Karpmana drāmas trijstūris. Kā no upura, no ciešanu bezgalīgā apļa aiziet uz risinājumu modeli? Kad mēs neko dzīvē negribam mainīt? Kad mēs atļaujam sev iet dziļāk degradācijā? Kad citi ir vainīgi. Kurā lomā tu šobrīd esi — upuris, agresors vai glābējs?

Kad es esmu “upuris” vai arī es esmu “agresīvi” noskaņots par notiekošo. Tas var būt aizkaitinājums par otra kļūdu vai nepareizību, var tikt noklusēta šī sajūta, var būt arī klusā balsī vai sarkasmā, vai ar klusēšanu to paust — mēs nonākam situācijā, kad ciešam.

Vai arī, kad es metos nevis risināt, bet… glābt bez risinājumiem.

Būtiski — TAS IR NORMĀLI būt šādās sajūtās ik pa laikam.

Un IR VESELĪGI lēnītēm no šīm sajūtām, kas ir visiem, jā, visiem cilvēkiem, pāriet uz RISINĀJUMIEM.

Šeit daži piemēri par “upuri”, “agresoru” un “glābēju”, un pats svarīgākais — kas varbūt var palīdzēt no šiem stāvokļiem iziet.

Atkārtošos, ka mums ir jāmāk šādus daudzpunktīgus aprakstus savā prātā salikt kopā vienā vai maksimums divos punktos.

Tas ir kāds viens vai pāris teikumi, kas atgādina stresa situācijā, kā Tu gribēsi rīkoties.

Piemēram, ja nāk upura sajūta virsū, tad pateikt sev: “Tā, kāds mums te varētu būt risinājums? Un kā es varu vairāk parūpēties par savu pašsajūtu, jo nogurumā es skaistu pasauli neuzcelšu.”

Pamēģiniet veidot īsus, kodolīgus uzstādījumus, kas tieši Tev var palīdzēt.

Jo īsāk, jo efektīvāk.

Kad būsiet kādu vienu principu dzīvē apguvuši, tad varat to mainīt un lūkot ieviest nākamo.

Bet vienmēr, vienmēr šeit būs spēkā princips “mazāk ir vairāk” jeb “less is more”.

Izdomā vienu īsu tēzi, ko praktizēsi, kad piefiksē sevī kādu no šīm lietām.

Upura pazīmes

  1. Cilvēks pastāvīgi meklē apstiprinājumu un līdzjūtību no citiem.
  2. Cilvēks vaino citus savās problēmās un atsakās uzņemties atbildību.
  3. Cilvēks bieži ieņem bezpalīdzīga un bezspēcīga indivīda lomu.
  4. Cilvēks izrāda sevis žēlošanas modeli un mēdz sevi žēlot.
  5. Cilvēks bieži jūtas nesaprasts un pret citiem izturas slikti.
  6. Cilvēks ir pārāk jūtīgs un viegli aizvainojas par citu rīcību vai vārdiem.
  7. Cilvēkam ir bailes no konfrontācijas, un viņš izvairās nostāties par sevi.
  8. Cilvēks iesaistās pasīvi agresīvā uzvedībā, lai paustu savu neapmierinātību.
  9. Cilvēks ir pārmērīgi atkarīgs no citiem, lai saņemtu emocionālu atbalstu un palīdzību lēmumu pieņemšanā.
  10. Cilvēkam ir grūtības noteikt robežas, tāpēc viņš ļauj citiem tās pārkāpt.

Atteikšanās no upura uzvedības

  1. Cilvēks sāk atzīt savu lomu attiecību dinamikā un uzņemas atbildību par savu rīcību un izvēli.
  2. Cilvēks pārliecinošāk pauž savas vajadzības, robežas un uzskatus.
  3. Cilvēks attīsta labāku izpratni par savām emocijām, izraisītājiem un uzvedības modeļiem, ļaujot sev veikt pozitīvas izmaiņas.
  4. Cilvēks aktīvi meklē terapeita, konsultanta vai atbalsta grupas palīdzību, lai risinātu savas problēmas un iegūtu jaunas perspektīvas.
  5. Cilvēks koncentrējas uz risinājumu meklēšanu, nevis kavējas pie problēmām vai upura lomas.
  6. Cilvēks strādā, lai celtu savu pašcieņu un pārliecību, atgūstot savu personīgo spēku.

