Pasaule mainās: notiek globālā sasilšana, kā rezultātā kūst ledāji; rodas acīm redzamas pārmaiņas ik uz soļa. Jau mūsu bērni, mazbērni dzīvos krietni citādā pasaulē, kā to darām mēs. Un viņu bērniem pasaules atšķirību būs aizvien vairāk.
Visa tā rezultātā ir vietas, ko vari ietvert savā ceļojumu sarakstā un apmeklēt tuvāko gadu laikā, pirms tās izzudušas vai neatgriezeniski mainījušās. Dažas no šīm vietām ir kultūras pieminekļi, citas ir izcils dabas radīts skaistums, taču tām visām ir kas kopīgs – tās ar laiku draud izzust. Tāpēc, ja vien ir vēlme un iespējas – plāno savu ceļojumu turp, kamēr vēl vari!
Malaizijas piekraste
Malaizija tiek bieži iekļauta dažādos tūrisma piedāvājumos, jo tā ir silta un saulaina klimata zeme ar kilometriem garām skaistām pludmalēm, taču šobrīd ne vien tas ir iemesls, lai turp dotos… Iemesls ir arī tas, ka drīz šīs burvīgās pludmales var izzust pavisam. Jau 2010. gadā tika ziņots, ka aptuveni 1300 metrus no Malaizijas piekrastes ir sācies straujš erozijas process, kas noārdījis jau aptuveni 29% piekrastes. Turklāt, pasaules ledāji kūst aizvien straujāk, kas ir vēl viens iemesls, ka drīzumā šis skaistums var izzust uz neatgriešanos.
Jandzi upe Ķīnā
Tā ir ne tikai trešā garākā upe pasaulē, bet arī viena no visvairāk apdraudētajām vietām. Īpaši pēdējo 50 gadu laikā ne vien pati upe, bet arī flora un fauna ap to, varētu teikt, karājas mata galā. Aktīvā mežu izciršana un agresīvā lauksaimniecība ir galvenie tā iemesli. Lauksaimniecības rezultātā tiek iznīdēti daudzi dabas rezervāti – tas nozīmē, ka arī retu sugu dzīvnieki, piemēram, sniega leopards un milzu panda izzūd. Vēl viens drauds ir urbanizācija, kas plešas plašumā ļoti straujos tempos, pēdējo 50 gadu laikā iedzīvotāju skaits ir pat dubultojies, kas veicinājis strauju industrializāciju un pilsētu blīvu apdzīvošanu. Tiek izstrādāti un īstenoti dažādi hidroelektrostaciju būvju projekti, kas traucē dabisko upes plūsmu un iznīcina tās ekosistēmu. Upe, kas reiz bija slavena ar savu un ap sevi esošās dabas skaistumu, pazūd zem cilvēka tupeles, aiznesot nebūtībā ne tikai savu daili, bet arī dažādas neparastu dzīvnieku sugas.
Timbuktu, Mali
12. gadsimta sākumā Timbuktu kļuva par pastāvīgu un apdzīvotu pilsētu un 1988. gadā tika iekļauta UNESCO Pasaules kultūra mantojuma sarakstā, pateicoties svētajām kapenēm un mošejām, kas tur atrodas. Diemžēl arī UNESCO nespēj pasargāt šo vietu no izzušanas, jo klimata pārmaiņas draudz pārvērst visu šo apgabalu tuksnesī. Taču tas nav vienīgais drauds Timbuktu – pagājušajā gadā pilsētu pārņēma divas bruņotas grupas (MLNA un Ansar Dine) un pēc neskaitāmajām laupīšanām un vardarbības aktiem ir radušās reālas bažas par seno pieminekļu nākotni. Tika ziņots, ka izpostītas esot arī vairākas senās kapenes. Lai gan tā šobrīd nav mierīgākā vieta uz zemes virsmas, aplūkot to noteikti ir vērts.
