Vecāsmātes pūra lādē ielūkojāmies pēc padomiem, kā apturēt galvassāpes. Lūk, ko atradām!
Galvassāpēm var būt dažādi cēloņi, tāpēc arī zāles dažādas. Visbiežāk tās stāv sakarā ar gremošanas orgānu darbību un nerviem. Tām par cēloni var būt arī karsonis vai saaukstēšanās; arī reimatisms un pārpūlēšanās. Pret nervozām galvassāpēm līdz:
- Etiķa un medus uzklājumi.
- Saldināta citrona sula, vairākkārt dienā iebaudīta.
Tomēr vislabākās zāles ir klusums un miers. Spiediens pierē liecina par samaitātu vēderu. Šai gadījumā līdz:
- Badošanās un viegla augļu diēta.
- Caurejas zāles un kustēšanās svaigā gaisā.
Pret galvassāpēm, kas ceļas no drudža, der:
- Citrona ripiņa, kas uzklāta uz deniņiem, un
- Kumelīšu tēja.
Dažādu cēloņu galvassāpēm vēl līdz:
- Ja deniņus ierīvē ar rutku sulu.
- Zaļas kartupeļu ripiņas uz pieres un deniņiem.
- Spirta ierīves.
- Sinepju plāksteri uz pakauša un kāju ikriem.
- 10 pilienu lavandas eļļas uz vienu cukura gabaliņu.
- Slapji kāju tinumi.
- Karsti, sausi uzklāji uz pakauša.
- Oša pumpuru tēja.
- Pelašķu novārījums.
- Dzeltenā āboliņa (Melilotus off.) sautes.
- Sadedzināta anīsa dūmi.
- Asinszāles stublāju, lapu, ziedu un sēklu tēja.
- Bazilika pulveris iešņaukšanai.
- Baldriāna tēja.
- Deviņvīruspēka tinktūra.
- Fenheļa eļļa uz cukura.
- Ķimeņu eļļas ierīves.
- Kliņģerīšu tinktūra.
- Kumelīšu uzklāji.
- Lavandas ziedu tēja; tāpat augu spilventiņi uzklājiem.
- Liepas ziedu ekstrakts ierīvēm.
- Saberzti mārrutki ar maizi un kvasu; tāpat mārrutku plāksteri uz kāju ikriem.
- Majorāna sula iešņaukšanai degunā.
- Vijolīšu tēja ar medu.
- Bišumētras tēja.
- Ozola mizas novārījums.
- Plūškoka ziedu tēja.
- Sīpola sula vai nostādinājums spirtā.
- Vērmeļu novārījumā saslapināts uzklājs.
- Cigoriņu lapu sula ar etiķi un rožeļļu.
Dažreiz līdz arī roku un sejas aplējumi ar siltu ūdeni un slapji kāju aptinumi, kas novelk asinis no galvas.
__________
Avots: A. Melnalksnis. Zelta mājas grāmata.
