Pirmdien koalīcijas partneriem Ekonomikas ministrs centīsies piedāvāt dažus risinājumus kā mazināt slogu iedzīvotājiem pēc energo resursu cenu dramatiskā kāpuma. Šobrīd skaidrs, ka gāzes un elektrības cenu sprādziens smagi skars arī vidusšķiru un uzņēmējus. TV3 raidījums “Nekā personīga” bioloģiskās saimniecības īpašnieci, kurai līdz nākamajai piektdienai par Latvenergo jāsamaksā divkārt pieaudzis rēķins. Kur atrast 4000 Eiro viņa šobrīd nezin.
Lauku īpašums “Mazsālijas” atrodas Kuldīgas pievārtē. Tās saimniece Gunita Štorha ar vīru īpašumā uzņem viesus, audzē briežus, brūvē stiprinātus dzērienus. Covid laiks kopš 2020.gada sākuma viņiem bijis smags pārbaudījums. Bet saimniecības īpašnieki reaģējuši ātri. No visu uzņemšanas pārprofilējās un kļuva par ekoloģisko saimniecību, kas nu audzē arī trušus, vistas.
GUNITA ŠTORHA, “Mazsāliju” saimniece
Līdz šim tai centrā tas, ko mēs darām, bijām viesmīlība, viesmīlības nozares, esam neliels viesu nams ar ēdināšanas pakalpojumu. Un divus gadus atpakaļ, sākoties šai COVID krīzei, mēs ļoti strauji pieņēmām lēmumu, ka tas nav uz īsu brīdi, ka mums ir jāspēj pārstrukturizēties, jāspēj izdomāt, ko mēs darīsim tālāk, jo tā krīze nav ne uz dienu, ne uz nedēļu, ne arī uz mēnesi. To, ka mums viss būs tā, kā tas ir tagad… Tagad mums ir viegli par to runāt, bet tai brīdī par to mēs, protams, nedomājām. Un mēs nolēmām, ka mums ir jādara tas, ko mēs darām tikai daudzreiz vairāk un jāattīsta vēl jauni virzien. Gada nogalē jau mēs par savu pārstrukturizēšanos par savu veidu kā pārdzīvot krīzi, stāstījām vislatvijas tūrisma forumā. Par to, kādu risinājumu esam atraduši un ja vēl divus gadus atpakaļ pirms šīs krīzes, kāds būtu stāstījis, ka es kopšu vistas es būtu teikusi, ka nekad un nemūžam. Jāsaka tā, ka šī COVID krīze jau ir tāda, kurā tu īsti nesaprot, ko ar to visu darīt. Ne tev ir īsti darbinieki, ne tu īsti saproti, kurā brīdī, teiksim, viesmīlības nozarē tev kāds ļaus strādāt, kurā tev neļauj strādāt. Bet šobrīd, saņemot elektrības rēķini par decembri, es arī nesaprotu, ko man darīt ar to, ko es esmu sākusi darīt šos divus gadus, jo, ja mans, teiksim, saimniecības elektrības rēķins vasaras periodā ir 500, 600 eiro, tad ziemas periodā, tam uzlecot līdz 2000 eiro rēķinam, jau ir tā situācija, kurā tu domā, ko, kā sadalīt, kā pārdzīvot, kā to samaksāt. Tad šobrīd tā situācija ir tāda, ka šis 4000 (eiro) rēķins, kuru esam saņēmuši tikko kā… Ja es vēl zinātu, ka tas ir viens mēnesis, kurš man ir jāiztur, mēs vēl atrastu kādu risinājumu, bet šobrīd risinājuma vienkārši nav.
KRIŠJĀNIS KARIŅŠ, Ministru prezidents (Jaunā vienotība)
Visā pasaulē Eiropā šobrīd cenas ir cēlušās, un valdība ir atbildējusi ar pieciem dažādu veidu pabalstu veidiem mūsu iedzīvotājiem.
-Atbalsts aizsargātajiem patērētājiem (15-20 eiro)
-16,5 miljoni pašvaldībām mājokļa pabalstiem
-20 eiro vakcinētiem pensionāriem
-Samazinātas sadales izmaksas
-Samazināts OIK
EGILS LEVITS, Valsts prezidents
Un ir vairāki pabalstu veidi tiem, kam tas ir nepieciešams, ko valdība jau ir nolēmusi un kuri ir tiešām efektīvi.
