Itālija, kas visvairāk izslavēta tieši ar Romas senatnīgumu, Venēcijas romantiku vai Milānas modernumu, nebeidz pārsteigt, jo tās daudzveidība, šķiet, ir neizsmeļama. Šoreiz piedāvājam tev aplūkot valsts “zābaka” papēdi, jau Lieldienās kopā ar tūroperatoru FlyMeAway.lv dodoties uz Bari.
Bari ir ostas pilsēta pašā Adrijas jūras krastā Itālijas dienvidaustrumos. Tā ir Apūlijas (viens no Itālijas reģioniem, kas sastāv no sešām provincēm – Fodžas, Barletas-Andrijas-Trani, Bari, Taranto, Brindizi un Lečes) galvaspilsēta. Apūlijas reģions aizņem visu Itālijas garo papēdi. Pati Bari pilsēta ir aptuveni 116 kvadrātkilometru plaša un vēstures liecības apliecina, ka pirmo reizi tās osta oficiāli minēta jau 181. gadā pirms mūsu ēras. Laika gaitā pilsēta bijusi gan arābu, bizantiešu un normāņu pakļautībā. Otrā pasaules kara laikā vācu armija pilsētu krietni nobombardēja, jo tā bija pārāk svarīga sabiedroto osta. Turklāt tā rezultātā tika uzspridzināts arī ASV karakuģis, kurā atradās sinepju gāzes krava – līdz ar to Bari kļuva par vienīgo pilsētu, kurā Otrā pasaules kara laikā noticis ķīmiskais uzbrukums. Lai gan kara gados pilsēta ļoti cietusi, tomēr tajā ir saglabājušās arī dažādas vēstures liecības. Par tās skaisto vēstures un mūsdienu sajaukumu varēsi pārliecināties arī klātienē, jo tūroperators FlyMeAway.lv aicina tevi turp doties jau 2017. gada Lieldienās!
Kā apgalvo pats ceļojuma piedāvātājs FlyMeAway: “Ceļojums piemērots visiem tiem, kuri ilgojas pēc saules un patīkamas gaisa temperatūras pavasarī, mīl krāšņus dabasskatus, aizraujas ar baroka un antīko arhitektūru. Un, protams, visiem tiem, kuri jau iepriekš paguvuši iemīlēt itāliešu tradīcijas un kultūru.” Plašāk par šo konkrēto piedāvājumu, tā cenām un precīziem izlidošanas, ielidošanas laikiem varēsi uzzināt ŠEIT!
Vēl ir pietiekami daudz laika, lai apkopotu savas vēlmes ar iespējām un izlemtu doties ceļā uz Itālijas dienvidaustrumiem, lai aplūkotu Bari pilsētu un tās apkārtni. Ļaujies iespaidīgai dažādībai vienas pilsētas ietvaros.
Pilsēta vairākkārt nopostīta līdz pašiem pamatiem, taču ļaudis vienmēr to rūpīgi cēluši no jauna. Lai gan vecpilsēta tevi pārsteigs gan ar vēsturiskām celtnēm, mūriem, gan senām ēkām, kas, varētu teikt, dalās uz pusēm – sena un augstāk mūsdienīga, tomēr pašu senāko laiku vēsture lielākoties mīt zem šauro ieliņu bruģa. Tiesa, ir lietas un vietas, kas saglabājušās, atjaunotas un aizvien var lepoties ar savu majestātiskumu. Iespaidīgs ir arī aizsargmūris, kas apjozts ap vecpilsētu. Pilis un katedrāles, kas ir katras vietas dominance ekskursijās, būs iespējams iepazīt arī šeit. Bari kultūras krustceles kopš seniem laikiem ir ideāls sākumpunkts lieliskai pastaigai. Tiek lēsts, ka tā ir vieta, kur sastopas divas dvēseles: vecpilsēta, kuru ieskauj aizsargsiena, aiz kuras ir šauru ieliņu labirinti un pārējais saglabātais senatnes mantojums; un modernā pilsēta, kas lielākoties uzcelta 19. gadsimta sākumā un gadu gaitā jau paspējusi piedzīvot dažādas izmaiņas. Brīnišķīgs Apūlijas romānikas arhitektūras piemērs ir Svētā Nikolasa bazilika, kur tiek glabātas arī dažādas ar viņu saistītas relikvijas. Gaišā, taču pieticīgā fasāde, kas papildināta ar diviem dažādi veidotiem torņiem, atver trīs ieejas, pa kurām iespējams ieiet iekšā un aplūkot ne tikai interjeru, bet arī dažādus mākslas darbus.
