Vēl viens randiņa kuriozs, kas noticis ar Violu. Šoreiz sieviete ļoti priecājas par to, ka par viņu iepazīšanās portālā ir tik liela interese. Uzzini, vai šis būs laimīgais randiņš.
Sarunāju trešo randiņu – forši – vientulība sāk atkāpties un sāk parādīties optimisms, jo puišiem interesēju. Sapucējos. Sarunājām, ka viņš atbrauks man pakaļ, jo puisietim ir auto! Diena bija lietaina, bet tas nemainīja jauko garastāvokli. Tā nu pienāca gaidītais laiks un, jā, viņš piezvanīja, ka ir klāt. Neliels satraukums, bet ja tā nebūtu, tad kaut kas nav tā kā vajag. Izgāju cēli – lēnām un nesteidzoties, dziļi ieelpoju un izelpoju, lai mazinātu satraukumu.
Satikāmies. Puisis piedāvāja mani aizvest vakariņās – kolosāli. Iesēdos mašīnā. Sākām braukt uz Sarkandaugavas pusi. Nodomāju: “Okei, iekš Sky and More ir dažas labas ēstuves,” bet šis nē – tik brauc tālāk. Manā sejā parādījās tāds manāms apmulsums, bet puisietis vēsi man saka: “Ai, es tevi aizvedīšu mājās!” Es iekšēji sasmējos un nodomāju, nu labi, ja reiz neiepatikos, Dievs ar tevi! Vismaz mājās tikšu atvesta. Bet te viss tikai sākās….
Netālu no mājas viņam parādīju vietiņu kur pieparkoties, jo nekad nesaku kur dzīvoju, lai izslēgtu tādus kadrus, kas atbrauc sadzērušies naktī un taurē zem dzīvokļa logiem, lai nāku laukā. Puisis pieparkojās glauni. Ārā lija lietus, es rakņājos pa somu meklēdama lietussargu un aizmirsu par savu šoferi. Stiepju roku pie durvju slēdža un griežu galvu, lai atvadītos, bet acīs iecērtās puiša plikais, saceltais loceklis!!!! Ak, Dievs! Acis iepletās un sāka spiesties no orbītām ārā! Bet viņš man tik pat vēsā mierā, it nemaz nemulsdams saka: “Paņem viņu mutē, nu lūdzu, lūdzu, lūūūūūdzu!” Viņa lūgšana izklausījās kā maza puikiņa ņaudēšana veikalā, kad viņš lūdz mammai, lai tā nopērk viņam konču! Es reāli sadusmojos un viņam jautāju: “Ko gan tu iedomājies?!?” Bet viņš man pretī: “Tu man tik ļoti iepatikies, ka es nolēmu atmest vakariņas un ķerties pie nākamā soļa, domāju, ka es tev arī dikti patīku.” Es atvēru durvis un atcirtu, ka viņš ir smagi kļūdījies, jo neesmu vieglas uzvedības meiča! Un ja es būtu “draiskule, vienas nakts sakara meklētāja”, tad kāpēc viņš iedomājās, ka es tukšā dūšā ko tādu darītu? Man arī mīlestība iet caur vēderu: Nav vakariņu, nav mineta! Izkāpu no mašīnas ārā un devos uz citu pusi, lai tas “pajolītis” neiedomājas man sekot. Apmetu riņķīti ap kvartālu un devos mājās. Puisis bija jau prom!
Jāsaka, cik dzīvoju – tik brīnos un atkal uzdevu jautājumu Dieviņam: “Kāpēc man tādi ķēmi trāpās??? Kad tad būs kāds normāls vīrietis???”