Pašvaldības energokrīzes sekas katra pārdzīvo citādāk. Tur, kur uzbūvētas šķeldas stacijas, siltums ir lēts. Bet, piemēram, pierīgā Ropažu pagastā, kas apkurē izmanto tikai gāzi – vairākus pēdējos mēnešus iedzīvotājiem rēķini ir pieauguši divas un pat trīs reizes. Pašvaldība septembrī atteicās no cietā līguma ar Latvijas Gāzi. Tarifu piesēja biržas cenai.
VITA PAULĀNE. Ropažu novada domes priekšsēdētāja
Septembrī mēs… Mēs visi pēc kaujas esam gudri runāt, kā varbūt vajadzēja. Jo septembrī, tomēr tās tendences, ka šis šī cena kāps tik ļoti strauji vēl nebija.
ILZE. Ropažu novada iedzīvotāja
Un kurš pieņēma lēmumu par biržas cenām noslēgt līgumu, nevis par fiksēto cenu, kādi līgumi līdz šim ir bijuši?
Stopiņos iedzīvotāji ir nikni. Lamā domi un pašvaldības aģentūru “Saimnieks”, kas nodrošina apkuri. Tās vadītājs aprunāties ar Nekā personīga negribēja.
Ropažu novada iedzīvotāji
Gribējām par apkures cenām parunāties.
Tā ir ļoti sāpīga tēma.
Kāds tās kāpums ir, aptuveni.
Trīs reizes.
Trīs reizes?
Jā. Ja iepriekšējā mēnesī bija 197 eiro, pagājušo saņēmu 320.
Es dzīvoju ar meitu, kaut kā varam. Ja dzīvotu viena, tad es nezinu kā.
Cik jums bija rēķins šobrīd liels?
Vēl nav saņemts. Pagājušajā mēnesī bija milzīgs. Visi mēs esam piekusuši ļoti. Un es jau invalīds esmu. Redzes invalīds. Neredzu. Man lupiņa tikai līdzi.
Bet cik jums aptuveni pensija liela un cik jums tas rēķins liels.
340 mana pensija. Jā. Un bija 270 laikam maksāšana.
Tad jums diezgan maz paliek pāri.
Man teica, ka es būšu mazturīgais cilvēks.
VITA PAULĀNE, Ropažu novada domes priekšsēdētāja
Tad es saprotu, ka plus mīnus ir aptuveni 2500 mājsaimniecības, kas ir pieslēgtas šim centralizētajam tīklam?
Nu jā – Garkalnes Komunālajam servisam un pašvaldības aģentūrai Saimnieks. Šobrīd apmēram 1600 mājsaimniecības ir uzrakstījušas šos iesniegumus uz šo vienreizējo atbalstu.
Bet ziņa, ka vairāk nekā puse šo pabalstu ir prasījusi. Tas tomēr kaut ko liecina.
Protams, protams, jo tas ir tas, ko es saku. Ka iedzīvotājs- viņš jau rēķinās ar savu ienākumu, ģimene. Un tas vidējais, kas ir par komunāliem maksājumiem, tas budžetā tiek plānots. Tā kā es domāju, ka uz šo mājokļu pabalstu pretendēs ne tikai trūcīgie un maznodrošinātie. Bet, protams, ja tā cena vēl kāps gāzei, tad ir jādomā par tādu vienotu valsts atbalstu. Mūsuprāt, pareizākais ir noteikti šo mediānu, līdz kurai maksā iedzīvotājs, un tad no šīs summas tālāk kompensē valsts.
Pašvaldību savienība saka – ir labi, ka valsts un pašvaldības palīdz pašiem trūcīgākajiem. Bet visiem ir jāgatavojas tam, ka tūdaļ pēc pabalstiem sāks nākt tie, kuri nav uzskatāmi par mazturīgajiem. Pastāv bažas, ka līdz pat 40% mājsaimniecību īpaši attālākos Latvijas reģionos tuvāko mēnešu laikā sasniegs robežu, kad ģimenei var draudēt trūkums.
