Ērces Latvijā pārnēsā cilvēkam bīstamo ērču encefalīta vīrusu. Diemžēl šī slimība cilvēkiem, kas pret ērču encefalītu nav vakcinējušies, var pielavīties nemanīta – aptuveni 30% ar ērču encefalītu saslimušo cilvēku ērces piesūkšanās brīdi nemaz neatceras un nav pamanījuši. Ērce var pasūkt asinis, inficēt cilvēku un nokrist pirms cilvēks to piefiksējis.
Ērču encefalīta pirmās pazīmes ir līdzīgas gripas simptomiem, – kā ērču encefalītu atpazīt, skaidro MFD veselības grupas filiāles „Veselības punkts” (Dzirnavu 70) daktere Svetlana Čui.
Ērču encefalīts ir vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas galvenokārt skar cilvēka centrālo nervu sistēmu. Slimībai parasti ir divas atšķirīgas fāzes. Pirmajai fāzei, kuras simptomi parādās 4-28 dienas pēc inficēšanās, raksturīgi:
- Paaugstināta temperatūra,
- nespēks,
- drebuļi,
- galvassāpes un
- sāpes ķermenī.
Pirmajai fāzei raksturīgie simptomi parasti turpinās 2-7 dienas. Pēc tam seko izveseļošanās vai arī vīruss izplatās smadzenēs un smadzeņu apvalkos. Ja tas notiek, pēc pirmās fāzes pacientiem 1 – 20 dienu laikā var iestāties otrā smagākā fāze. Otrajai fāzei raksturīgas izpausmes var būt:
- Meningīts jeb smadzeņu apvalku iekaisums vai meningoencefalīts,
- ilgstošs un spēcīgs drudzis,
- sprandas stīvums,
- vemšana,
- reiboņi,
- krampji,
- dažādu ķermeņa daļu paralīze, redzes traucējumi un
- citas smagas izpausmes.
Saslimšanai ar ērču encefalītu var būt ļoti smagas komplikācijas un arī letāls iznākums, tāpat slimība var atstāt smagas sekas uz visu atlikušo mūžu. Šo encefalīta seku vidū ir kustību un runas traucējumi, hroniskas galvassāpes un nogurums, nespēja koncentrēties, atmiņas un līdzsvara traucējumi, strauja garastāvokļa maiņa un nervozitāte, kā arī paralīze. Saslimšana īpaši bīstama var būt gados vecākiem cilvēkiem, tā kā komplikāciju un smagas pārslimošanas risks pieaug ar gadiem, skaidro S. Čui.
Atšķirībā no Laimas slimības, otra ērču pārnēsātās baktērijas, kuru sekmīgi var ārstēt ar antibiotikām, specifisku zāļu pret ērču encefalītu nav. Ērču encefalīta pārslimošanas gaitu un iespējamās sekas iepriekš paredzēt nevar arī mediķi. Pārslimojot ērču encefalītu, ilgstošu komplikāciju rašanās iespēja ir līdz pat 20% gadījumu, brīdina S. Čui.
Medicīnisko apskati pirms vakcinācijas uzskata par lieku laika tērēšanu
Pacientiem saistībā ar ērču encefalītu un vakcināciju joprojām ir daudz neskaidrību. Vispārpieņemtā prakse paredz, ka mediķim pirms vakcinācijas veikšanas jāizvērtē cilvēka kopējais veselības stāvoklis – vakcināciju, piemēram, veikt nav ieteicams, kad cilvēks sirgst ar kādu vīrusa infekciju. Tomēr pacienti šo mediķa apskati pirms vakcinācijas nereti uzskata par nevajadzīgu, stāsta S. Čui. „Cilvēki atnāk uz vakcināciju un grib visu paveikt maksimāli ātri. Daudzi pacienti mediķa apskati pirms vakcinācijas uzskata par lieku laika tērēšanu, neskatoties uz to, ka šāda apskate ir obligāti nepieciešama,” viņa saka.
Saskaņā ar MFD novērojumiem, visaktīvāk pret ērču encefalītu vakcinējas 20-50 gadus veci cilvēki, kas strādā un kuriem bieži vien ir darba devēja sarūpētas veselības apdrošināšanas polises. Diemžēl lielu sabiedrības daļu vakcinēties pret ērču encefalītu joprojām kavē finansiāli apsvērumi.
Ērču aktivitātes sezona ir atkarīga no gaisa temperatūras un Latvijas mežos turpinās gan rudens, gan dažkārt pat ziemas mēnešos. Tagad, laikā, kad ērces joprojām ir aktīvas, ieteicams izvēlēties paātrināto vai ātro vakcinācijas shēmu, kas pie imunitātes ļauj tikt ātrāk, 21 dienas vai mēneša laikā pēc pirmās vakcīnas saņemšanas, skaidro S. Čui.
Lai saņemtu personiska rakstura medicīniskus ieteikumus, lūdzu, konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu.
