Karavīrs kādā ārvalstu misijā, jūrnieks, kurš ir “iesprūdis” uz kuģa okeānā, laulību piedāvājums pirms tikšanās dzīvē, ārvalstu muitā aizturēti sūtījumi – šie ir tikai pāris tipiskākie stāsti, kas sastopami romantiskajā krāpšanā. Lai arī Latvijā romantisko krāpniecību skaits pērn nav bijis augsts, Luminor bankas dati liecina, ka visbiežāk ar to saskaras sievietes vecumā virs 60 gadiem. Bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Briede izklāsta populārākās krāpnieku shēmas un padomus, kas var palīdzēt no tām izvairīties. Kā atpazīt mīlnieku-krāpnieku?
Pēkšņa materiāla palīdzība
Viena no populārākajām shēmām, kas tiek izmantota romantiskās krāpšanas gadījumā – izdomāta militārpersona kādā attālas valsts misijā sāk komunikāciju sociālos tīklos, kas pamazām pāraug romantiskās ziņās un pat laulības piedāvājumā.
“Šādos gadījumos ierasti pēc uzticības nodibināšanas krāpnieks sāk izrādīt interesi aizbraukt satikties klātienē, piemēram, pirms došanās ceļā nosūtot savas personīgās mantas drošai glabāšanai partnerei vai topošajai līgavai, jo “nevienam citam šajā pasaulē neuzticas”. Bet tad pēkšņi mantas ir aizturējusi muita, un seko lūgumi sūtījuma atmuitošanai dažādu valstu, bet ne Latvijas, muitās, lai mantas būtu iespēja nogādāt galamērķī. Bieži vien pēc “nodokļa naudas” saņemšanas jaunais partneris pazūd bez pēdām,” skaidro eksperte, norādot, ka krāpnieki, kuri veido emocionālu saikni ar upuri, parasti ir ļoti labi manipulatori.
Līdzīgā veidā krāpnieki mēdz izdomāt citus iemeslus, kāpēc viņiem būtu vajadzīga finansiāla palīdzība – ir iegādātas lidmašīnas biļetes, bet nedarbojas maksājumu kartes un nevar tikt uz lidostu, kā arī steidzami nepieciešama palīdzība it kā ģimenes loceklim. Līdzekļu izkrāpšanas pamats var būt gan alkatībā vērsts (solījumi saņemt naudu/zeltu, citas vērtīgas mantas), kā arī labticības izmantošana – lūgumi pēc palīdzības. Tā kā pats “mīļotais” ir izdomāta persona, naudas līdzekļu pārskaitījumi parasti būs veicami kādam citam – biznesa partnerim, muitas aģentam u.c.
Galvenais ir būt piesardzīgiem
Dažās no shēmām krāpnieki ir gatavi ieguldīties ilgstoši – mēnešiem un pat gadiem ilgi. Krāpšanas ilgums atkarīgs no tā, cik ilgi un cik daudz naudas persona būs gatava nosūtīt. Dažiem krāpniekiem pietiek ar vienreizēji saņemtu naudas summu, taču ir arī situācijas, kad krāpniekam izdodas no personas izspiest vairākus maksājumus, pirms upuris saprot, ka persona nav godprātīga un pat reāla.
Lai arī galvenokārt par šādas krāpniecības upuri visbiežāk kļūst sievietes, Luminor bankas dati Baltijā liecina, ka no tās dažos gadījumos cieš arī vīrieši. Tāpēc, uzsākot sarunu ar svešinieku, vispirms ir svarīgi pārliecināties, vai persona tiešām ir tā, par ko uzdodas. To var izdarīt, veicot meklēšanu par personu internetā – pēc vārda un uzvārda savienojumā ar citiem atslēgas vārdiem, kā arī pēc sociālo tīklu un citām saziņā sūtītām bildēm (reversā fotoattēlu meklēšana). Visbiežāk, veicot meklēšanu pēc bildes, var atrast reālā cilvēka profilu, no kura ņemti attēli viltus profila izveidei, kā arī identificēt jau citu upuru brīdinājumus par krāpšanu. Papildus arī var iniciēt video zvanus, lai pārliecinātos, kas tā ir personu, ar kuru komunicē.
Saglabājiet privātumu
Eksperte iesaka rūpīgi izvērtēt, kādu informāciju par sevi publicējat sociālajos tīklos. Attiecību statuss, apmeklētās vietas un intereses – jo vairāk par sevi tiek stāstīts tiešsaistē, jo vieglāk krāpniekam būs rast veidus, kā konkrētu cilvēku uzrunāt un maldināt. Tāpat ir jāuzdod sev jautājums, vai pēkšņa cilvēka parādīšanās un pastiprināta uzmanības pievēršana izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība. Pat tad, ja jaunas romantiskās attiecībās šķiet “īstas”, nekādā gadījumā nepārskaitiet naudu cilvēkiem, kurus neesat satikuši dzīvē.
“Diemžēl romantiskās krāpšanas upuri bieži patur pie sevis notikušo, izvairoties no ziņošanas par krāpšanu bankai un policijai. Reizēm kauns un pārdzīvojums par apmānu un zaudēto naudu var būt emocionāli graujošs. Aicinu būt iecietīgiem pašiem pret sevi – krāpnieki ir profesionāli manipulatori, tāpēc par piedzīvoto nav pamata kaunēties, bet ir jāziņo policijai un/vai bankai,” aicina eksperte.
