Cukura diabēts Latvijā ir viena no būtiskākajām hroniskajām neinfekcijas slimībām un arvien nozīmīgāka sabiedrības veselības problēma. Saslimstības pieaugums ir saistīts gan ar iedzīvotāju novecošanos, gan ar dzīvesveida izmaiņām, aptaukošanās izplatību un mazkustīgumu. Vairāk par diabēta riska faktoriem, terapijas iespējām un līdzestības nozīmi stāsta digitālās klīnikas Medon endokrinoloģe Diāna Pokšāne un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Cukura diabēts var attīstīties nemanāmi – kam pievērst uzmanību?
Lielākā daļa jeb aptuveni 90–95 % no visiem cukura diabēta pacientiem slimo ar 2. tipa cukura diabētu, turklāt daļa cilvēku par savu saslimšanu vēl nezina, stāsta endokrinoloģe Diāna Pokšāne. Jāuzsver, ka 2. tipa cukura diabēts vairs nav uzskatāms tikai par vecāka gadagājuma cilvēku slimību – to arvien biežāk diagnosticē arī cilvēkiem līdz 40 gadu vecumam. Viens no būtiskākajiem iemesliem ir liekā svara un aptaukošanās izplatība jaunākās vecuma grupās.
Īpaša uzmanība jāpievērš arī prediabētam – stāvoklim, kad glikozes līmenis asinīs jau ir paaugstināts, bet vēl nesasniedz diabēta diagnostiskos kritērijus. Šajā posmā dzīvesveida izmaiņas var būt īpaši efektīvas, lai aizkavētu vai novērstu 2. tipa cukura diabēta attīstību, uzsver ārste.
Galvenie riska faktori un savlaicīga diagnostika
Kā skaidro endokrinoloģe Diāna Pokšāne, 2. tipa cukura diabēta attīstību ietekmē gan iedzimtība, gan dzīvesveids un vielmaiņas traucējumi. Būtiskākie riska faktori ir liekais svars un aptaukošanās, īpaši tauku uzkrāšanās vēdera apvidū, mazkustīgums, iedzimtība, neveselīgi uztura paradumi, paaugstināts asinsspiediens, dislipidēmija un cukura diabēts tuvāko radinieku vidū. Paaugstināts risks ir arī sievietēm, kurām grūtniecības laikā bijis gestācijas diabēts, kā arī cilvēkiem ar noteiktām blakusslimībām. Vienlaikus normāls ķermeņa svars neizslēdz diabēta risku, jo nozīme ir arī ģenētiskajiem un citiem vielmaiņas faktoriem.
Viena no 2. tipa cukura diabēta diagnostikas būtiskākajām problēmām ir tā, ka slimība ilgstoši var noritēt bez izteiktiem simptomiem. Cilvēks var justies pilnīgi vesels, lai gan glikozes līmenis asinīs jau vairākus gadus ir paaugstināts, stāsta endokrinoloģe Diāna Pokšāne. Ja simptomi parādās, biežākās pazīmes ir pastiprinātas slāpes un sausa mute, biežāka urinēšana (īpaši naktīs), nogurums, nespēks un miegainība, neskaidra redze vai redzes svārstības, neizskaidrojams svara zudums, lēnāka brūču dzīšana, atkārtotas urīnceļu vai ādas infekcijas, kā arī sēnīšu infekcijas, tirpšana, dedzināšana vai jušanas traucējumi pēdās. Taču svarīgi saprast, ka šie simptomi nav specifiski tikai cukura diabētam, tomēr to parādīšanās ir iemesls pārbaudīt glikozes līmeni asinīs.
Diabēta diagnostikā izmanto glikozes līmeņa noteikšanu tukšā dūšā, glikētā hemoglobīna (HbA1c) analīzi un nepieciešamības gadījumā glikozes tolerances testu. Cilvēkiem ar paaugstinātu saslimšanas risku pārbaudes ieteicams veikt arī tad, ja nav nekādu sūdzību. Endokrinoloģe norāda, ka skrīningu ieteicams sākt no 35 gadu vecuma, bet riska faktoru gadījumā – agrāk.
Terapijas iespējas
Mūsdienās 2. tipa cukura diabēta ārstēšana ir kļuvusi daudz individualizētāka, uzsver endokrinoloģe Diāna Pokšāne. Terapijas mērķis vairs nav tikai samazināt glikozes līmeni asinīs, bet gan maksimāli samazināt kardiovaskulāro, nieru un citu diabēta komplikāciju risku, vienlaikus saglabājot labu dzīves kvalitāti. Ārstēšana ietver vairākus virzienus, tai skaitā dzīvesveida korekcijas, kas ir neatņemama ārstēšanas sastāvdaļa neatkarīgi no tā, vai pacientam tiek nozīmēta arī medikamentoza terapija. Savukārt medikamentozajā terapijā mūsdienās pieejamas vairākas medikamentu grupas, kas ļauj nodrošināt individuālāku pieeju katram pacientam. Jāuzsver, ka mūsdienās medikamenta izvēli nenosaka tikai glikētā hemoglobīna (HbA1c) līmenis, bet to pielāgo pacienta kardiovaskulārajam un nieru riskam, ķermeņa masai, hipoglikēmijas riskam, blakusslimībām, finansiālajām iespējām un vēlmēm.
Vēl viena būtiska terapijas sastāvdaļa ir mūsdienīgas glikēmijas kontroles tehnoloģijas – arvien plašāk tiek izmantota nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēma (CGM), kas ļauj sekot glikozes līmeņa izmaiņām visas diennakts laikā, identificēt hipoglikēmijas un hiperglikēmijas epizodes un novērtēt laiku mērķa diapazonā.
