Princis Viljams bildināja savu ilggadējo draudzeni Keitu Midltoni skaisti ainaviskā vietā Kenijā 2010. gadā. Viņš pasniedza savai izredzētajai ikonisku gredzenu, kam, kā izrādās, ir vēl interesantāks ceļš līdz Midltones pirkstam, nekā iepriekš nojautām.
Skaistais safīra gredzens, ko ieskauj 14 dimanti, tolaik bija 32 000 eiro vērts. Daudzi uzreiz pamanīja un atcerējās, ka tas ir gredzens, kas bija piederējis Viljama mātei – princesei Diānai. Tas bija arī viņas saderināšanās gredzens, ko jaunajai lēdijai pasniedza princis Čārlzs.
Pēc tam, kad Diāna gāja bojā, Čārlzs ļāva saviem dēliem katram izvēlēties kādu no mātes rotaslietām. Tobrīd Harijs izvēlējās gredzenu, bet Viljams “Cartier” pulksteni. Pēc kāda laika brāļi ar saviem guvumiem apmainījās, jo Harijs ļoti vēlējās, lai šis gredzens kādu dienu būtu Anglijas tronī, līdz ar to Viljams to uzdāvināja Keitai kā saderināšanās gredzenu.
Taču patiesībā gredzena vēsture sniedzas daudz tālāk, pat vēl pirms laika, kad Čārlzs to iegādājās Diānai. Gredzenu izgatavoja toreizējais karaliskais juvelieris – kompānija “Garrard”. Pirms kāda laika izdevums “Marie Claire” sazinājās ar uzņēmumu, lai noskaidrotu vairāk par šī gredzena vēsturi.
Karalienei Viktorijai ārkārtīgi patikuši safīri, tāpēc princis Alberts vienmēr viņai pircis un dāvinājis safīrus. Arī karalienes Elizabetes II rotās bija regulāri redzama safīra piespraude, kas bija viņas mantojums no karalienes Viktorijas. Tā kalpojusi par iedvesmu safīra saderināšanās gredzenam, ko tagad uz sava pirksta nēsā Velsas princese Katrīna.
Piespraude bija kāzu dāvana no Alberta Viktorijai, turklāt viņa, ievērojot tradīcijas, vilka to savā kāzu dienā, uzskatot, ka tas ir kā simbols no četrām lietām, kas līgavai jānēsā kāzu dienā – kaut kas zils, kaut kas jauns, kaut kas vecs un kaut kas aizlienēts. Viņa to izvēlējās kā kaut ko zilu.
Gredzens izskatās ļoti līdzīgs šai piespraudei, jo arī tā ir zils safīrs, ko ieskauj dimantu riņķis. Princis Čārlzs jau no bērnības bija redzējis savu māti valkājam šo piespraudi un zināja, cik viņai tā ir nozīmīga, tāpēc šāds gredzens šķita īpaši piemērots kā saderināšanās gredzens. Vēstures avoti liecina, ka arī Diāna pati tūlīt iemīlējusies šī gredzena skaistumā, taču citi uzskata, ka tieši viņa pati bija tā, kura šo gredzenu patiesībā izvēlējās.
Karalisko dārglietu eksperte Leslija Fīlda teikusi: “Viņa [Diāna] jau bija teikusi, ka vēlētos safīru; viņai bija teju ducis gredzenu [no kā izvēlēties], un viņa izvēlējās šo, jo tas viņai ārkārtīgi patika. Kāds uzreiz izdomāja, ka viņa izvēlējusies vislielāko, taču es viņai jautāju, un viņa man teica, ka tas nepavisam nebija lielākais, viņa vienkārši bija uzskatījusi, ka tas ir visskaistākais.” Lēmumu gredzenu iegādāties, pieņēma Čārlzs un Diāna kopā.
