Iedomājies, ka rīt no rīta pamosties, paņem telefonu un ieraugi tikai vienu ziņu: interneta vairs nav. Ne sociālo tīklu, ne e-pasta, ne Google, ne internetbankas, ne straumēšanas platformu. Sākumā tas šķistu tikai neērti. Taču pēc dažām stundām kļūtu skaidrs, ka internets nav tikai vieta, kur skatīties video un nosūtīt ziņas. Tas ir neredzams tīkls, kas savieno milzīgu daļu mūsdienu ekonomikas un infrastruktūras. Ja rīt pazustu internets: cik dienas cilvēce spētu izdzīvot un kas sabruktu pirmais?
Pirmajās minūtēs, visticamāk, nekas dramatisks nenotiktu. Gaismas joprojām degtu, ūdens turpinātu plūst un automašīnas nepārstātu braukt.
Taču problēma būtu cita: mēs vairs nevarētu droši zināt, kas darbojas un kas drīzumā pārstās darboties.
Jo internets nav tas pats, kas elektrība. Ja pazūd internets, elektrības tīkls automātiski nepazūd. Taču daudzas sistēmas, kas izmanto internetu vai citus datu sakaru tīklus, varētu sākt zaudēt spēju sazināties, apmainīties ar informāciju un koordinēt darbību.
Un tad sākas īstais scenārijs.
Pirmās stundas: pasaule kļūtu pārsteidzoši klusa
Pirmais, ko pamanītu lielākā daļa cilvēku, būtu sakaru trūkums.
Nestrādātu interneta ziņas, sociālie tīkli, e-pasts, tīmekļa vietnes un daudzi tiešsaistes pakalpojumi. Daļa mobilo sakaru funkciju varētu turpināt darboties, jo telefona zvani un īsziņas ne vienmēr ir atkarīgi no publiskā interneta.
Taču informācijas telpa kļūtu ļoti klusa.
Tu nevarētu vienkārši atvērt Google un noskaidrot, kas notiek. Nevarētu pārbaudīt, vai veikals ir atvērts, sameklēt adresi vai pāris sekundēs atrast atbildi uz jautājumu.
Un pats biedējošākais būtu neziņa.
Pirmajā dienā problēmas nonāktu bankās un veikalos
Daudziem cilvēkiem pirmā praktiskā problēma būtu nauda.
Mūsdienās maksājumu sistēmas ir ļoti savstarpēji savienotas. Ja nav pieejami sakaru tīkli, var rasties problēmas ar karšu maksājumiem, bankomātiem un dažādiem digitālajiem norēķiniem.
Veikalos varētu sākties rindas, jo cilvēki mēģinātu norēķināties skaidrā naudā.
Un tad parādītos vēl viena problēma – ne visi veikali būtu gatavi ilgstoši strādāt bez elektroniskām sistēmām.
Daļa preču joprojām atrastos noliktavās, taču kļūtu daudz sarežģītāk saprast, kas kur atrodas, cik daudz ir pieejams un kad nepieciešams papildināt krājumus.
Pēc dažām dienām kļūtu sarežģīta pārtikas piegāde
Šeit sāktos daudz nopietnākas sekas.
Mūsdienu pārtikas sistēma balstās uz ļoti precīzu loģistiku. Kravas automašīnas, noliktavas, ostas, izplatītāji un veikali ir savstarpēji koordinēti.
Interneta pazušana neapturētu visas kravas automašīnas vienā sekundē. Taču, ja nebūtu iespējams normāli apmainīties ar pasūtījumiem, informāciju par krājumiem, piegādes laikiem un citiem datiem, sistēma kļūtu arvien neefektīvāka.
Dažu dienu laikā dažās vietās varētu parādīties noteiktu produktu trūkums.
Ne tāpēc, ka pārtika būtu pazudusi.
Tāpēc, ka būtu daudz grūtāk to nogādāt tur, kur tā nepieciešama.
Degviela kļūtu par vienu no lielākajām problēmām
Transporta sistēma ir atkarīga ne tikai no pašām automašīnām, bet arī no degvielas piegādes.
Ja degvielas uzpildes stacijās nedarbotos elektroniskie maksājumi un piegāžu sistēmas, varētu veidoties garas rindas.
Savukārt degvielas piegādes ķēdē rastos līdzīgas loģistikas problēmas kā pārtikas apritē.
Tas nozīmē, ka interneta pazušana pati par sevi neapturētu transportu, bet ar laiku varētu radīt ļoti nopietnus traucējumus tā darbībā.