Tāpat ir būtiski regulāri kontrolēt veselības rādītājus, tostarp HbA1c līmeni, asinsspiedienu, lipīdu profilu, kreatinīnu un eGFR, urīna albumīna / kreatinīna attiecību (UACR), veikt acu dibena izmeklēšanu, pēdu un perifērās jušanas pārbaudi, noteikt ķermeņa masu un ĶMI. Īpaši svarīgi ir atcerēties par diabētiskās nefropātijas, retinopātijas un neiropātijas savlaicīgu diagnostiku, jo pacients var nejust nekādas sūdzības, lai gan komplikācijas jau var būt sākušas attīstīties.
Arī klīniskā farmaceite Ilze Priedniece uzsver visaptverošas pieejas nozīmi – ir būtiski regulāri un savlaicīgi apmeklēt gan endokrinologu, gan acu ārstu, podologu, zobārstu, higiēnistu un citus speciālistus. Diabēta pacientiem ir aktuālas pastiprinātas ikdienas rūpes par ādas un pēdu veselību, pēdu pašpārbaude. Te noderīgi būs atbilstoši ādas un pēdu mazgāšanas un kopšanas līdzekļi ar kopjošām, mitrinošām sastāvdaļām. Savukārt rūpēm par mutes dobuma un zobu veselību ieteicamas īpaši mīkstas zobu sukas, zobu pastas ar fluora saturu un tādas, kas piemērotas sausai, jutīgai mutes gļotādai vai smaganu iekaisuma gadījumā.
Līdzestības nozīme un biežākās kļūdas
Pacientu līdzestība ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka cukura diabēta ārstēšanas ilgtermiņa rezultātus, uzsver endokrinoloģe Diāna Pokšāne. Pat ja cilvēks jūtas labi, paaugstināts glikozes līmenis ilgstošā laika periodā pakāpeniski bojā asinsvadus un nervu sistēmu. Šīs izmaiņas var attīstīties nemanāmi, līdz parādās jau nopietnas komplikācijas – miokarda infarkts, insults, nieru funkcijas pasliktināšanās, redzes zudums vai diabētiskās pēdas problēmas. Tāpēc pacientam ir svarīgi saprast, ka ārstēšanas mērķis nav tikai novērst simptomus, bet arī pasargāt sevi no nākotnes komplikācijām.
Biežākās kļūdas, ko novēro pacientu vidū un kas kavē terapiju, ir medikamentu lietošanas patvaļīga pārtraukšana, tiklīdz glikozes līmenis uzlabojas, kā arī neregulāra medikamentu lietošana vai izlaistas devas, nepietiekama glikēmijas kontrole un ārsta neapmeklēšana. Arī pārmērīga paļaušanās uz pašsajūtu, nevis objektīviem laboratoriskajiem rādītājiem. Tāpat kļūdaina ir pārliecība, ka, lietojot medikamentus, vairs nav nepieciešams mainīt dzīvesveidu.
Kā veicināt līdzestību?
Veicināt ilgtermiņa līdzestību palīdz pacienta izglītošana, individuāls ārstēšanas plāns, sasniedzami mērķi un regulāra sadarbība ar veselības aprūpes speciālistiem, saka endokrinoloģe Diāna Pokšāne. Nozīme ir arī ģimenes iesaistei, piemēram, uztura un fizisko aktivitāšu paradumu maiņā. Tāpat noderīgi var būt arī digitālie atgādinājumi par medikamentu lietošanu, glikozes monitorēšanas lietotnes u.c.
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece uzsver informētības nozīmi – ir svarīgi zināt, kādam nolūkam ir nozīmēti medikamenti. Tādēļ farmaceite aicina pacientus uzdot jautājumus ārstam vai vērsties pēc padoma pie farmaceita, piemēram, lai noskaidrotu par pareizu medikamentu lietošanu un ieguvumiem veselībai, vai medikamenti lietojami no rīta vai vakarā, par blakusparādībām un par iespējamo zāļu mijiedarbību, sākot lietot jaunus medikamentus vai uztura bagātinātājus. Ar farmaceitu var pārrunāt arī jautājumus par veselīgu dzīvesveidu.
Ar farmaceitu diabēta pacientiem sanāk bieža saskarsme, jo saslimšanas gadījumā nepieciešams regulāri lietot ārsta nozīmētos medikamentus un nākt uz aptieku pēc zālēm. Farmaceite Ilze Priedniece uzsver konsultācijas un sarunas nozīmi starp pacientu un farmaceitu. Aptiekā pieejamo produktu klāsts diabēta pacientiem mūsdienās ir plašs – dažādi glikometri, tiem piemērotas teststrēmeles glikozes noteikšanai, lancetes, arī nepārtraukta glikozes līmeņa uzraudzības sistēmas. Atbildes par piemērotāko izvēli un pareizu lietošanu palīdzēs precizēt farmaceits uz vietas aptiekā.
Noslēgumā endokrinoloģe Diāna Pokšāne uzsver: cukura diabēta ārstēšana ir ilgtermiņa komandas darbs starp pacientu un veselības aprūpes speciālistiem. Mērķis nav tikai panākt labu HbA1c rādītāju šodien, bet nodrošināt pacientam pēc iespējas ilgāku, kvalitatīvāku un no komplikācijām brīvāku dzīvi.
BENU Aptiekas ir daļa no Eiropas mēroga aptieku tīkla, kas apvieno aptuveni 700 aptieku Čehijā, Šveicē, Nīderlandē, Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, Igaunijā un Lietuvā. BENU Aptieku tīkls ir viens no vadošajiem zāļu mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, kas apvieno 76 aptiekas visos lielākajos valsts reģionos. BENU Aptiekās Latvijā strādā vairāk nekā 400 darbinieku.
