Māka pārvaldīt naudu un apzināties tās vērtību ir viena no būtiskākajām prasmēm, ko vecākiem nepieciešams iemācīt saviem bērniem. Turklāt īpaši svarīgas šīs prasmes kļūst tajā brīdī, kad bērnam plānots piešķirt pirmo kabatas naudu. Sperot šādu soli, vecāki nereti saskaras ar dažādiem jautājumiem – kāds ir piemērotākais vecums, to piešķirot, cik lielai tai jābūt un cik bieži nepieciešams bērnam to dot. Uz šiem un citiem ar bērna kabatas naudu saistītiem jautājumiem atbild Luminor finanšu eksperte Jekaterina Ziniča. Cik lielai jābūt bērna kabatas naudai? Kad sākt to dot?
Vai pirmo kabatas naudu var piešķirt arī par ātru?
Bērna izglītošanu finanšu jautājumos iespējams sākt jau no agras bērnības, iepazīstinot ar pamata jēdzieniem – kas ir nauda un ko nozīmē to krāt un tērēt, kāda ir tās vērtība bērnam saprotamos salīdzinājumos. Pirmsskolas vecumā no 6 līdz 7 gadiem ieteicams trenēt bērna spējas apieties ar naudu, taču šajā posmā kabatas nauda nav nepieciešama. Tā vietā vecāki var mācīt finanšu pratības pamatus, rādot piemērus, kā ikdienā nauda tiek izmantota – iegādājoties pārtiku, plānojot budžetu un veicot uzkrājumus. Labs veids, kā izskaidrot naudas būtību, ir izmantojot dažādas spēles un rotaļas, kurās tiek iesaistīta neīsta jeb spēļu nauda.
Kad ir īstais laiks pirmajai kabatas naudai?
Visbiežāk pirmo kabatas naudu piešķir, sākot skolas gaitas, turklāt galvenokārt 2. vai 3. klasē, kad bērns kļūst vairāk patstāvīgs. Tieši sākumskolas vecums tiek uzskatīts par atbilstošāko pirmo personīgo finanšu līdzekļu saņemšanai – bērns kļūst patstāvīgāks, vairāk laika pavada ārpus mājas un spēj pieņemt lēmumus. Atkarībā no bērna vecuma kabatas naudu var sadalīt vairākos mazākos un biežākos maksājumos, sākotnēji nodrošinot to tikai uz vienu vai pāris dienām. Piešķirot pirmo kabatas naudu pat nelielos apjomos, vecākam ir iespēja bērnam iemācīt pārvaldīt sev pieejamos finanšu līdzekļus. Noteikti nevajag satraukties, ja sākotnēji bērns visu kabatas naudu iztērē saldumiem vai kādam neapdomīgam pirkumam – arī tā ir mācība bērnam, un vecāku uzdevums ir sniegt nepieciešamos padomus, lai šādas situācijas neatkārtotos vienmēr un vēlreiz izrunāt un atgādināt naudas vērtību bērnam saprotamā veidā. Piemēram, norādīt, ka iztērētās naudas dēļ no jauna nebūs iespējams iegādāties bulciņu vai ierasto našķi – ka būs jāgaida līdz nākamajai reizei, kad tiks saņemta nauda.
Cik lielai jābūt bērna kabatas naudai?
Piešķirot bērnam kabatas naudu, svarīgi paturēt prātā, ka tās apjoms lielā mērā ir atkarīgs no katras ģimenes individuālā finansiālā stāvokļa, bērna vajadzībām ārpus mājas, kā arī bērna vecuma un izpratnes par finansēm. Proti, mazākiem bērniem ikdienā nav nepieciešams tāds pats kabatas naudas apjoms kā, piemēram, pusaudžiem. Kopumā kabatas nauda var svārstīties no eiro līdz pāris eiro (maksimums) mazākiem bērniem dienā līdz desmit un vairāk eiro nedēļā pusaudžiem, taču galvenais ir pielāgot summu, balstoties uz bērna vajadzībām un ģimenes iespējām. Tāpat kabatas naudas apjomu var pielāgot bērna aktivitātēm, piemēram, ja bērns dodas garākā izbraucienā vai ir paredzēts kopā ar draugiem doties uz kino, atvēlēto kabatas naudu iespējams palielināt. Taču nevajag aizmirst, ka vecāku uzdevums ir mācīt bērniem pret naudu izturēties atbildīgi, neizšķērdēt to un meklēt veidus, kā gudri ietaupīt, samazinot ikdienas tēriņus.
Skaidra nauda vai maksājumu karte?
Mazākiem bērniem noteikti piemērotāka ir skaidra nauda, taču, sasniedzot pusaudža vecumu, ieteicams apdomāt iespēju bērnam nodrošināt personīgo maksājumu karti. Tā palīdzēs gūt pirmo pieredzi ar bankas pakalpojumiem, kā arī vecākiem nodrošinās iespēju sekot līdzi bērna tēriņiem. Maksājuma karte var kalpot arī kā drošības garantija, jo vecākiem ir iespēja noteikt tēriņu limitu un saņemt paziņojumus par veiktajām darbībām. Luminor bankas dati liecina, ka vecāki saviem bērniem pirmo maksājuma karti piešķir vidēji 11-12 gadu vecumā. Un, lai gan viedoklis par pirmās kartes izveidi bērnam katrā ģimenē atšķiras, eksperte atgādina – maksājuma karte bērna ikdienā darbojas kā papildu rīks finanšu pratības nostiprināšanai.