Alpi
Vēl viens dabas radīts skaistums, ko apdraud klimata pārmaiņas. Alpi ir slaveni ar saviem skaistajiem ledājiem, bet tie izzūd arvien vairāk, jo paauginās gaisa temperatūra. Kopš 1880. gada viējā gaisa temperatūra ir kļuvusi divreiz augstāka un turpina kāpt. Pēdējo 30 gadu laikā ledāji ir zaudējuši aptuveni 20% no to kopējās platības un var izzust pavisam līdz 2050. gadam. Amerikā, National Glacier Park notiek līdzīga un strauja ledāju samazināšanās: salīdzinot ar 150 ledājiem, kas tur atradās vien 100 gadus atpakaļ, šobrīdir palikuši vien 27. Citiem vārdiem sakot, ja vēlies redzēt reālu ledāju, dodies un apskaties tos, jo tie izzudīs jau šajā gadsimtā.
Portobelo, Panama
Vēl viens no UNESCO Pasules mantojuma objektiem, kas draud izzust. Tas ir lielisks Panamas militārās arhitektūras piemērs, taču bez nopietniem glābšanas pasākumiem arī šis var izgaist kā nebijis. UNESCO aicināja Panamas vadību ieguldīt līdzekļus šīs vietas glābšanai un uzturēšanai, jo cilvēku nevērības, kā arī erozijas rezultātā tā var pilnībā izzust.
Grenlande
Vēl viena ledus valstība, kas cieš no globālās sasilšanas un zaudē ledus apjomus nepieredzētā ātrumā. Salīdzinājumā ar 1992. gadu, pērn Grenlande zaudējusi vēl pieckārt vairāk ledus gada laikā. Un tas ne tikai samazina pašus ledājus, bet arī kopējo zemes platību. Zinātnieki, pētot ledājus un Grenlandes kušanas ātrumu, ir secinājuši, ka nebūt nereāls nav laiks, kad šī vieta uz pasaules vairs neeksistēs.
Lielais Barjerrifs
Tā iespaidīgais skaistums slēpjas krāšņajā zemūdens pasaulē – koraļļi, zivis, dažādi jūras augi. Tas ir viens no iespaidīgākajiem apskates objektiem pasaulē, taču tam draud pilnīga izzušana, ko veicina ūdens piesārņojums. Okeāns kļūst aizvien skābāks un palielinās tā temperatūra, kas izraisa koraļļu izbalēšanu. Arī vietējais ciklons vairs nepalīdz. Ir aprēķināts, ka 80% no pasaules koraļļu kopskaita izmirs līdz 2030. gadam, kas nebūt vairs nav aiz kalniem. Tiek lēsts, ka Lielajam Barjerrifam ir atlikuši vien 100 gadi, kas ir šķietami daudz, taču pāris paaudzes pēc mums to vairs nevarēs aplūkot.
Maldīvu salas
Varētu teikt, ka salas visu laiku eksistē uz izdzīvošanas sliekšņa, jo atrodas tikai aptuveni 2,3 m virs jūras līmeņa un nav noslēpums, ka tas var celties kuru katru brīdi. Jau 2004. gada cunami burtiski apēda 40% no Maldīvu salm. Arī šim skaistajam apskates objektam tiek doti vēl aptuveni 100 eksistences gadu, ar noteikumu, ka līdz tam to neiznīcinās kādas katastrofas un strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās.
Venēcija
Šī ir viena no pasaules visklišejiskākajām pilsētām – mīlestības, mākslas un neaprakstāmi skaistas arhitektūras pilsēta. Taču bēdīgais fakts ir tāds, ka tā aizvien turpina grimt. Pēdējo 100 gadu laika tā ir nogrimusi par 23 centimetriem un jūras līmenis ceļas par 4 – 6 mm gada laikā. Tas neizklausās ļoti daudz, taču šis process ar katru gadu kļūst aizvien straujāks un, ja tā turpināsies, Venēcijai, iespējams, ir atlikuši tik vien kā 70 gadu eksistences.
Skumji, bet fakts. Laika zobs lēni apēd daudz skaistu vietu un nenoliedzami pie daudziem šiem procesiem vainīgi esam tieši mēs – cilvēki, vēloties savu dzīvi padarīt skaistāku un ērtāku.
