Veselīgs dzīvesveids nav tikai jautājums par to, kas atrodas uz šķīvja – nozīme ir arī tam, kā ēdam, cik daudz laika tam atvēlām un kā uztveram rūpes par savu veselību. Uztura speciāliste un RSU pasniedzēja Žaklīna Kupča, divus gadus dzīvojot un studējot Zviedrijā, novērojusi atšķirīgu attieksmi pret uzturu un ikdienas paradumiem. Kopā ar veselīga uztura kustību “Ēstprieks” viņa dalās ieteikumos, ko no zviedru dzīvesveida, kas palīdzējis viņiem ierindoties starp laimīgākajām nācijām pasaulē, varam aizgūt arī mēs, lai ikdienā vairotu savu labbūtību. Ko zviedri dara citādi? Uztura speciāliste par paradumiem, kurus vērts aizgūt
Dzīvojot Zviedrijā, Žaklīna novērojusi, ka rūpes par veselību tur veido vairāku ikdienas paradumu kopums, nevis koncentrēšanās tikai uz to, ko liekam uz šķīvja. “Zviedrijā ēšanas paradumi un izpratne par uzturu ir diezgan pašsaprotama jau no jauniešu gadiem līdz pat vecumdienām. Tur tas viss ļoti iet kopā ar kopējo dzīvesveidu, jo nevajag izolēt tikai uzturu – ja nebūs pārējo lietu, tas viss nestrādās,” skaidro Žaklīna.
Pusdienas – laiks ne tikai maltītei, bet arī atpūtai
Atšķirības vērojamas arī ikdienas ēšanas kultūrā. Žaklīna stāsta, ka Zviedrijā pusdienām tiek atvēlēts atsevišķs laiks, ko cilvēki pavada kopā ar kolēģiem, draugiem vai ģimeni, sarunājoties un uz brīdi novēršoties no darba un ikdienas steigas. Šāds paradums sasaucas arī ar Veselības ministrijas veselīga uztura ieteikumiem1 – tajos mudināts maltītes plānot un pēc iespējas biežāk baudīt kopā ar ģimeni, draugiem vai citiem tuviem cilvēkiem.
Zviedrijā vienkāršība ir būtiska ikdienas ēšanas paradumu daļa. Uztura speciāliste norāda, ka cilvēki daudz gatavo mājās un pusdienas ņem līdzi, tāpēc arī šāds paradums dabiski iekļaujas ikdienas ēšanas kultūrā. Atšķiras arī tas, kā tiek veidota pati maltīte. Piemēram, universitātes ēdnīcā centrālais bija salātu bārs, savukārt gaļa, zivis un graudaugi maltīti papildināja. Tāpat zviedri labprāt izvēlas vietējos produktus un izmanto to, kas konkrētajā gadalaikā ir pieejams. Šādi ikdienas piemēri parāda arī apkārtējās vides nozīmi – ja daudzveidīga izvēle ir ērti pieejama un kļuvusi par ierastu ikdienas daļu, par to nav katru reizi īpaši jāpiedomā.
“Pastāv aizspriedums, ka veselīgs ēdiens, īpaši skolās un slimnīcās, nav garšīgs, tāpēc ir svarīgi parādīt jauniešiem, ka to iespējams pagatavot gan vienkārši, gan garšīgi. Piemēram, iedvesmu par uzturu var smelties no Bērnu slimnīcas, Bērnu slimnīcas fonda un “Maxima Latvija” izveidotās veselīga uztura kustības “Ēstprieks”, kur atrodami gan noderīgi padomi par ikdienas maltītēm, gan receptes, ko var pagatavot kā jaunieši, tā arī pieaugušie,” stāsta Žaklīna.
Kustība, kas dabiski iekļaujas dienā
Veselīgs dzīvesveids nebeidzas līdz ar pēdējo kumosu. Vēl viena atšķirība, ko Žaklīna pamanījusi Zviedrijā, ir kustību dabiskā klātbūtne ikdienā. Cilvēki bieži pārvietojas ar velosipēdu, pēc darba vai mācībām dodas skriet vai izvēlas citas sev patīkamas fiziskās aktivitātes.
Būtiskākais ir, ka kustēšanās netiek uztverta tikai kā pienākums, bet gan kā ierasta dienas sastāvdaļa. Arī ikdienā ne vienmēr nepieciešams sākt ar intensīviem treniņiem. Fizisko aktivitāti iespējams palielināt ar pavisam vienkāršām izvēlēm, piemēram, biežāk doties ceļā kājām vai ar velosipēdu, izmantot kāpnes lifta vietā vai atrast sev tādu kustību veidu, kas sagādā prieku un ko iespējams saglabāt ilgtermiņā. Regulāras fiziskās aktivitātes sniedz ieguvumus arī ikdienas pašsajūtai – tās palīdz mazināt stresu, uzlabot miega kvalitāti, kā arī veicina koncentrēšanās spējas un skaidrāku domāšanu.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) ieteikumos par fiziskajām aktivitātēm2 norādīts, ka kustību par ilgtermiņa paradumu palīdz veidot pakāpeniska fizisko aktivitāšu intensitātes un biežuma palielināšana, ņemot vērā savu fizisko sagatavotību un veselības stāvokli. Palīdzēt var arī konkrēta un sasniedzama mērķa izvirzīšana, piemēram, pakāpeniski palielināt ikdienas pastaigas ilgumu, kā arī ģimenes vai draugu iesaistīšana, kas var palīdzēt saglabāt motivāciju būt aktīvam.
Mazāk noteikumu, vairāk miera un prieka
Salīdzinot pieredzi abās valstīs, Žaklīna atzīst, ka viena no lietām, ko viņa vēlētos redzēt biežāk arī Latvijā, ir mierīgāka attieksme pret uzturu un veselīgu dzīvesveidu. “Es vēlētos, lai latvietis mācās tādu mieru pret šīm lietām – uztvert tās ar lielāku prieku un pieiet vienkāršāk. Padomāt, kādas elementāras lietas varam sākt darīt jau šodien,” saka Žaklīna.
Tas nenozīmē vienā dienā pilnībā mainīt savu ēdienkarti vai sekot kārtējam īstermiņa izaicinājumam. Kā uzsver uztura speciāliste, uzturs ir ilgtermiņa process, tāpēc vērtīgāk ir pakāpeniski veidot paradumus, kurus iespējams saglabāt arī pēc mēneša vai gada. Arī produktus nav nepieciešams strikti dalīt “labajos” un “sliktajos” – burgers vai glāze sulas pati par sevi nenosaka kopējo uztura kvalitāti, kur daudz lielāka nozīme ir daudzveidībai un mērenībai.
No zviedru pieredzes nav jāpārņem katrs ieradums – vērtīgāka ir pati attieksme. Veselīgs dzīvesveids var kļūt par dabisku ikdienas daļu, kurā līdzās sabalansētam uzturam un kustībām ir vieta arī atpūtai un priekam par ēdienu.
Informāciju par veselīga uztura ieteikumiem, iedvesmojošām receptēm un citiem padomiem meklē Estprieks.lv. Savukārt Žaklīnas pieredzi un ieteikumus plašāk klausies Ghetto TV raidierakstā “Ghetto podkāsts”.
1 Veselības ministrija. Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem. Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/2854/download
2 Slimību profilakses un kontroles centrs. Fiziskās aktivitātes. Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/lv/fiziskas-aktivitates
