Šoreiz vecāsmātes pūralādē meklējām padomu, kas lieti noderētu iegādājoties dārzeņus! Skaties, ko atradām!

Bietes. Mazas, apaļas bietes daudz labākas par garenajām. Tām ir tumšāka krāsa un ciešāka struktūra.

Burkāni. Burkāniem jābūt tumši dzelteniem.

Kolrābji (griežņi). Mizai jābūt gludenai. Mīkstai, serdes lapiņām – smalkām. Mazie griežņi labāki, jo lielie bieži ir sīksti.

Gurķi. Labi gurķi ir zaļi, bez dzelteniem raibumiem un galiem. Ieskābēšanai ir noderīgāki mazie.

Kāļi. Ieteicams ņemt mazākus, jo lielie bieži vien izrādās sīksti.

Kāposti. Pie baltiem kāpostiem jāraugās, lai galviņas būtu cietas; tās pārgriežot, vidū nedrīkst būt dobums. Mazas galviņas labākas par lielām.

Puķu kāpostu galviņām jābūt cieši aizvērtām un baltām.

Rožu kāpostiem nedrīkst būt iedzeltenas lapas; jāraugās, lai tās būtu zaļas un cieši aizvērušās.

Kartupeļi. Kartupeļi atspaidot nedrīkst būt mīksti, it kā apvītuši. Jāizvairās no tādiem, kam brūni plankumi. Nav ieteicami arī pārāk lieli kartupeļi. Apsalušiem ir saldena garša un tie grūti sagremojami. Par mitrumu var spriest no mizas: kartupeļi ar grumbuļainu mizu miltaināki par gludeniem. Droša miltainuma un garšīguma pazīme ir arī tā, ka vidū pārgriezts kartupelis, cieši spiežot, atkal salīp kopā.

Ķirbji. Ievārīšanai noderīgāki ir lielie, melonei līdzīgie ķirbji, bet salātiem – pudeļu ķirbji.

Mārrutki. Saknēm jābūt vidēji lielām, ar sīvu garšu. Savītušās nav derīgas, jo zaudējuša sīvumu.

Mores (pastinaki). Saknēm jābūt iedzelteni baltām un sulīgām. Tā kā tām liela līdzība ar indīgām velnarutka un driģenes saknēm, tad droši var iepirkt tikai tādas mores, kam viena serdes lapa.

Pētersīļi. Saknes nedrīkst būt mīkstas, it kā apvītušas; tām jābūt lielām un svaigām.

Poreji (puravi). Porejiem jābūt resniem un to saknēm – cietām.

Pupas. Pupas visgardākas, kad tām vēl nemaz nav graudu vai arī tie vēl ļoti mīksti. Pākstīm jābūt viegli salaužamām.

Rutki. Rutkiem aptaustot jābūt cietiem; tie nedrīkst būt mīksti. Baltie rutki ir mīkstāki, bet melnie – sīvāki.

Salāti. Pirmās lapiņas ir diezgan bezgaršīgas; labāki it t.s. galviņsalāti, bet tie nedrīkst būt izauguši. Jāraugās, lai lapas būtu cietas, gaiši zaļas. Vislabākie galviņsalāti ir tiem, kam sarkani raibumi.

Selderiņi (selerijas). Selderiņiem jābūt vidēji lieliem, labi gludiem un bez blakussaknēm.

Sīpoli. Pie sīpoliem jāraugās, lai tie būtu labi gaiši. Jāizvairās no izaugušajiem (izkurtējušiem) sīpoliem.

Sparģeļi. Sparģeļu galviņām jābūt bālgani dzeltenām. Tiem viegli jālūst. Arī zaļie sparģeļi ir gardi. Vismazāk der zilganie. Labākie sparģeļi nopērkami tieši jūnijā.

Spināti. Jāizvairās no ļoti lielām, tumšām lapām, jo tās piedod rūgti sāju garšu. Spināti vismīkstāki, kad lapas mazas un gaiši zaļas.

Zirņi. Pākstīm jābūt gaiši zaļām, tikai tad zirņi ātri un mīksti izvārāmi.
Ēdīsim vairāk šos un arī citus veselīgos dārzeņus!

________

Avots:A.Melnalksnis.Zelta Mājas Grāmata.

Iepriekšējais raksts3 būtiskas kļūdas, ko sievietes pieļauj gultā
Nākamais raksts10 pārtikas produktu kombinācijas, kas var radīt veselības problēmas