AINO SALMIŅŠ, Latvijas pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos
Ja mēs skatāmies pēc tā apjoma, ko saņem sociālās sadaļas ietvarā. Tad tas atbalsts ir apmēram 6% mājsaimniecību. Un tas ir risks, jo pēc mūsu rēķiniem apmēram 40% mājsaimniecību ir grūtības. Un tas nozīmē to, ja šīs mājsaimniecības, kuras nav atzītas par trūcīgiem un nav atzītas par maznodrošinātiem, liela daļa savus ieņēmumus patērē uz komunālajiem maksājumiem, siltumapgādei, elektrībai. Tas nozīmē to, ka apmēram 40% mājsaimniecību iekšējā tirgū nepiedalās.
Pašvaldības ir bagātas – tā saka finanšu ministrs. Tām ir 700 miljonu eiro lieli uzkrājumi. Lai tad šo naudu arī tērē. Jo Valstij, lai sniegtu atbalstu pašvaldībām, ir jāaizņemas. Un tas jau tad būs slogs visai valstij turpmākos gadus. Turklāt pirms jaunā gada pašvaldībām par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielāku ieņēmumu samaksāti papildus 60 miljoni. Reirs saka – pašvaldībām jāizmanto šī nauda, lai atbalstītu iedzīvotājus, nevis jādzen valsts budžets vēl lielākos parādos.
JĀNIS REIRS, Finanšu ministrs (Jaunā vienotība)
Šie 60 un vairāk miljoni ir viņu nauda. Mēs katru centu, ko izdosim, mēs aizņemsimies uzkrāmēsim parādu, tām neizdarībām, atstājot gāzes apkures, mēs uzkrāmēsim parādu visiem bērniem, visiem nākotnes lietotājiem. Arī tiem pašvaldību bērniem, kuru vadītāji bija atbildīgi un veica šīs investīcijas un kurina ar šķeldu un granulām.
Ekonomikas ministrs Vitenbergs noliedz, ka valdība rīkojas par vēlu. Viņš atsaucas uz Polijas pieredzi, kas samazinājusi nodokli degvielai, pārtikai PVN ir nolaists uz nulli. Pirmdien viņš piedāvās uz dažiem mēnešiem samazināt PVN un noteikt slieksni elektrības un gāzes cenām, ko pārsniedzot, valsts kompensē starpību.
JĀNIS VITENBERGS, Ekonomikas ministrs (Nacionālā apvienība)
Ministra kungs, ir viens tāds filozofisks jautājums par to, vai valdība, ministri, Valsts prezidents, nedzīvo paralēlajā realitātē? Tāpēc, ka, no vienas puses, finanšu ministrs saka, pašvaldības pašas vainīgas. Valsts prezidents saka, ka viss ir “baigi forši”. Premjers saka, ka tieciet paši galā, un ekonomikas ministrs saka, ka mēs rudenī piedāvājam samazināt PVN un tagad pagājuši, cik mēneši? Un mēs piedāvājam to pašu. Jūsuprāt, rīcība ir adekvāta?
Mēs no savas puses, es neatkāpjos no sava uzskata, ka ir labi, ka ir tie rīki panākti. Taču ir nepieciešami jauni papildus mehānisms, lai to situāciju varētu atrisināt. Un šeit varbūt nav tāda vienota izpratne. Piekritīšu, ka būtu bijis tiešām pareizi un labi, ja jau septembrī būtu aso pakotni pieņēmuši. Bet no mūsu puses mums nekas cits neatliek. Redzot ikdienā, komunicējot ar dažādām nozarēm, sabiedrību, mums ir jārīkojas, mēs nevaram izlikties, ka viss ir kārtībā, un ar to, kas ir izdarīts, ir pietiek.
Bet jums nešķiet, ka ir par vēlu. Ir pagājuši no septembra, cik – četri, četrarpus mēneši. Mums ir pieredze, ja kaut ko ļoti gribam, mēs varam nedēļas laikā izdarīt.