Agresora pazīmes

  1. Cilvēks attiecībās izrāda kontrolējošu un manipulatīvu uzvedību.
  2. Cilvēks bieži kritizē un noniecina savu partneri, tādējādi graujot viņa pašcieņu.
  3. Cilvēks izmanto fizisku vai verbālu agresiju, lai apliecinātu savu dominējošo stāvokli.
  4. Cilvēks izmanto emocionālu šantāžu vai draudus, lai manipulētu ar savu partneri.
  5. Cilvēkam trūkst empātijas, un viņš neņem vērā partnera jūtas un vajadzības.
  6. Cilvēks mēdz visās attiecību problēmās vainot savu partneri.
  7. Cilvēks viegli kļūst dusmīgs vai piedzīvo sprādzienbīstamus dusmu uzliesmojumus.
  8. Cilvēks izmanto vainas apziņu vai iebiedēšanas taktikas, lai panāktu savu.
  9. Cilvēks vēlas kontrolēt sava partnera darbības un izvēles.
  10. Cilvēks izrāda īpašnieciskumu un greizsirdību, ierobežojot partnera brīvību.

Atteikšanās no agresora uzvedības

  1. Cilvēks attīsta empātiju un parāda lielāku izpratni par citu cilvēku jūtām un vajadzībām.
  2. Cilvēks cenšas uzmanīgi un patiesi ieklausīties citu viedokļos, nekavējoties neizmantojot agresiju vai aizsardzību.
  3. Cilvēks mācās efektīvāk pārvaldīt savas dusmas, neapmierinātību un citas negatīvas emocijas, meklējot veselīgākus veidus, kā sevi izpaust.
  4. Cilvēks izmanto mierīgākas un konstruktīvākas komunikācijas stratēģijas, piemēram, “es” paziņojumus, lai izteiktu savas jūtas un vajadzības, neuzbrūkot vai nenoniecinot citus.
  5. Cilvēks iesaistās terapijā vai personīgās attīstības praksē, lai izpētītu savas agresīvās uzvedības pamatcēloņus un apgūtu veselīgākus pārvarēšanas mehānismus.

Glābēja pazīmes

  1. Cilvēks uzņemas aprūpētāja lomu un vienmēr cenšas atrisināt partnera problēmas.
  2. Cilvēks bieži upurē savas vajadzības un vēlmes sava partnera labā.
  3. Cilvēkam ir spēcīga vajadzība tikt uzskatītam par attiecību varoni vai glābēju.
  4. Cilvēks uzņemas atbildību par partnera emocijām un labsajūtu.
  5. Cilvēks mēģina kontrolēt sava partnera dzīvi, aizsedzoties ar “palīdzību” vai “aizsardzību”.
  6. Cilvēks pārmērīgi iesaistās partnera lēmumu pieņemšanas procesā.
  7. Cilvēkam ir grūtības atpazīt un ievērot partnera autonomiju.
  8. Cilvēks izrāda vajadzību būt vajadzīgam un dažreiz tādējādi veicina partnera atkarību.
  9. Cilvēks kļūst aizvainots vai neapmierināts, kad netiek atzīti viņa centieni glābt savu partneri.
  10. Cilvēkam ir grūtības noteikt robežas, un viņš izjūt vainas sajūtu, nosakot prioritāti savai labklājībai.

Atteikšanās no glābēja uzvedības

  1. Cilvēks mācās cienīt citu cilvēku autonomiju un robežas, ļaujot viņiem pašiem izdarīt izvēles un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
  2. Cilvēks atbalsta citus, lai viņi paši atrastu savus risinājumus un stiprās puses, nevis pastāvīgi viņus glābj vai novērš viņu problēmas.
  3. Cilvēks attīsta veselīgāku atslāņošanās sajūtu un saprot, ka viņš nevar glābt vai kontrolēt citu cilvēku dzīvi.
  4. Cilvēks veicina citu cilvēku pašpaļāvību un personīgo izaugsmi, palīdzot viņiem attīstīt savas prasmes un izturību.
  5. Cilvēks par prioritāti izvirza savu labklājību un personīgo izaugsmi, saprotot, ka pirms palīdzības sniegšanas citiem ir svarīgi parūpēties par sevi.

Ja jūti, ka gribi par šīm tēmām parunāt un paskatīties uz sevi vēl dziļāk, aicinu uz semināru 10. oktobrī par jēgpilnību.

Ja vēlies piedalīties, atceries izmantot kodu SEPTEMBRIS

Savukārt, ja jūti, ka vēlies šajā darbā iet vēl dziļāk un veltīt laiku sev, savām attiecībām un saviem iekšējiem modeļiem, aicinu pieteikties sarunai par retrītu.

Varbūt tieši šis ir īstais brīdis paskatīties — kas manā dzīvē šobrīd ir pa īstam svarīgs un ko es vēlos mainīt?

Pieteikšanās uz sarunu par retrītu

Pieteikšanās klātienes semināram

Kurā lomā tu šobrīd esi — upuris, agresors vai glābējs?

Seko mums arī soctīklos: FacebookInstagram,  X , Threads

Iepriekšējais rakstsVai greizsirdība patiešām nozīmē, ka cilvēkam rūp?
Nākamais rakstsOktobrī pagātne var pieklauvēt pie durvīm: 4 zodiaka zīmes tam nebūs gatavas