Amerikāņu rakstnieka Morgana Robertsona darbs The Wreck of the Titan (Titāna vraks) stāsta par nenogremdējamu kuģi, kurš Atlantijas okeānā uztriecas aisbergam un nogrimst, aizraujot dzelmē tūkstošiem pasažieru. “Neinteresanti, paredzami, tas taču ir stāsts par Titāniku ar nedaudz izmainītu kuģa nosaukumu! Kāpēc man par to būtu jālasa?” jūs teiksiet. Iespējams, tāpēc, ka šī grāmata izdota… 14 gadus PIRMS Titānika katastrofas (1898).
Autors dīvainā veidā pamanījies savā stāstā iekļaut daudzas Titānikam teju identiskas detaļas un, saprotams, ka tas kļuvis par maizi sazvērestības teoriju piekritējiem. Aplūkosim dažas interesantākās sakritības, kas šo stāstu vieno ar 1912.gada 15.aprīlī notikušo, iespējams, visu laiku slavenāko kuģa katastrofu:
Gluži kā vēlāk īstenībā notika ar Titāniku, arī rakstnieka fantāzijas auglis Titāns nogrima Atlantijas okeānā, aprīļa mēnesī, kad ūdeņos ir visvairāk aisbergu, saduroties ar vienu no šiem ledus milžiem. Tāpat stāstā Titāns bija 800 pēdas (244 m garš), kamēr tikai nedēļu pirms liktenīgā reisa pabeigtais Titāniks lepojās ar 882 pēdas (269 m) garu korpusu. Tāpat sakritības novērojamas kuģu attīstītajā ātrumā – Titāns spēja traukties ar 25 mezgliem (46,3 km/h) pret Titānika 22,5 (41,7 km/h).
Nekas īpašs? Un kā ar šo:
Abiem kuģiem bija pa trim dzenskrūvēm un būvētāji tos nodēvēja par teju nenogremdējamiem.
Abiem kuģiem katastrofāli trūka glābšanas laivu – gan stāstā, gan 14 gadus vēlāk īstenībā notikušajā traģēdijā tajās satilpa mazāk kā puse pasažieru. Šķiet, Titānika projektētāji šo grāmatu nebija lasījuši, ja reiz lielāks glābšanas laivu skaits tika upurēts par labu izskatam.
Titāniks, traucoties ar pilnu ātrumu, 1912.gada 14.aprīlī ap 23.40 vakarā ar labo bortu uztriecās aisbergam aptuveni 740 km no Ņūfaundlendas krastiem Atlantijas okeānā, pēc nepilnām trim stundām pazūdot okeāna dzelmē 3700 m dziļumā. Titāns, arīdzan traucoties ar maksimālo ātrumu, aprīļa naktī ar to pašu labo bortu stāstā taranēja ledus milzi aptuveni līdzīgā attālumā no Ņūfaundlendas.
Nogrimstot Titānikam, vairāk kā puse no 2200 pasažieriem un apkalpes locekļiem gāja bojā. Titāna katastrofā noslīka vairāk nekā puse no 2500 cilvēkiem, kuri atradās uz borta.
Laba viela pārdomām, vai ne?
