Tīros auduma virtuves dvieļos ir atrodami daudz un dažādu rauga un pelējuma sēnīšu veidi, kā arī baktērijas, kas var nodarīt nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai. To apliecina virtuves dvieļu bakterioloģiskā analīze, kas pēc higiēnas papīra ražotāja „Grite” ierosinājuma tika veikta Lietuvas Valsts Pārtikas un veterinārā riska novērtēšanas institūtā.
Pētījuma gaitā tika testēti kokvilnas virtuves dvieļi, kas tika lietoti trīs, septiņas vai četrpadsmit dienas. Iegūtie analīžu rezultāti apliecināja, ka neatkarīgi no dvieļa lietošanas ilguma, tas satur ļoti daudz baktēriju, kas var izraisīt dažāda veida saslimšanas.
„Tika konstatēts, ka viens grams tikko izmazgāta virtuves dvieļa, satur aptuveni 80 miljonus dažādu baktēriju un 190–300 vienības pelējuma sēnīšu. Tam, cik bieži virtuves dvielis tiek mainīts, nav būtiskas nozīmes, jo pat dvieļi, kas tiek lietoti tikai dažas dienas, jau satur neskaitāmi daudz baktēriju,” norādīja Lietuvas Valsts Pārtikas un veterinārā riska novērtēšanas institūta Bakterioloģijas nodaļas vadītāja Česlova Butrimaite-Ambrozevičiene (Česlova Butrimaitė–Ambrozevičienė).
Eksperte piebilda, ka baktēriju daudzumu, protams, var ietekmēt veļas mazgāšanas laikā izmantotie auduma mīkstinātāji un smaržvielas, kā arī tas, kādi priekšmeti tiek mazgāti kopā ar virtuves dvieļiem.
Uz virtuves dvieļiem esošie mikroorganismi apdraud mūsu veselību
Uz virtuves dvieļiem esošie mikroorganismi ir dažādi – ir tādi, kas neapdraud cilvēka veselību, bet ir arī tādi, kas var izraisīt saslimšanas jeb patogēnie mikroorganismi.
„Uz cilvēka rokām var būt sastopami tādi patogēnie mikroorganismi kā stafilokoki, kā arī mikroorganismi, kas nokļūst uz rokām pēc tualetes apmeklējuma, klepošanas, šķaudīšanas vai smēķēšanas, piemēram, salmonellas, šigellas, rotavīruss, A hepatīta vīruss, gripas vīruss, stafilokoki, u.c. Arī pārtikas produkti var būt piesārņoti ar patogēniem mikroorganismiem. Termiski neapstrādāta gaļa vai zivis var būt piesārņotas ar akūtas zarnu infekcijas izraisošam baktērijām – salmonellām, kampilobaktērijām, tāpat arī olu virsma var būt piesārņota ar salmonellām, uz svaigiem dārzeņiem un augļiem var būt zarnu parazītu oliņas. Apstrādājot šādus piesārņotus produktus, mikroorganismi nokļūst arī uz pavāra rokām, virtuves iekārtam, traukiem un virtuves auduma dvieļiem,” atklāj Valsts Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Elvīra Brūvere.
Kā izvairīties no saslimšanām?
Rokas ir tās, kas saskaras gan ar jēlajiem, potenciāli piesārņotajiem pārtikas produktiem, gan ar jau gatavajiem ēdieniem. Tādēļ personīgā higiēna ir viens no svarīgākajiem profilakses līdzekļiem, kā pasargāt sevi un citus no saslimšanas ar infekcijas slimībām, ko izraisa piesārņota pārtika. „Lai rokas būtu tīras, tās jāmazgā vairākas reizes dienā ar šķidro roku mazgāšanas līdzekli vismaz 3 minūtes siltā, tekošā ūdenī, neaizmirstot izmazgāt starp pirkstiem, zem nagiem, nomazgāt delnu virspuses un īkšķi”, iesaka epidemioloģe Elvīra Brūvere.
Roku slaucīšanai epidemioloģe neiesaka izmantot auduma dvieļus, jo jau pēc pirmās lietošanas reizes uz dvieļa nonāk mikroorganismi, un pēc katras nākošās lietošanas reizes šo mikroorganismu skaits palielinās un dvielis kļūst netīrs, līdz ar to, slaukot tīri nomazgātas rokas šādā dvielī, tās atkal kļūst netīras. Īpašs risks pastāv, ja auduma dvieli kopīgi lieto vairāki cilvēki – patogēnie mikroorganismi no viena cilvēka rokām var nonākt uz cita cilvēka rokām, tādā veidā izplatot tālāk slimību izraisītājus, un roku mazgāšana zaudē jēgu.
Epidemioloģe roku slaucīšanai iesaka lietot vienreizējos papīra dvieļus, lai ikdienā izvairītos no saskarsmes ar baktērijām, pelējuma un rauga sēnītēm, jo tie labi uzsūc ūdeni un pirms katras lietošanas reizes ir tīri.
Higiēnas papīra ražotāja „Grite” ierosinātā pētījuma gaitā tika pārbaudīti arī papīra virtuves dvieļi. Tika konstatēts, ka tie nesatur auduma virtuves dvieļiem raksturīgos kaitīgos mikroorganismus, turklāt tie ir piemēroti izmantošanai tiešā saskarsmē ar pārtiku.
