Vēsture ir pilna ar stāstiem, kuros fakti beidzas, bet jautājumi tikai sākas. Pazudušas civilizācijas, neizskaidrojamas pazušanas, noslēpumaini artefakti un notikumi, ap kuriem gadu desmitiem veidojušās dažādas teorijas — lūk, daži no vēstures noslēpumiem, kas joprojām raisa diskusijas un liek uzdot jautājumu: kas īsti notika? 10 vēstures noslēpumi, uz kuriem joprojām nav pārliecinošas atbildes
Ne visi vēstures noslēpumi ir saistīti ar kaut ko pārdabisku. Dažkārt problēma ir daudz vienkāršāka — nav saglabājies pietiekami daudz informācijas, lai droši rekonstruētu notikumus.
Tomēr tieši šādas nepilnības vēsturē ir radījušas augsni leģendām, spekulācijām un sazvērestības teorijām. Daļa no tām laika gaitā ir atmestas, citas joprojām tiek apspriestas, bet dažiem jautājumiem pētnieki vienkārši vēl nav atraduši pārliecinošu atbildi.
1. Kas notika ar Roanokas koloniju?
1587. gadā angļu kolonisti izveidoja apmetni Roanokas salā tagadējās Ziemeļkarolīnas teritorijā. Kad pēc vairākiem gadiem kolonijas vadītājs atgriezās, viņš atrada apmetni pamestu.
No vairāk nekā 100 cilvēkiem nebija ne miņas.
Vienīgā slavenā norāde bija vārds “CROATOAN”, kas bija iegrebts kokā. Taču nav skaidri zināms, kas notika ar kolonistiem.
Pastāv vairākas teorijas — viņi varēja pievienoties vietējām kopienām, pārcelties uz citu vietu vai kļūt par upuriem dažādiem konfliktiem un slimībām. Līdz galam pierādīta versija joprojām nav atrasta.
2. Kas patiesībā notika ar Maiju civilizācijas lielajām pilsētām?
Maiju civilizācija radīja iespaidīgas pilsētas, attīstīja rakstību, matemātiku un astronomiju. Taču mūsu ēras pirmās tūkstošgades beigās vairākas lielas pilsētas tagadējās Meksikas, Gvatemalas un Belizas teritorijās piedzīvoja būtisku iedzīvotāju skaita samazināšanos.
Ilgu laiku tas tika dēvēts vienkārši par “maiju sabrukumu”.
Mūsdienu pētījumi norāda uz vairākiem iespējamiem faktoriem — ilgstošu sausumu, karadarbību, politisko nestabilitāti, pārtikas problēmām un citiem sociāliem procesiem.
Tāpēc šeit drīzāk nav viena noslēpumaina iemesla, bet sarežģīts jautājums par to, kā vienlaikus varēja sabrukt tik plaša politiskā sistēma.
3. Kur atrodas pazudusī Atlantīda?
Atlantīda, iespējams, ir viena no slavenākajām “pazudušajām civilizācijām” pasaulē.
Stāsts par Atlantīdu pirmo reizi parādās sengrieķu filozofa Platona darbos. Viņš aprakstīja spēcīgu salu civilizāciju, kas pēc konflikta ar Atēnām tika iznīcināta.
Gadsimtiem ilgi cilvēki ir mēģinājuši atrast tās atrašanās vietu — Atlantijas okeānā, Vidusjūrā un citviet.
Taču nav atrasti pārliecinoši arheoloģiski pierādījumi, ka Platona aprakstītā Atlantīda būtu bijusi reāla civilizācija. Tāpēc šis stāsts joprojām atrodas uz robežas starp seno literatūru, filozofiju un leģendu.
4. Kas uzbūvēja Stounhendžu un kāpēc?
Stounhendža Anglijā ir viens no pasaulē atpazīstamākajiem aizvēsturiskajiem pieminekļiem.
Mēs zinām, ka tā tika veidota vairāku gadsimtu laikā un ka tās izveidē tika izmantoti milzīgi akmeņi, kuriem vajadzēja būt nogādātiem ievērojamā attālumā.
Taču jautājums par precīzu pieminekļa nozīmi joprojām nav pilnībā atrisināts.
Arheologi to saista ar reliģiskiem rituāliem, apbedījumiem un astronomiskiem novērojumiem, taču nav iespējams ar pilnīgu pārliecību pateikt, ko Stounhendža nozīmēja cilvēkiem, kuri to uzbūvēja.
5. Kas notika ar pazudušo Dzintara istabu?
Dzintara istaba bija grezna telpa, kas 18. gadsimtā tika izveidota Krievijas impērijai un vēlāk atradās Katrīnas pilī.
Otrā pasaules kara laikā vācu karaspēks to demontēja un aizveda uz Kēnigsbergu, tagadējo Kaļiņingradu.
Pēc kara tās pēdas pazuda.
Pastāv dažādas teorijas par to, kur istabas oriģinālās detaļas varētu būt nonākušas. Daži uzskata, ka tās gājušas bojā kara beigās, citi ir meklējuši tās nogrimušos kuģos, pazemes bunkuros vai citās slēptuvēs.
