GREIZSIRDĪBA: No slimīgām aizdomām līdz jaunai uguntiņai attiecībās

Greizsirdībai ir slikta slava. Pelnīti? Nē! Otello cienīga mīlas scēna ļauj ne tikai izlādēt emocijas, bet piešķils jaunu uguni attiecībām. 

„Viņu viesmīles dekoltē interesē vairāk nekā ēdienkarte. Viņš pa trepēm palaidīs garām katru skuķi, lai tikai varētu patīksmināties par slaidajām kājiņām. Viņš jau sen met aci uz citām! Viņš mani nemīl!” Tādas un līdzīgas domas maisās pa galvu ne vienai vien. Protams, vīrieši nav izņēmums. Arī viņi zina, kādas izjūtas pārņem, kad kaimiņš, kuram gadu mazāk un arī no alus vēderiņa nav ne vēsts, sportiskā solī panesas garām, lai sievai ne tikai durvis atvērtu, bet vēl komplimentu izteiktu. Greizsirdība? Nē, fui! Katrs inteliģents cilvēks lasa sieviešu žurnālus un zina, ka greizsirdība ir attiecību slepkava, tā pārņem tikai vājus, par sevi nepārliecinātus cilvēkus un dzimušus neveiksminiekus. Tas bojā imidžu. Tikpat labi pa pasauli apkārt varētu staigāt ar plakātu kaklā: „Es zinu, ka visi ir gudrāki un skaistāki par mani!” Katrs sevi cienošs indivīds prot sevi savaldīt, apspiest emocijas un klusēt. Vajadzības gadījumā pirms gulētiešanas notiesāt papildu porciju rasola vai, ja arī tas nelīdz, nogriezt šķēli desas un neatejot no ledusskapja notiesāt. Tikai neizrādīt emocijas! Savaldīties! Nepadoties! 

Citādi domā un uzvedas dienvidu tautas. Viņš ilgāk par sekundi gremdējās kasieres kleitas izgriezumā? Skandāls! Drāma! Scēna uz līdzenas vietas! Netiek taupīti ne vārdi, ne žesti! Itālijā, operas dzimtenē, zina, kā ikdienišķu kašķi pārvērst skatuves cienīgā ainā. Patosa nekad nevar būt par daudz. Tam jābūt tik lielam, lai pat no pēdējās rindas bez tālskata būtu skaidrs – tā ir greizsirdība! Sofija Lorēna savās jaunības dienu kinolomās ir tam lieliska ilustrācija. Svaigāks piemērs – spāņu temperaments filmās ar Penelopi Krusu. Plīst trauki. Skan lamas un zaimi. Protams, šķīst ne tikai trauki, bet arī asaras. Posts un nelaime! Vai tā? Asarām seko izskaidrošanās, mīlestības zvēresti, salda piedošana un laimīgas nopūtas mīļotā apskāvienos. Aizskalotas ir ne tikai šaubas, bet arī ikdienišķā rutīna, kurā tu brīžam vairs nesaproti, vai esi mēbele, virtuves kombains vai tomēr vēl arvien iekārojama sieviete. Ko tur slēpt, tāda izvillošanās atsvaidzina arī intīmo dzīvi, solot kaismīgu mīlas nakti līdz pat rīta ausmai. 

Dienvidu sievietes būtu dziļi vīlušās, ja mīļotais ik pa laiciņam nekļūtu vai traks no domas vien, ka viņa izredzētā varētu kādam citam pieķerties vairāk. Kādreiz pietiek pat ar simulētām raizēm. Un otrādi. Pat tad, ja mīļotais gatavs vai zemi skūpstīt, pa kuru viņa sirdsdāma staigā, neviena itāliete nepalaidīs garām izdevību ļaut vaļu greizsirdības uzplūdiem un spīdēt ar labi iestudēto lomu, kurā apsūdzības kulminē lāstos, bet katarse nāk ar remdinājumu mīļotā apskāvienos. Par iemeslu tam var būt gluži nieks, kādreiz pietiek ar kādu skatu sānis, kuru sieviete vien spēj pamanīt. 

Tas, ko rietumu sieviete uztver kā pazemojumu, totālu fiasko, viņas māsai siltākās zemēs nes dāsnus augļus – komplimentus, dāvanas, mīlestības zvērestus, respektu un iekāri. Mēs pat nenojaušam, ko palaižam garām. Un kādēļ gan? Uz zemes nav tautas, kas nepazītu greizsirdību. Pat mazs bērns sabozīsies un sarīkosies kārtīgu traci, līdz dabūs savu – nedalītu uzmanību. Pamēģiniet sava suņa klātbūtnē ar glāstiem aplaimot kaimiņu kranci. Vētrainas emocijas garantētas! Tad no kā gan mēs kautrējamies? 

Zinātnieki ir izpētījuši, ka provocēta greizsirdība ir attīstījusies kā sava veida mērinstruments, lai pārliecinātos par otra jūtām. Tā ir kā sprāgstviela remdenām attiecībām, kā inde, kas, lai arī nāvējoša, mazās devās gluži kā botokss spēj ienest vairāk svaiguma attiecībās. Pāri, kas, nezaudējot kontroli pār sevi, pa laikam ļaujas greizsirdības scēnām, izrādās, ilgāk paliek kopā. Nevar nepieminēt, ka triumfālajai apziņai – Viņš mani vēl arvien mīl! – visbiežāk seko garas miera sarunas gultā, rutīnu gluži kā kodes izdzenājot. 

Kas par daudz, tas par skādi! Kļūstot par ikdienu, pati greizsirdība pārvēršas rutīnā, kas var iznīcināt attiecības. No slimīga aizdomīguma labāk turēties pa gabalu, tostarp paša rīcībā – rokas nost no drauga telefona, piezīmju grāmatiņas vai somas! Okšķerēt nav stilīgi. Stilīgi ir reižu pa reizei bez faktu pārbaudes uz līdzenas vietas sarīkot nelielu drāmu, ļaujot vaļu emocijām un dāvājot iespēju sevi no jauna iekarot.