Flirts bez naftalīna. Patiess un skaists

Autors: Līgija Ciekure speciāli BrīvBrīdis.lv

Flirts… Tas arī pieredzējušām un ilglaicīgām attiecībām ir nepieciešams. To nedrīkst aizmirst, ignorēt. Tas nav tikai pirmajiem randiņiem.

Viņa pienāk pie jūras, noauj kājas un iemērc ūdenī sakarsušās pēdas. Mmm… No mugurpuses atskan: “Kāds ir?” Viņa, saulē miegdama acis: “Pamēģini!” Viņš: “Uz kurieni iedama?” Viņa, atstādama sīkus solīšus smiltīs: “Uz priekšu!” Viņš: “Kad nāksi atpakaļ?” Viņa: “Pēc stundas!” Viņš sagaidīja.

Skan kā pasakā, bet nav pasaka, jo nevajag ne stikla kalna, ne labās fejas, ne deviņvīru spēka. Tā vietā pietiek ar vārdiem, smaidu un nedaudz koķetērijas – flirta.

Kur radās?

Vārds „flirts”, kā jau visas smalkas lietas, nāk no Francijas, kur ar to tiek saprasta uzmanības izrādīšana un lakstošanās – divu cilvēku pirmais solis pretim jaunām attiecībām vārdu pingponga formā. Katrīna Denēva savulaik esot izsacījusies: „Flirts ir kā tablete: neviens nevar precīzi paredzēt blaknes.” Skaistais flirtā ir vieglums, jo nekādu pienākumu vēl nav.

Patiesībā…

Bet… Vārds, tikko izteikts, nedaudz ož pēc naftalīna. Pēc flīģeļa un tamborētas sedziņas zem ģerāniju poda. Prātā nāk veci angļu romāni, kur dāmas salonos kavē sev laiku, izšujot un muzicējot, līdz sagaida savas retās zelta stundas, kad apkārtnē kāds sarīko balli, kas tad arī ir gandrīz vai vienīgā iespēja iepazīt sapņos jau sen izloloto precinieku. Tad nu arī tiek darīts viss, lai sevi mobilizētu šim pasākumam. Viena lieta ir smuka kleita, frizūra un dejotprasme. Cita – labi radu raksti un manieres. Bet pavisam kas cits – spēja piesaistīt sev uzmanību. Neuzbāzīgi, delikāti, bet tā, ka to nevar nepamanīt. Tas ir jāmācās. Noliekt galvu, saglabājot ciešu acu kontaktu. Uz repliku atbildēt asprātīgi, bet nekļūt vulgārai vai frivolai. Atminos kādu filmā redzētu ainu, kur neveikla, viegli apvītusi jaunava pudeļzaļā krinolīnā, īkšķi pieliekot pie degungala, ar skatu izmisīgi trenējas savaldzināt savu mazo pirkstiņu, kas gluži kā radars tiek virzīts uz visām debess pusēm. Flirtēt bija jāmācās. Citādi? Citādi varēja uz visiem laikiem palikt pie kamīna tamborējot.

Flirts ir pirmais solis uz iepazīšanos. Tā ir māksla kontaktēt ar ārpasauli. Tā ir uzdrīkstēšanās un atvērtība. Tas ir pozitīvisms. Smaids. Cik jauki ir iet pa Berlīnes vai Romas ielu un saņemt smaidu! Vienkārši un nepiespiesti. Rīga pēc šādām Romas brīvdienām liekas auksta – un ne tikai tāpēc, ka saules trūktu. Nost aizspriedumus par flirtu kā kožu saēstu atavismu! Smaids neko nemaksā.

Atkal no jauna?

Flirts atdzima, parādoties čatam un īsziņām. Ko tad citu mēs darām, ja ne flirtējam? Dažreiz salā sasalušiem pirkstiem, citreiz grīļīgā autobusā, riskējot ja ne ar dzīvību, tad veselību, drudžaini tiek spiesti taustiņi, lai ar pusvārdiem, verbālām nopūtām, dažādi uztveramām sentencēm kādam atgādinātu par sevi. Saturam gandrīz nav nozīmes. Tas ir tikai koķets žests, lai pateiktu – nebūtu slikti, ja tu man piezvanītu.

Tomēr, tomēr… Virtuālās attiecības nekad neaizstās dzīvo saskarsmi. Kamēr vieniem flirts ir tikpat viegla nodarbe kā elpošana vai iedziedāšanās, stāvot zem rīta dušas, cits šim solim nemaz nevar sadūšoties. Iemesli? Visbiežāk sākt flirtu kautrējas tie, kas baidās. Baidās būt noraidīti, jo, pat visai miglaini dodot manīt par savu interesi, mēs atklājamies – savās simpātijās, jūtās, vēlmēs. Kļūstam neaizsargāti, ievainojami, jo varam taču arī tikt atraidīti.

Ko darīt?