Tikmēr pati Dzintara istaba mūsdienās ir rekonstruēta.
6. Kas nogalināja Tutankhamona nāvi ieskaujošā noslēpuma dēļ?
Ēģiptes faraona Tutankhamona kapenes tika atrastas gandrīz neskartas, un atradums kļuva par vienu no slavenākajiem arheoloģijas vēsturē.
Taču noslēpumaina ir ne tikai kapa bagātība, bet arī paša faraona nāve.
Tutankhamons nomira ļoti jauns, un gadu gaitā pētnieki ir izvirzījuši vairākas versijas par viņa nāves iemesliem. Tikuši apspriesti ievainojumi, slimības un citi veselības faktori.
Savukārt slavenais stāsts par “faraona lāstu”, kas it kā skāris kapenes atklājējus, lielā mērā ir vēlāk radīts mīts, nevis pierādīts vēsturisks fenomens.
7. Kas īsti bija Voynich manuskripta autors?
Voynich manuskripts ir viens no noslēpumainākajiem dokumentiem pasaulē.
Tas ir viduslaiku rokraksts, kas piepildīts ar nezināmiem simboliem, ilustrācijām un zīmējumiem, tostarp augiem, astronomiskām diagrammām un citām savdabīgām ainām.
Līdz šim nav pārliecinoši noskaidrots, kas to uzrakstīja un kāda ir teksta nozīme.
Ir bijuši daudzi mēģinājumi manuskriptu atšifrēt, taču tā valoda vai kods joprojām nav vispārpieņemti izskaidrots.
Tieši tāpēc Voynich manuskripts turpina fascinēt gan vēsturniekus, gan šifrēšanas pētniekus.
8. Kas notika ar D. B. Kūperu?
1971. gadā kāds vīrietis, kurš uzrādīja vārdu Dens Kūpers, nolaupīja lidmašīnu ASV, pieprasot izpirkuma naudu.
Pēc naudas saņemšanas viņš ar izpletni izlēca no lidmašīnas un pazuda.
Neskatoties uz plašu izmeklēšanu, viņa identitāte nekad netika oficiāli noskaidrota, un arī viņa turpmākais liktenis palika nezināms.
Gadu desmitiem parādījušies cilvēki, kuri apgalvojuši, ka zina Kūpera identitāti, taču neviena versija nav galīgi pierādīta.
9. Kas notika ar Londonas Tauerā pazudušajiem prinčiem?
1483. gadā divi jauni prinči — Edvards V un Ričards no Šrūsberijas — tika ievietoti Londonas Tauerā.
Pēc kāda laika viņi vairs nebija redzami, un viņu liktenis kļuva par vienu no slavenākajiem neatrisinātajiem jautājumiem Anglijas vēsturē.
Viena no pazīstamākajām versijām vēsta, ka viņi tika nogalināti politiskas cīņas laikā, taču precīzi pierādījumi par viņu likteni nav saglabājušies.
Šis stāsts gadsimtiem ilgi ir bijis gan vēsturnieku, gan rakstnieku un filmu veidotāju uzmanības centrā.
10. Vai tiešām pastāvēja “slepenās zināšanas”, kas tika pazaudētas?
Vēstures gaitā ir pazuduši neskaitāmi teksti, tehnoloģiju apraksti un zināšanas.
Viens no slavenākajiem piemēriem ir Aleksandrijas bibliotēka, kuras liktenis gadsimtiem ilgi apvīts ar leģendām. Populārajā kultūrā bieži tiek stāstīts, ka vienā milzīgā ugunsgrēkā tika iznīcināta visa senās pasaules zināšanu krātuve.
Taču vēsturnieki norāda, ka bibliotēkas kolekcija, visticamāk, nepazuda vienā konkrētā katastrofā. Tās pagrimums, iespējams, bija ilgstošs process.
Tas tomēr atgādina par vienu no lielākajiem vēstures noslēpumiem — cik daudz zināšanu par pagātni mēs nekad vairs nevarēsim atgūt?
Ne katrs noslēpums slēpj sazvērestību
Vēstures noslēpumi ir aizraujoši tieši tāpēc, ka tie atstāj vietu jautājumiem. Taču ir svarīgi nošķirt to, ko mēs zinām, no tā, ko tikai pieņemam vai iztēlojamies.
Sazvērestības teorijas bieži rodas tur, kur trūkst informācijas. Tās var piedāvāt vienkāršu un aizraujošu izskaidrojumu sarežģītiem notikumiem, taču tas vēl nenozīmē, ka šis izskaidrojums ir patiess.
Un varbūt tieši tas ir interesantākais vēsturē — dažkārt atbilde nav paslēpta slepenā dokumentā vai nezināmā pazemes pilsētā. Dažkārt tās vienkārši nav.
Jo vairāk mēs uzzinām par pagātni, jo skaidrāk redzam, cik daudz jautājumu joprojām paliek bez atbildes.
10 vēstures noslēpumi, uz kuriem joprojām nav pārliecinošas atbildes
