Covid-19 uzliesmojumiem esam gatavāki nekā martā, tomēr joprojām ir daudzi neatbildētu jautājumu – gan par pašu vīrus, gan to, vai apzināmies patiesos tā izplatības apmērus, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.

Rīgas Austrumu slimnīcas infektologs Māris Liepiņš novērojis, ka šī ieilgusī neskaidrā situācija atspēlējas negatīvi. “Ir  nogurums no tā, ka tā problēma aizvien velkas, un mēs neredzam viņai galu. Mums aizvien nav efektīvu, tiešām efektīvu medikamentu, mums  vēl aizvien nav vakcīnas, bet mums ir jādzīvo tagad pavisam jaunā Covid ērā, kad ir jāievēro visi šie noteikumi, ģērbšanās, masku nēsāšana, distancēšanās.  Un tas sabiedrībai, nu, kāda mums ir, ir diezgan problemātiski,” viņš secina.

 

Šobrīd mazāk gan ir smago saslimšanas gadījumu – to rāda gan dati, gan novērojuši  ārsti. Taču tas ir mānīgi – gan mediķi slimnīcā, gan epidemiologi secina, ka gluži vienkārši sabiedrības grupas, kurās slimība izplatās, ir gados jaunākas un nosacīti veselīgākas. Taču tas vēl vairāk prasa piesardzību, jo agri vai vēlu slimība izplatīsies tālāk.

Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs norāda, ka ilgstoši tas nevar neskart citas grupas, piemēram,  gados vecus cilvēkus. Viņš saka: “Valstīs ar īpaši augstu saslimstību ir novērots arī pieaugums, tagad daudziem pieaugums atkal riska grupās un hospitalizāciju skaits, un arī pakāpeniski pieaug arī mirstība. Kas nav labs variants, un to nevajadzētu pieļaut.”

Latvijā kopumā slimība  joprojām tiekot kontrolēta. Arī pēc Pasaules veselības datiem Latvija ir starp valstīm, kurai raksturīgi lokāli uzliesmojumi, atšķirībā, piemēram, no Lietuvas, kur ir vispārēja Covid-19 izplatība sabiedrībā. Tiesa, arī veikto testu skaits Latvijā  ir bijis arī mazāks. Lietuvā un Igaunijā  testi veikti par 70% vairāk nekā Latvijā. 

Austrumu slimnīcas References laboratorijas galvenais speciālists Sergejs Ņikišins atzīst, ka tas saistīts ar laboratoriju kapacitāti. Tieši tādēļ siekalu testi, kurus sāka lietos šajā nedēļā, tiek uzlūkoti  ar lielām cerībām, jo prasa mazāk cilvēkresursu. Līdzīgi drīz varētu plašāk pielietot jaunus – antigēnu testus, kuru rezultāts nolasāms 15 minūšu laikā. Taču tie derētu tikai pacientiem ar simptomiem un nebūtu plaši pielietojami, jo negatīvs rezultāts antigēnu testiem ne vienmēr ir patiess. 

Speciālisti gan spriež, ka jebkurā gadījumā, arī testēšanas kapacitātes trūkuma dēļ slēpto gadījumu nevarētu būt daudz. Kopš augusta sākuma asinsdonoriem pārbauda arī antivielas uz Covid-19. Un kopumā no 7324 donoriem antivielas bijušas 28. Tādu, kuriem pirms tam nebija apstiprināta saslimšana ar Covid- 19, no tiem bija 16. Tie ir 0,2%. Nav arī  daudz gadījumu, kad Covid-19 atklāj pacientiem ar citām saslimšanām, kuriem drošības dēļ tests veikts ārstniecības iestādē. Daugavpilī, kur bija pēdējais lielākais uzliesmojums, aizvadīto  divu mēnešu laikā slimnīcā tādu bija trīs.

To, ka vīruss ticis salīdzinoši labi kontrolēts secina arī zinātnieki, kas vīrusa izplatību analizē pēc tā ģenētiskā koda. Kopumā tā atklātas 250 mutācijas. “Tā labā ziņa ir tāda, ka kopš jūlija mēs neatrodam tādu vīrusu, kas šeit ir bijis pirms tam. Tas nozīmē, ka pasākumi, kurus Latvija veica ierobežojot slimības izplatību, bija ļoti veiksmīgi,” stāsta Latvijas Biomedicīnas un studiju centra direktors Jānis Kloviņš, norādot, ka visi varianti, kas tagad ir Latvijā, ir ienākuši no citurienes. Viņš skaidro, ka vīrusam vajag jaunu saimnieku. Bet, ja šādu saimnieku neatrod, vīrusa dzīve apstājas. Pagaidām gan neko daudz vairāk nevar pateikt par vīrusa dabu – piemēram, vai tas kļuvis vājāks vai nāvējošāks. Taču izskatās, ka tas ir lipīgāks.