Plašāks un konkrētāks stāsts par Svēto Nikolasu, vienu no pasaulē iemīļotākajiem svētajiem, laika gaitā pārstāstot ir kļuvis pavisam neskaidrs. Zināms, ka viņš dzīvojis Mryas pilsētā (mūsdienu Turcijā) ceturtajā gadsimtā. Viņš bija pazīstams ar savu augstsirdību pret nabadzīgajiem, jo īpaši, kad naktīs anonīmi dalījis visādus labumus. Balstoties tieši uz šo stāstu arī radusies leģenda par Santa Klausu – Ziemassvētku vecīti. Pēc Nikolasa nāves nāca musulmaņu uzvara Turcijā un 1087. gadā svētā mirstīgās atliekas ar kuģi tika pārvestas uz Bari un nodotas baznīcas draudzei.
Svētā Nikolasa bazilika tika uzcelta par godu šim svētajam ar mērķi – lai būtu kur glabāt viņa pīšļus. Mūsdienās tajā atrodas arī daudz dažādu mākslas darbu. No ārpuses pavisam vienkārša, taču skaistums tās iekšienē padara to par vienu no Itālijas apburošākajām baznīcām. Viena no lietām, kas baziliku padara īpaši unikālu ir tas, ka tajā notiek gan katoļu gan pareizticīgo dievkalpojumi. Katoļu mises notiek galvenajā baznīcas telpā augšstāvā, bet pareizticīgajiem senajās kapenēs – zemāk.
Pazīstama arī ar nosaukumu Bari katedrāle, kas kalpo arī kā Bari-Bitonto arhibīskapa mītnes vieta tāpat, kā tas bijis līdz šim – iepriekšējiem Bari arhibīskapiem. Tā celta par godu Kanosas bīskapam Svētajam Sabinusam, kura mirstīgās atliekas turp pārvestas 9. gadsimtā. Pašreizējā ēkā celta laika posmā no 12. līdz 13. gadsimtam, galvenokārt, 12. gs. pēdējos 30 gados. Tā tika uzcelta uz bizantiešu imperatora katedrāles drupām, ko 1156. gadā nopostīja Sicīlijas Viljams I, kurš pazīstams arī kā Viljams Niknais. Labajā pusē aizvien vēl ir saskatāms senais bruģis, kas stiepjas zem joma.
Pils atrodas netālu no Bari – Andria pilsētā. Tā peceļas uz akmeņaina kalna un spilgti dominē pār apkārtējo ainavu. Pils celta unikālā viduslaiku arhitektūras stilā un tikusi pabeigta 1240. gadā. Tai ir ideāla astoņstūra forma ar matemātisku un astronomisku precizitāti, kas atspoguļo plašo tās dibinātāja imperatora Frederika II izglītības un kultūras redzējumu. Kā mūsdienu humānisma līderis ģermāņu imperators saaicināja kopā dažādus zinātniekus no visa Vidusjūras reģiona, apvienojot austrumu un rietumu labākās tradīcijas.
Pils unikālais dizains, astoņstūra plāns ar astoņstūra torņiem katrā leņķī, ataino vēlmi pēc ideāla. 18. gadsimtā no pils tika izņemts marmors un palikušās mēbeles. Tai nav ne aizsarggrāvja, ne paceļamā tilta un tiek uzskatīts, ka tā nekad nav bijusi paredzēta kā aizsardzības cietoksnis, taču arheologu darbs liecina, ka sākotnēji tai bijušas papildus aizsargsienas. Saukta par iespaidīgāko Frederika II celtni, tā iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Pils redzama arī uz Itālijas viena centa monētas reversa.
