Gaļas kūpināšana, sālīšana un vītināšana ir sensenas gaļas gatavošanas metodes, kas gadsimtiem izmantotas, lai gaļu būtu iespējams uzglabāt ilgstoši. Arī mūsdienās šie gatavošanas veidi savu popularitāti nav zaudējuši, tāpēc “Rīgas Miesnieka” gaļas meistari piedāvā uzzināt par tiem vairāk.
Kūpināšana
Par kūpināšanu sauc pārtikas apstrādi ar dabiskiem dūmiem. Kūpināšanas mērķis ir piešķirt gaļai pievilcīgu izskatu un garšu, kā arī pagarināt tās uzglabāšanas termiņu. Karstā kūpināšana notiek 60 līdz 80 grādu temperatūrā, bet aukstā kūpināšana – 15 līdz 20 grādu temperatūrā.
Kūpināšanai visbiežāk tiek izmantota tieši sarkanā gaļa – krūtiņa vai ribas. Kūpināt gaļu iespējams, izmantojot īpašu, šim mērķim paredzētu kūpinātavu, kā arī uz ugunskura – īpašā žāvētavā, kurā dūmus iegūst, sadedzinot koka pagales vai zāģskaidas, kas atrodas uz apsildāmās virsmas. Latvijā labākais pieejamais kurināšanas materiāls, ko izmantot kūpināšanai, ir alkšņa pagales vai zāģskaidas. Savukārt skujkoku malka gaļai piešķir rūgtenu piegaršu.
Gaļas sālīšana
Sālīšana tāpat kā kūpināšana ir izsenis izmantota gaļas konservēšanas metode. Iesālīta gaļa saglabājas ilgāk, jo sāls iznīcina lielāko daļu gaļā esošo baktēriju, kā arī neļauj tajā attīstīties jauniem parazītiem.
Klasiska sālīšanas metode ir sausā sālīšana, kad gaļas gabali tiek ierīvēti ar sāli, kārtām tiek ievietoti traukā un atstāti uz ilgu laiku. Plaši izplatīta ir arī mitrā sālīšana, kad gaļa traukā tiek pārlieta ar sālsūdeni. Šis process gan ir laikietilpīgs. Iesālīšanu iespējams arī paātrināt, sāli gaļā injicējot, izmantojot speciāli šim nolūkam paredzētu šļirci vai liela izmēra medicīnisko šļirci. Sālīšanai tradicionāli izmanto bekonu vai speķi, kā arī jūras sāli vai parasto vārāmo sāli.
Vītināšanas jeb kaltēšanas metode
Tāpat kā sālīšanas arī vītināšanas galvenais mērķis ir gaļu atdalīt no šķidruma un pagarināt tās uzglabāšanas termiņu. Tās pagatavošanai tiek izmantota sāls un dažādas garšvielas. Dienvideiropas valstīs vītināšanai nereti tiek izmantoti lieli gaļas gabali, piemēram, cūkas kāja. Šis process tiek veikts vairākos etapos un kopā var prasīt pat 15 mēnešus. Tikmēr amerikāņi vītināšanai biežāk izmanto sloksnēs grieztus liellopu gaļas gabalus. Protams, visvairāk šī metode izmantota tieši dienvidu valstīs, jo oriģināli gaļa tika kaltēta saules staros. Kaut Eiropā aizvien ir ražotāji, kuri gaļu vītina, izmantojot tradicionālās metodes, rūpnieciski gaļa tiek vītināta, izmantojot karstu, cirkulējošu gaisu, bet procesa beigu posmā tiek paaugstināta temperatūra, lai iznīcinātu baktērijas. Šādi apstrādāta gaļa visbiežāk tiek lietota kā uzkoda.