Slimnīcas turpinātu strādāt – bet apstākļi kļūtu sarežģītāki
Veselības aprūpe būtu viena no kritiskākajām jomām.
Slimnīcas neapstātos tikai tāpēc, ka pazudis internets. Tām ir lokālās sistēmas, rezerves procedūras un infrastruktūra, kas nav vienkārši “izslēdzas kopā ar Wi-Fi”.
Taču sarežģītāka kļūtu informācijas apmaiņa.
Elektroniskie medicīniskie dati, laboratoriju rezultāti, zāļu pasūtījumi, saziņa starp iestādēm un daudzi citi procesi varētu kļūt lēnāki vai sarežģītāki.
Tāpēc problēma nebūtu tā, ka slimnīcas pēkšņi kļūtu tukšas.
Problēma būtu tā, ka tās pamazām zaudētu daļu no sistēmām, kas padara mūsdienu medicīnu ātru un efektīvu.
Kas notiktu ar elektrību?
Šis ir viens no interesantākajiem jautājumiem.
Pretēji populāram priekšstatam, interneta pazušana automātiski nenozīmētu, ka visā pasaulē pazustu elektrība.
Elektrotīkliem ir savas vadības un sakaru sistēmas, un daudzi procesi var darboties arī bez publiskā interneta.
Taču ilgstošs sakaru sabrukums varētu apgrūtināt uzraudzību, koordināciju, tehnisko apkopi un informācijas apmaiņu.
Tāpēc elektrība, visticamāk, nebūtu pirmā lieta, kas pazustu.
Taču ilgstošas krīzes gadījumā tā kļūtu par vienu no svarīgākajiem jautājumiem.
Pēc nedēļas lielākā problēma būtu nevis internets, bet koordinācija
Ja iedomājamies, ka internets pazudis nevis uz dažām stundām, bet uz nedēļu vai ilgāk, cilvēce nonāktu pavisam citā situācijā.
Cilvēki joprojām varētu ēst, braukt, strādāt un sazināties citos veidos.
Taču milzīga daļa mūsdienu pasaules darbības balstās uz spēju ātri nodot informāciju.
Kur atrodas krava? Cik daudz preču ir noliktavā? Kad ieradīsies piegāde? Vai maksājums ir veikts? Kur atrodas konkrētais transportlīdzeklis? Kādi ir jaunākie dati?
Interneta trūkuma lielākā problēma būtu tieši šī – informācija vairs nepārvietotos tik ātri kā iepriekš.
Pēc mēneša pasaule būtu citāda
Ja internets pazustu uz vairākām nedēļām vai pat mēnesi, sekas kļūtu daudz plašākas.
Uzņēmumiem būtu grūtāk veikt darījumus. Starptautiskā tirdzniecība kļūtu lēnāka. Daudzi attālinātie darbi vienkārši nebūtu iespējami. Finanšu tirgi un elektroniskie norēķini saskartos ar milzīgām problēmām.
Valstīm būtu jāatgriežas pie daudzām rezerves procedūrām – papīra dokumentiem, radio, fiksētām sakaru līnijām, fiziskas informācijas piegādes un citiem risinājumiem.
Tas nebūtu pasaules gals.
Taču tā būtu pavisam cita pasaule.
Un kas sabruktu pirmais?
Iespējams, ne elektrība. Ne ūdensapgāde. Ne pārtikas ražošana.
Pirmā lieta, kas patiesībā sabruktu, būtu mūsu ierastā spēja visu koordinēt dažu sekunžu laikā.
Sākumā mēs zaudētu ērtības.
Pēc tam – ātrumu.
Vēlāk – efektivitāti.
Un, ja interneta nebūtu ļoti ilgi, daļa sarežģīto piegādes, finanšu un komunikācijas sistēmu sāktu piedzīvot arvien nopietnākus traucējumus.
Tāpēc jautājums “Cik dienas cilvēce izdzīvotu bez interneta?” patiesībā nav gluži pareizs.
Cilvēce, visticamāk, izdzīvotu.
Jautājums ir – cik ilgi mēs spētu saglabāt tādu pašu dzīvesveidu, kādu uzskatām par pašsaprotamu šodien?
Un uz šo jautājumu atbilde, iespējams, ir daudz īsāka, nekā mums gribētos domāt.
Ja rīt pazustu internets: cik dienas cilvēce spētu izdzīvot un kas sabruktu pirmais?