LASI ARĪ:
Pazīstama arī kā pazemes pilsēta. Īpaši slavena ar savu vēsturisko centru, ko sauc par “Sassi” un tas kopš 1993. gada iekļauta arī UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Pilsētā iespējams aplūkot daudzveidīgas ēkas, kādas redzamas reti kur. Īpaši izteiksmīgas ir tās klinšu baznīcas, kas izgrebtas mīkstajos vulkāniskajos akmeņos.
Sassi radās aizvēsturiskā alu cilvēku apmetnes vietā. Šie mājokļi tiek uzskatīti kā vieni no pirmajiem, kur vispār dzīvojis cilvēks senajā Itālijas teritorijā. Sassi ir mājokļi, kas izcirsti tieši kaļķakmens klintīs. Daži no tiem ir vien nedaudz lielāki par alām, savukārt citos līmeņos izcirstajiem mājokļiem pāri izveidots ceļš. Senatnīgais ciemats sākotnēji tika izveidots akmeņainā klintī, ko izveidojusi upe, no kā mūsdienās pāri palicis vien neliels strautiņš. 1950. gadā Itālijas valdība pielietoja visus savus spēkus, lai lielāko daļu Sassi iedzīvotāju pārvietotu uz attīstītākām un modernākām mājvietām pilsētvidē. Līdz pat vēlīniem astoņdesmitajiem tā tika uzskatīta par nabadzības dzimteni pieticīgo alu mājokļu dēļ, kas lielākoties bija un aizvien ir neapdzīvoti. Ar laiku cilvēki sākuši domāt radošāk, pievēršoties tūrismam un ar Itālijas valdības, UNESCO un pat Holivudas ietekmi un palīdzību mūsdienās Sassi kļuvusi par ievērojamu tūristu apskates vietu. Tur atrodami daudzi plaukstoši uzņēmumi, bāri un viesnīcas.
Tā atrodas pašā Erronas kalna virsotnē un ir pilnībā izcirsta klintī. Iespaidīgs ir gan skats uz pašu baznīcu, gan tas, kāda ainava paveras skatoties no baznīcas apkārt – tālumā. Tās fasāde tika pārbūvēta 15. gadsimtā, jo tās iepriekšējā versija sabruka. Interjers sastāv no viena joma un dažādām freskām, kas gan ar laiku ir krietni bojātas, taču virs altāra esošā Jaunava ar bērnu vēl saskatāma. Tā datēta ar 17. gadsimtu.
Pilsēta īpaši slavena ar divām lietām – ar savu izcilo mazi un alā atrasto aptuveni 130 000 gadu vecu pārkaļķojušos cilvēku.
Stabili apdzīvota pilsēta tika sākot ar Bronzas laikmetu. Senajās kapenēs atrasti dažādi vāžu un terakotu fragmenti. Uzietas arī dažādas alas, kas senatnē tikušas izmantotas par mājokļiem vai kalpojušas kā primitīvas kapenes. Salīdzinoši nesen pilsētā atklāti arī dinozauru pēdu nospiedumi. Viduslaiku sienas, kuru dēļ pilsēta ieguvusi savu nosaukumu, ir vēl viens jau pieminētā Frederika II darbs. Tās gulstas uz kādas senas pilsētas (tās nosaukums nav zināms) megalīta sienu paliekām. Pilsētas raksturīgākā, pazīstamākā ēka ir Altamuras romānikas katedrāle.
LASI ARĪ:
Tās celtniecība uzsākta 1232. gadā, kad pie darba ķērās Frederiks II. Tikusi atjaunota 1330. gadā un laika posmā no 1521. – 1547. gadam. Tai ir raksturīgais Bari baznīcu izskats, taču tas papildināts ar spēcīgiem gotikas elementiem, kas bija tipiski Frederika II laikā. Būvniecības iezīmes, iespējams, mainītas 14. gadsimta restaurācijas laikā, kas visvairāk ietekmējis ziemeļu vāru atvēršanu uz laukumu. Otrais zvanu tornis, altāra zona un sakristeja, visticamāk, ir no 16. gadsimta. Ārēji galvenās iezīmes ir lielais, apaļais rožu logs, kas izveidots no 15 taisnām kolonnām un dekoratīvi rotāts un gotiskie vārti – ieeja portikā, kā malās stalti sēž divas akmens lauvas. Vārtus rotā 22 paneļi, kur attēlotas ainas no Jēzus dzīves.
Pilsēta ir vairāk nekā 2000 gadu sena. Pateicoties tās bagātīgajam baroka pieskārienam arhitektūrā, Leče guvusi nosaukumu “Dienvidu Florence”. Šeit jūtama grieķu ietekme, kas visu padara daudz šarmantāku un vēl romantiskāku. Ceļojums pa Lečes provinci tevi aizvedīs no vēsturiskās civilizācijas caur viduslaiku arhitektūru uz baroka meistardarbiem un mūsdienu ekstravaganci. Divas dažādās jūras, kas apskalo pilsētas krastus, padara to par īstu paradīzi tiem, kuriem patīk atpūsties ūdens tuvumā, baudīt sauli un vienkārši relaksēties. Adrijas jūras piekraste ar savām klintīm un jaukajiem līčiem, zilajiem ūdeņiem un zaļajiem mežiem.
Darbs pie baznīcas celšanas tika uzsākts 1353. gadā, bet tad apturēts līdz pat 1549. gadam. Pabeigta tā tika tikai 1695. gadā, un baznīca ir izteiksmīgā baroka stilā. Tās fasāde ir bagātīgi dekorēta ar dzīvnieku tēliem, groteska figūrām un dārzeņiem, kā arī neiztrūkstoša sastāvdaļa ir tās dekoratīvais, lielais rožu logs. Iekšpusē interjers skaidri iezīmē krusta veidolu un sākotnēji baznīcā tiešām arī bijušas četras ieejas. Laika gaitā divas no tām pārtapušas par sānu kapelām. Baznīcā ir 17 altāru, galvenais no tiem rotāts ar vārtiem, uz kuriem ir Adorni ģimenes ģerbonis – arī viņu kapenes atradās bazilikā. Blakus baznīcai atrodas valdības pils, kas ir bijušais klosteris.
Tā uzcelta par godu Vissvētākajai Jaunavai Marijai un ir Lečes arhibīskapa mītnes vieta. Katedrāle pirmo reizi tika uzcelta 1144. gadā, bet 1230. ajā tika veikti ievērojami remontdarbi. Ar bīskapa Luidži Papakodas, kura pīšļi atrodas zem altāra, rīkojumu arhitekts Džuzepe Zimbalo 1659. gadā uzsāka katedrāles pārbūvi. Katedrālei ir divas ieejas. Galvenā atrodas tās ziemeļu pusē, bet otra to savieno ar laukumu kā malā atrodas. Galvenā fasāde ir pieticīga un eleganta, taču otrā ieeja ir īsts baroka šedevrs, kas papildināts ar trīs svēto statujām.
LASI ARĪ:
Iespaidīga vēstures liecība. Amfiteātris uzcelts 2. gadsimtā. Tur bija iespējams sapulcināt vairāk nekā 25000 cilvēku. Mūsdienās puse no tā ir aprakts, jo gadu gaitā tam virsū tikuši būvēti citi pieminekļi, taču daļa ir atklāta un drupas redzamas. Tas tiek izmantots dažādiem reliģiskiem un mākslas notikumiem.