“Viena no mutācijām, kas tagad pasaulē dominē, kas bija atrasta jau aprīļa sākumā un ir arī 95 gadījumos Latvijas vīrusa variantu, visticamākais padara šo vīrusu vieglāk pārnesamu no viena cilvēka uz otru. (..)  Tas ir tas, pret ko grūti cīnīties, jo tas ir tas, ka vīruss pats sevi uzlabo,” skaidro J. Kloviņš. Pāragri gan spriest, vai būs izplatīta atkārtota inficēšanās. Pasaulē šādi gadījumi jau fiksēti, taču salīdzinoši maz, lai izdarītu plašus secinājumus. 

J.Perevoščikovs norāda, ka jau tagad ir skaidrs, ka trīs mēnešus pēc izslimošanas antivielu daudzums asinīs samazinās.  

Tas viss liek domāt, ka ar vīrusa klātbūtni vēl ilgi nāksies sadzīvot. Apzinoties resursu, jo īpaši cilvēkresursu trūkumu, Veselības ministrija esot apzināsi ārstniecības personas, kam ir sertifikāts, bet, kas šobrīd nestrādā. “Esam arī domājuši par iespēju piesaisti medicīnas skolu studentus un pēdējā kursa studentus universitātēs, bet tas, ka cilvēkresursu trūkums mums ir, to mēs noliegt nevaram,” norāda Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka. 

Arī ģimenes ārstiem jārēķinās ar vairāk darba, jo lielākā daļa saslimušo ārstēsies mājās. Ministrija jau plānojot papildu dežūrārstu vietas, ja šāda vajadzība būs. Valdībā arī iesniegts ziņojums par veselības nozares kapacitātes stiprināšanu Covid-19 apstākļos, kas paredz arī finanšu līdzekļu pieprasījumus.  

 

Sabiedrība

Slavenības, kuru bērni izskatās kā pilnīgas vecāku kopijas

Par bērniem nereti saka, ka viņi ir kā vecāku kopijas, taču interesanti ielūkoties slavenību aprindās...

Meganas Mārklas tēvs sacēlis skandālu un sūdzēs meitu tiesā

Meganas Mārklas atstumtais tētis ir teicis, ka viņš ir gatavs vērsties tiesā pret savu meitu...

Divi gados jauni cilvēki – puisis un meitene – Pierīgā sabojā sev visu atlikušo dzīvi

  Veicot mērķtiecīgu izmeklēšanu lietā saistībā ar sievietes slepkavību, kas tika izdarīta šā gada aprīlī viņas...
Foto:Flickr.com/Michel Filion/CC

Diemžēl darba nedēļas noslēgumā saņemta traģiska vēsts

  Aizvadītajā diennaktī valstī reģistrēti 135 ceļu satiksmes negadījumi, tajos cietuši 18 cilvēki un viens gājis...

Cilvēki vakcinējas kūtri – ko iesāks ar vakcīnām, kurām strauji iztek derīguma termiņš? – VIDEO

  Tuvāko nedēļu laikā uz Tunisiju ceļos Latvijas iegādātās un neiztērētās “AstraZeneca” vakcīnu devas, jo augusta...

Vidzemes pusē kāds saniknots zemnieks ar motorzāģi gāž elektrības stabus – VIDEO

  Pieturoties karstajam laikam, tā vien šķiet, ka arī savaldīgie latviešu zemnieki kļuvuši karstasinīgāki. Kādā klusā...

Horoskopi un Testi

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 24. jūlijs

  Atceries, ka bez piepūles neko nevar paveikt! Mums katram ir savs Everests, ko iekarot –...

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 23. jūlijs

  Ko zvaigznes tev sola 23. jūlijā?     Auns Šī diena būs emocijām bagāta diena. Vēlēsies skaļi izpaust savus...

Tavs horoskops veiksmīgam AUGUSTAM

Klāt vasaras pēdējais mēnesis - augusts. Aplūko, kā izkārtojušās zvaigznes, un ko tas sola tieši...
desktopnexus.com

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 22. jūlijs

  Šī būs veiksmīga diena ambīciju realizēšanai. Ļauj sev sapņot lielas lietas, tikai tad spēsi sasniegt...

Tavs horoskops veiksmīgai dienai – 21. jūlijs

  Šī būs negaidītu ziņu diena. Tā ietvers pretrunas – laimīgus un ne tik pozitīvus brīžus....

Kā vasaras karstums ietekmē katru horoskopa zīmi?

Vasara, karstums… Lielākajai daļai cilvēku tas Latvijā ir ļoti nepierasts, pat nepanesams, un pat kārtējās...

Mājai un Dārzam

Tomēr parādās jaunas ziņas par laiku brīvdienās un nākamnedēļ – prognoze 7 dienām!

  Līdz ar vēl vienu karstuma vilni, kurš aizsāksies svētdien, šī gada jūlijs, iespējams, kļūs par...

Būs vēl vismaz viens karstuma vilnis; pastāsta, kad tas sāksies

  Pēc ilgā karstuma viļņa, pirmdien Latvijā laiks bija krietni vēsāks. Taču prognozes liecina, ka nedēļas...

Sinoptiķis Bricis neiepriecina ar prognozi par laiku turpmāk – VIDEO

  Līdz ar vēsāku laiku Latvijas piekrastē šonedēļ veidosies ūdensstabi, brīdina Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors...