Domā tas, kam ir ar ko domāt! Nokāp no koka! Nemāci dzīvot, iedod līdzekļus! Sarkasms un zobgalības dzīvei piešķiļ savu tiesu uguns, taču, kā zināms, – ar uguni nespēlējas. Regulāri un lielās dozās pielietotas, dažas lietas spēj sašūpot katru attiecību laivu. Starp tām ir četras lielākās slepkavnieces.
Kā tas nākas, ka attiecībās visi pieredzam līdzīgas situācijas? Izrādās, ārēji radniecīgām situācijām ir arī kopējs pamats, tādēļ simptomi, līdzīgi kā slimības gadījumā, ir nelaimes priekšvēstneši, kurus neņemt vērā būtu tas pats, kas rīkot kāzas uz grimstoša kuģa.
Teorētiski viss ir gaužām vienkārši – nedari otram to, ko pats negribi pretī saņemt. Zelta ētikas likums, protams, spēkā ir arī attiecībās. Diemžēl ar to vien nepietiek. Ir četras vienkāršas un ierastas lietas, kuras mēs bieži piekopjam, pat nenojaušot, ka tie ir attiecību izjukšanas priekšvēstneši.
Pārmetumi
Kuram gan negribas laiku pa laikam izraudāties uz otra pleca? Pažēloties par nogurumu un pārlieku lielo ikdienas darbu nastu, kuru taču varētu taisnīgāk sadalīt? Tur nav nekā slikta. Taču, kad tiek aizskarts cilvēks, nevis kritiski novērtēta viņa rīcība, viss mainās. Nav nekā ļauna, ja atgādinām, ka vajadzēja iznest atkritumu spaini vai pārvilkt apavus. Skaidra lieta, ka vajadzēja! Bet, kad atskan: „Muļķis! Sliņķe! Čamma! Tizlenis!”, mēs pamatīgi rokam bedri, kurā apglabāt attiecības.
Nicinājums
To var dažādi izrādīt – ar nievājošu attieksmi, sarkastisku humoriņu, ņirdzīgām piezīmēm un zobgalībām katrā izdevīgā brīdī. Lai kāda forma arī netiktu izkopta, tā signalizē par vienu – nepatiku, pat riebumu. Tas ir ļaunākais no attiecību bendēm. Ja ir tik saindēts emocionālais fons, ir gandrīz neiespējami pārrunu ceļā mēģināt risināt problēmu. Kurš gan būs gatavs atvērtai sarunai, ja skaidri jutīs, kā otrā izraisa tikai riebumu?
Aizsardzība
„Ja tu biežāk būtu mājās, mēs nebūtu tā atsvešinājušies. Pa kuru laiku lai es puikam atprasu reizrēķinu, ja tu pat traukus nevari nomazgāt!” Ieņemot aizsardzības pozīciju, mēs automātiski arī norādām, kas ir situācijas vaininieks: „Problēma nav manī. Tevī ir visu nelaimju sakne!” Mēs varam no rīta līdz vakaram censties sevi mazgāt baltu, bet aizsardzība konfliktu tikai padziļina, tādēļ ir tik nāvējoši bīstama.
Mūri
Attēls ir, skaņas nav! Jo vairāk otrs tavās acīs nogrēkojies, jo lielāku porciju ignorances viņš saņem. Līdz smieklīgumam, gluži kā anekdotē. Dažreiz tas darbojas. Piekopta regulāri, tāda taktika noved pie vēlamajam tieši pretējā. Ceļot mūrus un uzliekot dažādas maskas, mēs otru cilvēku ignorējam. Mūkam ne tikai no konflikta, bet beigu beigās arī emocionāli atvadāmies no attiecībām.
Savstarpējās attiecības neiznīcina uzskatu dažādība, bet gan cilvēku attieksme pret tām, veids, kā viņi ar to ikdienā tiek galā. Ja kāds otra citādību gadu gadiem nevar pieņemt un stūrgalvīgi mēģina ko labot, pāris katru mīļu brīdi strīdēsies par vienām un tām pašām lietām. Mēs esam radīti dažādi, ar atšķirīgām rakstura iezīmēm, vērtību izpratni un ieradumiem, ko nav iespējams mainīt. Atliek tikai otru pieņemt tādu, kāds viņš ir. Ja arī viena otra mīļotā cilvēka īpašība šķiet rakstura vājība un nagi tā vien niez uz to norādīt cerībā, ka labi domātās pamācības nesīs augļus, der atcerēties – līdzīgi kā reimatisma vai migrēnas gadījumā, lai arī tas nav nekas jauks, ar to var sadzīvot, izvairoties no situācijām, kas to var tikai pasliktināt.
