Da Vinči gleznā attēlotās Monas Lizas identitāte ir atklāta! Vai patiesi?

Šī nav daļa no Dena Brauna grāmatas Da Vinči kods. Pētnieks Silvano Vinceti – Itālijas kultūras mantojumu komitejas priekšsēdētājs – atklājis noslēpumainu kodu, pētot Monas Lizas acis. Un ir pamats uzskatīt, ka tā varētu būt norāde uz viņas patieso identitāti.

Leonardo Da Vinči bija ļoti aizrāvies ar dažādiem kodiem, simboliem, viņu tie fascinēja, tāpēc nebūt nav brīnums, ka viņš šādā veidā vēlējies nodot pēctečiem zinākāri šādus kodus atklāt. Turklāt – paslēpjot kodu acīs, tas ir vēl viens apstiprinājums mākslinieka pārliecībai par to, ka cilvēkam acis ir durvis uz dvēseli, vai, kā zināms parunā – acis ir dvēseles spogulis. Līdz ar to tas ir arī ceļš uz komunikāciju – par to bija pārliecināts Da Vinči.

Neredzami ar neapbruņotu aci un uzkrāsoti melnā krāsā uz zaļi brūna fona ir burti LV – uz Monas Lizas labās acs zīlītes. Kā tiek skaidros, tie varētu būt Leonardo Da Vinči iniciāļi, taču burti, kas redzami viņas kreisās acs zīlītē, ir vēl interesantāki. Tie ir burti B vai S, taču pētnieks norāda, ka tik pat labi tie varētu būt C un E. Turklāt, tiek uzskatīts, ka šie burti varētu būt pavediens, lai beidzot uzzinātu šī mistiskā smaida īpašneces identitāti, kas ir kā noslēpums vairākus simtus gadu.

Vēl viens noslēpumains mājiens atklāts zem tilta, kas redzams aiz Monas Lizas kreisā pleca. Zem tilta fona, uz labās arkas ir numurs. Vincenti uzskata, ka tas varētu būt 72 vai L2. Savukārt, vēsturniece Carlo Glori uzskata, ka ir atradusi, kas tas ir par tiltu – tas vedot pār Trebbia Bobbio upi, kas atrodas vietā – netālu no pilsētas Piacenza, turklāt, šis tilts bijis atjaunots, jo 1472. gadā ticis sagrauts, kas varētu izskaidrot cipara 72 esamību uz tā.

Tāpat Glori apgalvo, ka ir pārliecināta, ka Mona Liza patiesībā ir Ludovico il Moro meita Giovanna Bianca Sforza, kura valdīja Bobbio, un pēc viņas domām, burti sievietes acī ir S un G, kas apzīmē sievietes iniciāļus. To viņa paskaidro: “Ilgu un rūpīgu pētījumu rezultātā, esmu atradusi tiltu realitātē, kā arī Sforzas attēlu, kuras seja šķita teju uz mata kā gleznā. Vēl 500 gadus atpakaļ, Babbio bija kultūras centrs, ar milzīgu un ietekmīgu bibliotēku. Iespējams, Da Vinči apmeklēja Bobbio tieši šīs bibliotēkas dēļ, taču glezna tapusi pāris gadu vēlāk, balstoties uz viņa atmiņām.” Turklāt, Glori vēl uzsver, ka daudzas lietas arī mūsdienās izskatās tā kā Monai Lizai aiz muguras – piemēram, tilts un līkumotais ceļš.

Līdz šim daudzi ir uzskatījuši, ka Mona Liza bija Liza Gherardini – sieviete, kura bija precējusies ar florenciešu tirgotāju. Vincenti gan uzskata, ka tā nav taisnība, norādot uz to, ka vēl kāds šifrs jebšu pavediens gleznā ir cipari 149 un vēl viens, kurš galā ir ticis nodzēsts, un pētnieks uzskata, ka tā varētu būt nulle, tādējādi gleznā ticis iekodēts gleznas radīšanas gads – 1490. Un Vincenti norāda, ka šajā laikā Da Vinči ir uzturējies Hercoga Ludovico Sforza galmā Milānā. Lai gan arī te ir neskaidrības, jo daudzi avoti vēsta, ka gleznas tapšanas laiks ir 1503. – 1506./1507. gads.

Pastāv uzskats, ka Da Vinči gleznu ir radījis vēlāk, atsaucot atmiņā gan šo skatu, gan sievieti no laika, kad tajā vietā viesojies.

Ir versijas arī par to, ka patiesībā Leonardo Da Viči ir gleznojis savu pašportretu, kurā parādījis ne vien sevi, bet arī ilgas pēc sievietes – mīļotās. Turklāt, saliekot kopā divus attēlus – Da Vinči un Monu Lizu – cilvēku aizvien vairāk sākuši apdomāt šīs versijas patiesumu.