Pēdējās nedēļās mūsu ikdiena ir ļoti mainījusies, tāpat kā pārtikas patēriņa paradumi – tagad dodamies iepirkties retāk, bet vienā reizē nopērkam vairāk. Uzturzinātnes maģistre un blogere Klinta Stasjule un IKEA dizainers dalās ar vērtīgiem padomiem, kā uzglabāt dažādus pārtikas produktus, lai tie ilgāk būtu svaigi, un kā sagatavot veselīgu un nedārgu Lieldienu maltīti, no kuras nekas nebūtu pēc tam jāizmet.

 

Izvēlies veselīgus un uzturvielām bagātus produktus

Uzturzinātnes maģistre un bloga par ēdienreižu plānošanu Foodprep.lv autore Klinta Stasjule uzsver, ka ir svarīgi pirkt un pagatavot tikai tik daudz ēdiena, cik spēsi apēst. Lai pavadītu veikalā pēc iespējas mazāk laika un nepārtērētu pārtikai paredzēto budžetu, ieteicams laicīgi izplānot Lieldienu nedēļas ēdienkarti un iepirkties atbilstoši tai.

 

“Gan ikdienā, gan svētkos iesaku padomāt par veselīgākām alternatīvām ierastajiem produktiem, piemēram, baltmaizes vietā izvēlies pilngraudu maizi, sviesta vietā izmanto avokado, bet majonēzi aizstāj ar bezpiedevu jogurtu, kam pievieno nedaudz sinepes un melnos piparus. Dodoties iepirkties, padomā par to, ko ēdīsi visu nākamo nedēļu. Katru produktu pērc ar mērķi, piemēram, ja pērc gaļu, zini kādā ēdienā to izmantosi. Tādā veidā var ievērojami samazināt izmestās pārtikas daudzumu,” iesaka Klinta Stasjule.

 

Tā kā šogad Lieldienas svinēsim tikai pašu tuvāko lokā un nedosimies apciemot radus un draugus, viņa iesaka nesakrāsot pārāk daudz olu un gatavot mazāk ēdiena kā parasti. Dažas olas, pāris veidu salāti un augļi svētku galdam var būt pilnīgi pietiekami.

 

Galda klājums svētkiem divatā vai vienatnē

Lai radītu svētku noskaņu nepārspīlē ar ēdienu daudzumu, bet tā vietā piedomā pie īpašāka galda klājuma, iesaka IKEA dizainers Dariuss Rimkus: “Neatkarīgi no tā, vai svinēsi vienatnē vai divatā ar kādu, velti laiku  glītam galda klājumam un svētku sajūtas radīšanai. Nav nepieciešams tam tērēt daudz naudas – pietiks ar dažiem jauniem papildinājumiem jau esošajiem traukiem vai galda piederumiem un kādiem zaļumiem no dabas un vienkārša ikdienas maltīte jau garšos citādi.” Viņš iesaka izmantot zaļos toņus un dabīga lina tekstilizstrādājumus, kas galda klājumam piešķirs pavasarīgu noskaņu.

 

Vienlaikus K. Stasjule atgādina, ka Lieldienu olas ir pārtikas produkts, ne tikai svētku rotājums, tāpēc jāievēro ar ēdiena drošību saistītie noteikumi. Viņa ieteiktu uzglabāt krāsotās olas ledusskapī un izņemt tās tikai uz maltītes laiku. Cieti vārītas olas ledusskapī var uzglabāt līdz pat septiņām dienām. Otrs variants – nokrāsot pāris olas speciāli svētku galda dekorācijām un olu kaujām, bet neizmantot olas ēšanā, ja tās stāvēs istabas temperatūrā vairākas dienas.

Kā izmantot Lieldienu maltītes pārpalikumus, lai ēdiens nebūtu jāizmet?

“Ja tomēr esi sakrāsojis pārāk daudz olu, pēc svētku brokastīm liec lietā nedaudz radošuma, lai tās izmantotu citās receptēs, pirms tās sabojājas,” iesaka Klinta Stasjule.