Pēc iespējas rotaļīgāk uztvert situāciju. Censties objektīvi novērtēt lietas un pieņemt, ka gadīties var visādi. Noraidījums pieder pie dzīves kārtības. Tāpat kā pozitīva atbilde. Sākot flirtu, nevajadzētu gan lauzīt galvu par neizdošanos, bet koncentrēties uz savu labo gribu. Smaidīt. Saglabāt acu kontaktu, ja satikšanās notiek “dzīvajā ēterā”. Pat atraidījuma gadījumā nav iemesls nokārt degunu, jo, iespējams, pārsteigums bija tik liels, ka cilvēks nepaspēja reaģēt. Rīt, var gadīties, viņš smaidīs pa visu seju!

Kurš kuru?

Daži, protams, vienmēr būs vienlīdzīgāki par citiem. Tā arī flirta gadījumā – vinnētāji būs, piemēram, tie, kas apmeklē sporta klubu – te gan dzimumi veiksmīgās proporcijās sajaukti, gan arī atmosfēra labu labā, lai sasmaidītos, palūgtu kādu padomu utt. – nepiespiesta atmosfēra un kopīgas intereses ir lielisks starts jebkurām draudzīgām sarunām. Vinnētāji ir arī suņu īpašnieki – laika daudz, turklāt ar interesi par četrkājaiņiem vieglāk sākt nepiespiestu sarunu. Vienojošas intereses smaida arī tiem, kas apmeklē deju skolu, slidotavu, kā arī raibā sabiedrībā strādā interesantu darbu – trešo daļu dienas mēs pavadām darbā, kas, aplūkots šādā aspektā, nav nekāds lāsts, bet gatavā cūcene, ja vien kolēģis tiek pienācīgi novērtēts, kas gan nav nekas pašsaprotams, jo praviešus, kā zināms, savā zemē nenovērtē.

Ja darbā nepaveicas, laime var uzsmaidīt mājupceļā. Sabiedriskajā transportā nav jāvairās no tiem, kas lasa grāmatu vai žurnālu, – viņi tikai izskatās ļoti nodarbināti un iegrimuši lasāmvielā, patiesībā 90% gadījumu cilvēki lasa aiz garlaicības un ir ļoti pateicīgi, ja kāds viņus no šīs nodarbes atrauj.

Ar ko sākt?

Lai apgūtu flirtēšanu, vispirms jāiemācās nodibināt acu kontaktu, kaut vai čaukstinoties pa somu tik ilgi, kamēr tevi pamana. Seko smaids un īss skatiens. Kontakts nedrīkst būt pārāk ilgs, jo tāda rīcība var tikt iztulkota kā uzbāzība. Sacītajam nav īpašas nozīmes, to cilvēki parasti nemaz neatceras. Svarīgāka ir intonācija – viegla un nepiespiesta. Lieliski, ja vārdos apslēpts kompliments. Vēl labāk, ja izskan lūgums pēc padoma, novērtējot otra kompetenci un ar to pašu gādājot, ka sarunai būs turpinājums. Meiteņu priekšrocība – viņas vienmēr var lūgt palīdzību, un kur gan teikts, ka flirta iniciatoram jābūt puisim?

Pirmajā sarunā ieteicams censties atrast to, kas abu pieredzē un uzskatos ir kopīgs, – viss, kas šķir, ar laiku atklāsies pats. Pilnīgi apmetamas ir raizes par to, ko par mani domās citi, kā arī pārliekas gaidas. Ja ir grūti sākt sarunu, to var trenēties neitrālākā situācijā – veikalā, stacijā, pieturā. Cilvēki parasti nespēj pateikt skaidru “Nē”, kādēļ pirmajā reizē labāk nenorunāt randiņu, bet apmainīties telefona numuriem. No vienas puses – būs mazāka vilšanās, no otras – attiecības saglabās vieglumu un rotaļīgumu.

Flirtam ir arī savi tabu – nav nekāda attaisnojuma liekai bravūrai, vēlmei citus aprunāt vai kārei pirmajā tikšanās reizē visus savus kreņķus izraudāt uz otra pleca. Sevi pārlieku kontrolējot, iespaids būs samākslots. Otru kritiski uzlūkojot, atmosfēra sagandēta. Flirts nav priekšvēlēšanu kampaņa – to vērts sev atgādināt, ja ir tendence slavēt savu prestižo darbu, elitāros draugus, sasniegumus sportā vai gaumīgi iekārtoto dzīvokli. Labu iespaidu vieglāk radīt ar šarmu, ieinteresētību un vienkāršību.

Arī tad, ja kopā nodzīvots ne mazums gadu, flirtam nav vietas dziļā atvilktnē, bet to der praktizēt, lai nesāk ost pēc garlaicības. Piemēram, radu jubilejā uz papīra salvetes uzrakstīt atzīšanos mīlestībā un lietišķu sejas izteiksmi palikt otram zem plaukstas.