Nu arī šeit – kad tiklīdz panākta politiska vienošanās, tie lēmumi ir bijuši ātri gan par sadali bija iespējams. No mūsu puses mēs to varam īstenot. Nu, ko es varu teikt – par vēlu. Nu, tas neatbrīvo mūs no pienākuma rīkoties šobrīd un, ja mēs pirmdien arī panākam politisku lēmumu, mēs no ministrijas varam ātri sagatavot nepieciešamos grozījumus, nepieciešamos rīkus, tad nu strādāsim, to izdarīsim, lai janvārī, februārī, martā, aprīlī cilvēki varētu saņemt šos atvieglojums.
GUNITA ŠTORHA, “Mazsāliju” saimniece
Es nekad neesmu kritizējusi mūsu valdību, bet šobrīd tā situācija ir tāda, ka man liekas, ka mēs vienkārši nogaidām, cik ilgi tad tie uzņēmēji spēs izturēt to visu. Mēs nevaram vairs izturēt, mums nav no kā, mums nav tauku kārtiņas uzēstas. Mēs esam pārdzīvojuši divus gadus, divus gadus izturējuši, neesam nobeigušies, bet šobrīd tā situācija tāda – kāds risinājums? Man aiziet pie augļotāja, paņemt kredītu uz 4000? Bet nākammēnes viņš būs tieši tāds pats.
JĀNIS VITENBERGS, Ekonomikas ministrs (Nacionālā apvienība)
Mēs runājam ikdienā ar dažādu nozaru uzņēmējiem, jūs minējāt vienu no tūrisma jomas, ir daudz arī lielie ražotāji, kuriem tās kāpums ir milzīgs, un, sākot no maza uzņēmuma, beidzot ar baznīcām, kas nespēj nomaksāt esošos rēķinus, tādēļ pirmdien jāpanāk lēmumus, lai būtu iespējams tuvākajos mēnešos rēķinus atslogot.
Bet tad kāda ir jūsu atbilde uzņēmējam, kuram nākam piektdien šis rēķins Latvenergo ir jāmaksā?
…. To, ko es teicu pirms brīža, iespēja ir runāt ar Latvenergo, sadalīt šo rēķinu tādā vidējā termiņā līdz trīs gadiem un ievērojami šo summu, kas būtu esošajos mēnešos, sadalīti tādā vidējā termiņā, lai būtu iespējams šo laiku amortizēt, lai turpinātu darbu.
Latvenergo nepiemēros nekādas soda sankcijas par to, ka tas maksājums tiek izstiepts uz vairākiem mēnešiem? Ir runāts par to, ka tās soda naudas netiek maksātas vai soda procenti par to, ka maksājums tiek stiepts?
Kā jau teicu, esam aicinājuši Latvenergo būt sociāli atbildīgiem šajā laikā un es nespētu iztēloties to situāciju, ka Latvenergo piemērotu soda sankcijas apstākļos, kad sabiedrībai un uzņēmējiem iet tik smagi.
Viņi ir teikuši, ka viņi to nedarīs?
Mēs pēc brīža ar viņiem tiekamies un lai šos jautājumus apspriestu un skatītos arī tālāk, kāda varētu būt sadarbība ar mūsu tautsaimniecības nozarēm un sabiedrību jau tuvākajā laikā.
GUNITA ŠTORHA, “Mazsāliju” saimniece
Jums šobrīd pašai ir risinājums, ko jūs darīsiet?
Valdība var teikt, ejiet pie Latvenergo, lai viņš jums sadala maksājumos, piemēram, trīs maksājumos. Pirmām kārtām – mēs neviens neesam atbrīvoti no procentu maksājumiem par nesamaksāto rēķinu daļu, par ko arī varēja domāt valdība. Kāds risinājums, godīgi sakot, nezinu. Es nezinu- jo tā ir visa mana dzīve. Man nekā cita vairāk nav, mūsu ģimenei nekā cita vairāk nav. Es neesmu viena pati tāda. Un var jau smalki sēdēt kabinetos un teikt, ka mēs nemākam saimniekot. Un, ka mums šādi uzņēmēji (kā agrāk jau tas ir izskanējis) nav vajadzīgi, kuri neprot saimniekot. Šī nav mūsu neizdarība, šī ir valdības neizdarība.
