimpanzes biežāk izvēlas koku sugas, kuru stumbri un lielās saknes rada skaļāku un rezonējošāku skaņu. Šiem kokiem raksturīgas skaņas ar vairāk zemo frekvenču un mazāku skaņas slāpēšanu.
Tas radīja pavisam jaunu skaidrojumu: iespējams, šimpanzes nemet akmeņus tāpēc, ka kokam ir kāda īpaša “maģiska” nozīme. Tās, iespējams, vienkārši izvēlas kokus, pie kuriem radītā skaņa ir īpaši efektīva.
Akmeņi var būt sava veida saziņas līdzeklis
Šimpanžu komunikācijā jau sen zināma uzvedība, kad dzīvnieki ar rokām un kājām sit pa koku saknēm un stumbriem, vienlaikus izmantojot skaļus saucienus.
Jaunākie pētījumi, kas publicēti 2025. gadā, šo ainu padarījuši vēl interesantāku. Pētnieki salīdzināja akmeņu mešanu ar tradicionālo sišanu pa kokiem un secināja, ka abas uzvedības formas bieži parādās līdzīgos, ļoti emocionālos komunikācijas brīžos. Tas liecina, ka akmens varētu darboties kā sava veida “bungas kociņš”, kas palīdz radīt spēcīgu skaņas signālu, ko var dzirdēt no liela attāluma.
Tomēr zinātnieki uzsver — precīza šīs uzvedības funkcija joprojām nav pilnībā noskaidrota.
Kāpēc tieši akmens?
Šis ir viens no interesantākajiem jautājumiem.
Šimpanzes var vienkārši sist pa koku ar rokām vai kājām, kā tās dara citos gadījumos. Akmens ļauj radīt cita veida triecienu un skaņu, turklāt šimpanze var izvēlēties konkrēta svara un izmēra akmeni.
Pētnieki arī novērojuši, ka akmeņu mešana un sišana pa kokiem dažkārt notiek atsevišķi, bet citkārt tiek apvienota. Tas varētu nozīmēt, ka akmens rada ne tikai skaļāku skaņu, bet arī īpašu signālu ar savu nozīmi.
Un te sākas vēl pārsteidzošākā daļa
Šī uzvedība nav novērota visās šimpanžu populācijās.
Pētījumos tā konstatēta tikai dažās Rietumāfrikas šimpanžu kopienās, lai gan citviet šimpanzes tiek pētītas jau gadu desmitiem. Tas liek zinātniekiem apsvērt iespēju, ka šāda uzvedība varētu būt saistīta arī ar vietējām tradīcijām un sociālo mācīšanos.
Tas nenozīmē, ka šimpanzēm būtu cilvēkiem līdzīgi rituāli. Drīzāk šis gadījums parāda, cik sarežģīta var būt dzīvnieku komunikācija — un cik daudz vēl mēs par to nezinām.
Varbūt šimpanzes vienkārši ir atradušas savas “bungas”
Pēc vairāk nekā desmit gadus ilgas novērošanas zinātniekiem ir arvien vairāk pierādījumu, ka šī dīvainā uzvedība ir saistīta ar skaņu un saziņu.
Taču joprojām nav pilnīgi skaidrs, ko tieši šimpanze ar akmens metienu “pasaka” citām šimpanzēm.
Iespējams, nākotnes pētījumi palīdzēs atbildēt uz šo jautājumu. Tikmēr viena lieta ir skaidra: dzīvnieku pasaulē pat šķietami bezjēdzīga rīcība reizēm var slēpt ļoti sarežģītu iemeslu.
Šimpanzes vairāk nekā desmit gadus met akmeņus pret vieniem un tiem pašiem kokiem. Zinātnieki beidzot mēģina saprast, kāpēc