 

“Pēc Lieldienām no neapēstajām olām vari uztaisīt, piemēram, veselīgu siera salātu versiju – sarīvē sieru, vārītus burkānus, smalki sagriez olas un sajauc to visu ar pašgatavotu mērci no bezpiedevu jogurta un sinepēm. Šādus salātus vari ēst uz galetes vai sacept lavaša pīrādziņos,” saka ēdienu blogere. Viņa piebilst, ka tās var izmantot arī klasiskā rasola pagatavošanā vai atklāt aukstās zupas sezonu, lai atsvaidzinātu pēcsvētku uzturu.

 

Eksperti iesaka pāri palikušo ēdienu un produktus glabāt caurspīdīgās pārtikas kastītēs, kurās ēdiens neapkaltīs, nesavilksies ar citu produktu aromātiem un ilgāk saglabāsies svaigs. Turklāt būs vieglāk pārskatīt ledusskapja saturu un neaizmirst kādā tālākā stūrī noglabātu pārtiku.

“Cilvēki mēdz izmest mazāk ēdiena, ja viņi var ērti pārskatīt ledusskapja un katras kastītes saturu. Tas palīdz neaizmirst, kas glabājas ledusskapī, tostarp, Lieldienu maltītes pārpalikumus,” saka IKEA dizainers Dariuss Rimkus. Viņš piebilst, ka ne velti ir teiciens, ka cilvēki “ēd ar acīm”, tāpēc ieteicams veselīgākos produktus turēt caurspīdīgās kastītēs un redzamākās vietās.

 

Viņš stāsta, ka pārtikas kastītes ir ļoti noderīgas ēdiena glabāšanai – gan mājās, gan līdzņemšanai. Plastmasas kastītes, kas maksā tikai pāris eiro, var izmantot, lai uzglabātu ēdienu ledusskapī vai saldētavā, stikla traukus var izmantot arī ēdiena pasniegšanai pa taisno no ledusskapja vai cepšanai cepeškrāsnī, bet kastītes ar vairākiem nodalījumiem ļaus tajās glabāt dažādus produktus, neļaujot tiem sajaukties.

 

Kā pārtikas produktus ilgāk saglabāt svaigus?

Plānojot iepirkumu sarakstu brīvdienām, apdomā, cik ilgi katru no produktiem varēsi uzglabāt. Tagad mēs ejam iepirkties retāk un pērkam vairāk produktu vienā reizē, tāpēc Klinta dalās ar padomiem, kā dažādus produktus pareizāk uzglabāt:

  • veikalā produktus no ledusskapja ieteicams paņemt iepirkšanās beigās un, atnākot mājās, uzreiz tos ielikt ledusskapī;
  • piena produktus un olas labāk uzglabāt nevis ledusskapja durvīs, bet plauktu dziļumā, lai temperatūras izmaiņas, virinot ledusskapja durvis, mazāk ietekmētu šos produktus;
  • ledusskapi ieteicams nepārpildīt ar pārtikas produktiem, lai tajā saglabātos vienmērīga vēsā gaisa cirkulācija;
  • dārzeņus un salātus ieteicams uzglabāt speciāli tiem paredzētajā nodalījumā (visbiežāk apakšējā atvilktnē);
  • lai lapu salātus, spinātus un rukolu ilgāk saglabātu svaigus, ieteicams mājās tos nomazgāt, nosusināt un pārlikt ar papīra salveti izklātā pārtikas kastītē. Vienu salveti uzliec arī salātiem pa virsu un aiztaisi kastītes vāku. Salvetes uzsūks lieko mitrumu, ļaujot salātiem ilgāk būt svaigiem;
  • ja iegādājies jau nomazgātus burkānus, tos var nomizot un glabāt ēdiena uzglabāšanas kastītē nelielā ūdens daudzumā – tā tie ilgāk būs kraukšķīgi un nesavītīs;
  • pēc atvēršanas konservētus produktus, piemēram, pupiņas, kas netiek apēstas uzreiz, būtu jāpārliek hermētiski noslēdzamos ēdiena uzglābšanas traukos un jāuzglabā ledusskapī;
  • svaigu gaļu ledusskapī drīkst uzglabāt 1-2 dienas zemākajā plauktā, un tad tā jāpagatavo vai jāliek saldētavā.
Iepriekšējais rakstsSkumji notikumi šonedēļ risinājušies Saulkrastu pludmalē
Nākamais rakstsSlimības riski, bezdarbs un iespējamā attiecību krīze – kā tikt galā ar Covid-19 radīto stresu?