Šis reģions ir apdzīvots kopš akmens laikmeta. Senatnē, kad karoja dažādas ciltis, izveidotā pilsēta vairākkārt tika nopostīta. Vēlāk to pēc saviem ieskatiem pārbūvēja grieķi. Arī pilsētas nosaukums atvasināts no grieķu “Astu néon”, kas nozīmē – “Jauna pilsēta”. Normāņi uzbūvēja savu viduslaiku pilsētu pašā kalna virsotnē (229 m), kas iekļāva sevī arī pili. To visu apjoza ar aizsargsienām, kam tika izbūvēti četri vārti. No 1300. – 1463. gadam tā bija daļa no Taranto karalistes un 1507. gadā nodota Bari hercogienei Izabellai, Milānas grāfa Galeaco Sforza sievai. Līdz ar viņas valdīšanu, Ostuni uzplauka itāļu renesanses laikā. Kad 1524. gadā Izabella nomira, viņa atstāja pilsētu un visu iesākto savai meitai – Polijas karaļa Sigismunda I līgavai Bonai Sforzai kura turpināja mātes iesākto, liekot izbūvēt torņus gar krasta līniju, lai tie palīdzētu aizsargāties pret gaidāmajiem turku uzbrukumiem, kuri tolaik jau kontrolēja Balkānus. Tajos varēja signalizēt, izmantojot bākugunis. Šie torņi aizvien pastāv. Protams, kalnā esošā izbūvētā pilsēta ir mūsdienu Ostuni vecpilsēta. Tās iespaidīgumu paspilgtina senās sienas un ēkas, kas radītas baltas vai ļoti gaišas. Tieši to dēļ pilsēta tiek dēvēta par “Balto pilsētu”. Pilsētā aplūkojami dažādi iespaidīgi pieminekļi, no kuriem lielākie noteikti ir Ostuni katedrāle un Bīskapa pils. Interesanti ir arī dažādu vietējo aristokrātisko ģimeņu vārdos nosauktie laukumi.
Spīdošs un krāšņs dārgakmens, kas slejas uz 20 metru augstām kaļķakmens klintīm virs kristāldzidrajiem Adrijas jūras ūdeņiem. Šīs apburošās pilsētas saknes meklējamas ļoti, ļoti senā pagātnē – aptuveni 4. gadsimtā vēl pirms mūsu ēras. Tās vecpilsēta radīs iespēju pastaigāties teju kā pasakā – šaurās ieliņas, mazie balkoniņi, ziedi, kas atrodas visapkārt, radot ne tikai krāšņu skatu, bet arī daudzveidīgi skaistu aromātu, tā varētu turpināt vēl un vēl. Visu to papildina vecās baznīcas un neapšaubāmi – skats, kas paveras uz Adrijas jūru. Pasaka realitātē – tieši tā to varētu nodēvēt. Turklāt – tieši šeit ir vēl viens brīnums, kas nevienu neatstās vienaldzīgu – iespējams, romantiskākais restorāns pasaulē. Lai gan…šķiet, šādā vidē ēdiens burtiski kļūst otršķirīgs. “Grotta Palazzese Hotel Restaurant” piedāvā īpašu atmosfēru, jo atrodas tieši alā, kas izveidota kaļķakmens klintīs. Vakariņas pludmales smiltīs nobāl šīs iespējas priekšā.
Pilsētas vizītkarte ir tās Trulli stila mājiņas. Tās ir tradicionālas Apūlijas sausā akmens būdas ar konusveida jumtiem. Kopš 1996. gadā pilsēta tieši šo ēku dēļ ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Alberobello pirmo reizi tikusi minēta 16. gadsimta sākumā, kad pirmās aptuveni 40 ģimenes ieguva zemi saimniecībai šajā jomā. Tieši tolaik tika aizsākts šo mājiņu kults, interesanti, ka sausa akmens būdas, kuru celtniecībā netiek izmantots cements, bijusi grāfa Giangirolamo II prasība, jo šādā veidā ir bijis iespējams izvairīties no nodokļu maksāšanas par tām. Šajā vietā pavisam noteikti būs iespējams justies pilnīgi atšķirīgi no ikdienas, no visa iepriekš redzētā.
Vai arī tev acu priekšā jau uzbūrusies ainiņa ar šīm vietām? Kura no tām visvairāk palika tavā atmiņā? Kuru visvairāk tu vēlētos aplūkot klātienē? Ja tu jau zini atbildes uz šiem jautājumiem, neļauj šim sapnim beigties, bet ļauj realizēties – piepildi to jau Lieldienās, dodoties ceļā no 15. – 19. aprīlim kopā ar tūroperatoru FlyMeAway.lv
Aplūko arī karti, kur varēsi “parotaļāties” ar šo vietu aplūkošanu vēl nedaudz citādākā izteiksmē.
Vai esi gatavs ceļojumam? Ielūkojies FlyMeAway.lv piedāvātajā ekskursiju programmā un arī ceļojuma izmaksās! Tiekamies Itālijā!
LASI ARĪ:
