17. decembrī aprit tieši pusgads, kopš mūsu vidū vairs nav leģendārā dziesminieka Gunāra Meijera. Izdevums “Kas jauns” 14.-20. decembra numurā aprunājies ar viņa atraitni Dzintru.
Pensionētā medicīnas darbiniece atzīst, ka aizvien ir ļoti, ļoti smagi, iekšā valda tukšums. Šomēnes abi atzīmētu 10. kāzu jubileju, bet tā vietā Dzintrai vīrs regulāri jāapciemo kapos. Ar Gunāra bērniem jau vienojusies, ka nākamgad tiks uzstādīts piemineklis. Radio viņa cenšas neklausīties, lai nejauši neizdzirdētu kādu no Gunāra kompozīcijām.
Dzintra ļoti labi atceras vīra pēdējo dienu un aizvien nedaudz mokas sirdsapziņas pārmetumos. Gunārs ar ģitāru devies pie ilgi nesatiktā kaimiņa papļāpāt un noskatīties futbolu. Piedāvājis sievai nākt līdz, tomēr viņa noteikusi, ka vīru runās nejauksies un vien pavadījusi Gunāru līdz vārtiņiem un, ka vienmēr, iedevusi buču, kas izrādījusies pēdējā dzīvē. Dzintra nožēlo, ka vakarā tomēr nav gājusi pēc Gunāra – viņa kā mediķis būtu spējusi palīdzēt un izsaukt ātros. Gunārs saļima naktī, atceļā no kaimiņa.
Sieva Gunāru piemin kā īstu retumu, visur allaž bijuši kopā un piedzīvots daudz skaistu brīžu. Protams, ik pa laikam Gunāram piezagās veselības kaites, bet dažkārt pārbaudījumus sagādāja dzīve – izdzīvojis pēc auto sadursmes ar alni, tāpat reiz ielūzis ledū, bet izglābies, pateicoties spectērpam, kas nelaimes brīdī piepūties.
Gunārs nebija čīkstētājs, bet darītājs. Dzintrai ir siltas atmiņās par kādu dienu neilgi pirms vīra nāves, kad abi aizbraukuši uz viņa tēva māju pusi. Tur pastaigājušies un Dzintra iemūžinājusi Gunāru, tobrīd nenojaušot, ka tas ir pēdējais vīra foto mūžā. Arī abu pēdējā kopīgā pastaiga. Dzintra atklāj, ka pirms četriem gadiem līzingā pirktais un vīram dāvātais auto gan atdots atpakaļ tirgotājam – viņai vienai tas nav nepieciešams, bet cita braucēja nav.
Plašāk izdevuma “Kas jauns” 14.-20. decembra numurā.
