Kaķi ir vieni no populārākajiem mājdzīvniekiem pasaulē, taču ap tiem joprojām valda neskaitāmi mīti. Daudzi no tiem radušies folklorā, populārajā kultūrā vai Holivudas filmās, kur kaķi bieži tiek attēloti kā noslēpumaini un neprognozējami dzīvnieki. Taču cik daudz no tā patiesībā ir taisnība? Aplūkojam populārākos mītus par kaķiem un to, ko par tiem saka zinātne un veterinārmedicīnas speciālisti. Izplatītākie mīti par kaķiem: kas patiesībā ir taisnība, bet kam nevajadzētu ticēt?
Mīts: Kaķi vairāk mīl ēdienu nekā cilvēkus
Pētījumi liecina, ka šis apgalvojums nav patiess. Vienā no zinātniskajiem pētījumiem noskaidrots, ka daudzi kaķi dod priekšroku kontaktam ar cilvēku, nevis gardumam vai rotaļlietai. Tas pierāda, ka kaķi spēj veidot ciešas sociālās saites ar saviem saimniekiem. Protams, katram dzīvniekam ir savs raksturs, taču kaķi nebūt nav vienaldzīgi pret cilvēkiem.
Mīts: Kaķi vienmēr piezemējas uz ķepām
Kaķiem patiešām piemīt tā sauktais “iztaisnošanās reflekss”, kas palīdz kritiena laikā pagriezt ķermeni un mēģināt piezemēties uz ķepām. Tomēr tas nenotiek vienmēr. Ja kritiens ir pārāk zems vai pārāk negaidīts, kaķim var nepietikt laika pareizi pagriezties. Arī piezemēšanās uz ķepām negarantē, ka dzīvnieks negūs traumas.
Mīts: Murrāšana nozīmē tikai to, ka kaķis ir laimīgs
Lai gan murrāšana bieži liecina par labsajūtu, tas nav vienīgais iemesls. Kaķi mēdz murrāt arī stresa, sāpju vai slimības laikā. Daži speciālisti uzskata, ka murrāšana var palīdzēt dzīvniekam nomierināties vai pat veicināt atveseļošanos. Zinātnieki joprojām pilnībā neizprot visus šīs uzvedības iemeslus.
Mīts: Kaķi ir bīstami zīdaiņiem
Nav pierādījumu, ka veselīgs mājas kaķis būtu īpašs drauds jaundzimušajam. Svarīgi ir ievērot higiēnu un neatstāt zīdaini bez uzraudzības kopā ar jebkuru mājdzīvnieku. Parasti kaķi pakāpeniski pierod pie jaunā ģimenes locekļa. Bērniem, kuri aug kopā ar dzīvniekiem, bieži veidojas ciešāka saikne ar dabu un dzīvniekiem.
Mīts: Visi kaķi dievina kaķumētru
Patiesībā ne visi kaķi reaģē uz kaķumētru. Tiek lēsts, ka aptuveni 30–50 % kaķu uz tās smaržu nereaģē vispār. Šī reakcija ir ģenētiski noteikta. Tāpēc, ja tavs kaķis pret kaķumētru izturas vienaldzīgi, tas ir pilnīgi normāli.
Mīts: Kaķiem ļoti garšo piens
Kaķēni dzer mātes pienu, taču pieauguši kaķi bieži vien vairs nespēj pilnvērtīgi sagremot laktozi. Regulāra govs piena došana var izraisīt caureju un citus gremošanas traucējumus. Daudzi pieauguši kaķi ir laktozes nepanesīgi. Tāpēc svaigs ūdens vienmēr ir daudz piemērotāks dzēriens.
Mīts: Kaķi ir nakts dzīvnieki
Patiesībā kaķi ir krēslas dzīvnieki. Tas nozīmē, ka viņi visaktīvākie ir agrā rītā un vakara krēslā. Savvaļā tieši šajos laikos viņu medījums ir visvieglāk noķerams. Tāpēc mājas kaķi nereti kļūst īpaši aktīvi tieši saullēkta un saulrieta stundās.
Mīts: Kaķus nevar apmācīt
Lai gan kaķi nav tik paklausīgi kā suņi, viņus noteikti var apmācīt. Ar pacietību un pozitīvu motivāciju kaķis var iemācīties dažādas komandas un trikus. Daudzi apgūst atnākšanu pēc sauciena, rotaļlietu atnešanu vai pat staigāšanu pie pavadas. Svarīgi ir saprast kaķa motivāciju un nepiespiest viņu darīt to, ko viņš nevēlas.
Mīts: Ūsas palīdz noturēt līdzsvaru
Patiesībā kaķa ūsas ir ļoti jutīgi maņu orgāni. Tās palīdz orientēties telpā, novērtēt spraugu platumu un uztvert gaisa kustību. Ar to palīdzību kaķis spēj pārvietoties arī sliktā apgaismojumā. Līdzsvaru galvenokārt nodrošina iekšējā auss, nevis ūsas.
Mīts: Kaķi ir nesabiedriski
Kaķi mēdz būt neatkarīgāki par suņiem, taču tas nenozīmē, ka viņi nav sabiedriski. Daudzi veido ciešu saikni gan ar cilvēkiem, gan citiem dzīvniekiem. Viņiem vienkārši ir citāds komunikācijas stils. Katrs kaķis ir individuāls, un socializācijas līmenis lielā mērā atkarīgs no agrīnās pieredzes.
Mīts: Kaķa raksturu nosaka kažoka krāsa
Nav zinātnisku pierādījumu, ka kažoka krāsa noteiktu kaķa raksturu. Temperamentu vairāk ietekmē ģenētika, vide un socializācija. Lai gan cilvēki bieži piedēvē noteiktas īpašības melniem, rudiem vai trīskrāsainiem kaķiem, tie ir stereotipi, nevis fakti.
Mīts: Kaķi neizrāda emocijas
Patiesībā kaķi emocijas pauž ļoti smalki. Viņi berzējas gar cilvēku, lēni mirkšķina acis, murrā un guļ blakus tiem, kuriem uzticas. Šīs uzvedības formas ir pieķeršanās izpausmes. Kaķi vienkārši emocijas demonstrē citādi nekā suņi.
Mīts: Kaķi daudz guļ, jo ir slinki
Pieaudzis kaķis var gulēt pat 12–16 stundas diennaktī. Taču liela daļa šī laika ir viegls miegs, kura laikā dzīvnieks joprojām ir gatavs ātri reaģēt uz apkārt notiekošo. Tas ir evolūcijas gaitā izveidojies mednieka instinkts, nevis slinkums.
Mīts: Visi kaķi ir mednieki
Lai gan medīšanas instinkts piemīt gandrīz visiem kaķiem, ne visi to izmanto vienādi. Mājas kaķiem, kuri regulāri saņem barību, medības nav nepieciešamas izdzīvošanai. Daži joprojām labprāt medī rotaļlietas vai kukaiņus, bet citiem šī interese ir minimāla.
Mīts: Klaiņojoši un savvaļas kaķi ir viens un tas pats
Tie nav viens un tas pats. Klaiņojošs kaķis parasti agrāk dzīvojis kopā ar cilvēkiem un mēdz būt draudzīgs. Savukārt savvaļas jeb ferāls kaķis no cilvēkiem izvairās un nav socializēts. Viņu uzvedība būtiski atšķiras.
Mīts: Melni kaķi nes nelaimi
Šis māņticīgais uzskats radās viduslaikos, kad melni kaķi tika saistīti ar raganām un burvestībām. Patiesībā melna kažoka krāsa neko nepasaka par dzīvnieka raksturu vai spēju nest veiksmi vai neveiksmi. Daudzās valstīs melnie kaķi pat tiek uzskatīti par veiksmes simbolu.
Mīts: Telpās dzīvojoši kaķi neslimo
Lai gan iekštelpās dzīvojoši kaķi retāk inficējas ar dažām slimībām vai cieš negadījumos, viņi joprojām var saslimt. Viņiem var attīstīties diabēts, artrīts, vēzis, nieru slimības un citas veselības problēmas. Regulāras veterinārārsta pārbaudes nepieciešamas arī mājas kaķiem.
Mīts: Kaķiem noteikti jādzīvo ārā
Daudzi veterinārārsti uzskata, ka dzīve telpās ir drošāka. Iekštelpās dzīvojošus kaķus retāk notriec automašīnas, tie retāk saindējas vai inficējas ar dažādām slimībām. Nodrošinot pietiekamu rotaļu un aktivitāšu daudzumu, arī mājas kaķis var dzīvot pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi.
Mīts: Kaķi pirmoreiz tika pieradināti Senajā Ēģiptē
Senajā Ēģiptē kaķi patiešām tika godāti, taču arheoloģiskie atradumi liecina, ka cilvēki tos pieradinājuši jau daudz agrāk. Neolīta laikmeta apbedījumos atrasti cilvēki, kas apglabāti kopā ar saviem kaķiem, kas norāda uz ļoti senām cilvēka un kaķa attiecībām.
Mīts: Visi kaķi ienīst ūdeni
Ne visi kaķi baidās no ūdens. Dažām šķirnēm, piemēram, Bengālijas kaķiem, pat patīk peldēties un rotaļāties ūdenī. Negatīva attieksme bieži vien veidojas iepriekšējas pieredzes vai ieradumu dēļ, nevis tāpēc, ka visi kaķi ienīstu ūdeni.
Mīts: Kaķiem piemērots veģetārs uzturs
Kaķi ir obligāti gaļēdāji. Viņu organismam nepieciešamas vielas, kas atrodamas galvenokārt dzīvnieku izcelsmes produktos, piemēram, taurīns, arahidonskābe un B12 vitamīns. Bez šīm uzturvielām var rasties nopietnas veselības problēmas.
Mīts: Visi baltie kaķi ar zilām acīm ir kurli
Iedzimts kurlums patiešām biežāk sastopams baltiem kaķiem ar zilām acīm, taču ne visiem. Tiek lēsts, ka kurli ir aptuveni 60–80 % šādu kaķu. Tas nozīmē, ka daudzi no viņiem dzird pilnīgi normāli.
Mīts: Kaķi neredz krāsas
Kaķi nav pilnīgi krāsu akli. Viņi spēj atšķirt zilus, violetus, zaļus un dzeltenīgus toņus. Viņu krāsu uztvere gan nav tik bagāta kā cilvēkiem, taču tā noteikti nav melnbalta.
Mīts: Kaķi redz pilnīgā tumsā
Kaķu redze vājā apgaismojumā ir daudz labāka nekā cilvēkiem. Tomēr pilnīgā tumsā arī viņi neredz. Viņiem nepieciešams kaut neliels gaismas daudzums, lai orientētos apkārtējā vidē.
Mīts: Kaķi ir gudrāki par suņiem… vai tieši otrādi
Šis strīds turpinās jau gadiem. Zinātnieki uzskata, ka nav pareizi apgalvot, ka viena suga ir gudrāka par otru. Kaķiem un suņiem ir atšķirīgi evolucionārie uzdevumi, tāpēc arī viņu intelekts izpaužas dažādi. Katra suga ir izcili pielāgojusies savam dzīvesveidam.
Kaķi joprojām spēj pārsteigt
Neskatoties uz gadsimtiem ilgo kopdzīvi ar cilvēkiem, kaķi joprojām ir vieni no noslēpumainākajiem mājdzīvniekiem. Daudzi populāri priekšstati par viņiem izrādās tikai mīti, kuri neatbilst mūsdienu zinātnes atziņām. Jo vairāk uzzinām par kaķu uzvedību un fizioloģiju, jo labāk spējam izprast viņu vajadzības. Tas palīdz veidot ciešākas attiecības starp cilvēku un viņa četrkājaino draugu un nodrošina kaķim veselīgāku un laimīgāku dzīvi.
Izplatītākie mīti par kaķiem: kas patiesībā ir taisnība, bet kam nevajadzētu ticēt?
